Irmas Grebzdes “Sveicināta, mana zeme”


Esmu izlasījis Irmas Grebzdes (1912—2000) atmiņas “Sveicināta, mana zeme” un nu varu dalīties iespaidos. Grāmata ir neparastāka, nekā biju gaidījis, vērdams lasīt. Atmiņas nav nepārtrauktas, bet stāstījumi par atsevišķiem dzīves posmiem, ko citu no cita šķiŗ vairāki izlaisti gadi. Pirmā daļa gan gaidīta: dzimtās Kalna Dzirkantu mājas Auces apkaimē. Skaisti, izjustas dzimtenes mīlestības pilni tēlojumi, tomēr līdzīgi daudziem citiem, kaut vai manas mammas atmiņām par Osovu starp Nirzu un Rundēniem. Turklāt no atmiņām nevar uzzināt, ka autore tai laikā saukta Irmgarde Priecīga. Bet tad sākas neparastais. Sakiet, vai daudz stāstu par vidusskolnieču dzīvi Rīgā 20. gadu nogalē? Nē, un bija interesanti iepazīt: kā ir nepilngadīgām meitenēm īrēt istabu K. Barona ielas galā (tolaik Rīgas nomalē), kādas attiecības ar klases rīdziniecēm, ka skolotāji reizē var būt arī rakstnieki u.c. Nākamais posms: sakiet, vai daudz stāstu par lopu pārziņa amatu?  Nē, bet tieši tāds 30. gadu pirmā pusē bija pirmais autores dabūtais darbs: lai dabūtu naudu agronomijas studiju turpināšanai, apbraukāt zemnieku saimniecības kaut kur Vidzemē. Un beidzamais posms: vai daudz stāstu par Daugavpili 30. gadu beigās? Nē, un var iepazīt, kā Grebzde — jau precējusies un vīra uzvārdā — tur ierodas, jo izlēmuši pieņemt vīra darba paaugstinājumu uz Latgali. Kā noīrē no žīda dzīvokli, iepazīst pilsētu un atmet nodomu iztikt bez algota darba. Kā iejūdzas “Daugavas Vēstnesī”, kā veidojas attiecības ar vīriešu redakciju un kādus iespaidus gūst, apbraukājot Daugavpils apkaimi.

Atmiņas sarakstītas labā valodā, lieliski papildinātas ar autores māsas Rasmas illūstrācijām. Piemēram, labā pusē redzamas četras māsas Priecīgas un draudzene. Uzminiet nu, kuŗa ir Irma! Manā grāmatā ir arī 1961. gada veltījums skolas beidzējam Jānim Avotam, kas mudina viegli aizdomāties par viņa likteni. Un varbūt taisnība Voldemāram Zeltiņam, kas savā darbā “Nu ir tā stunda” puspajokam nodēvējis Grebzdi (kopā ar Alfredu Dziļumu) par nākamā lieluma trimdas rakstnieku spīdekli tūlīt pēc Anšlava Eglīša.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Irmas Grebzdes “Sveicināta, mana zeme””

  1. VIO Says:

    man nav jāmin, es zinu, kur ir Irma 🙂 lasīts jau pirms gadiem 20, mēdzu arī pārlasīt

  2. 2017. gadā izlasītas grāmatas | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Irma. Sveicināta, mana zeme. Atmiņas. Rasmas Galenieces grafiskais ietērps un ilustrācijas. 2. izdevums. Ņujorka : Grāmatu […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: