Raivja Zeltīta “Par nacionālu valsti”


Vasarā uzzināju, ka Raivis Zeltīts laidīs klajā grāmatu par nācionālismu, 23. augustā aizgāju uz grāmatas atvēršanu un ieguvu to savā īpašumā. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Atvēršanā vairāki runātāji izteicās, ka “Par nacionālu valsti” ir kā turpinājums cita Raivja — Dzintara — grāmatām “Ceturtā atmoda” un “Pozitīvais nacionālisms”. Tā arī ir: Zeltīts raksta par mūsu valsti, mūsu tautu un tās atdzimšanu, par nācionālismu, tā pamatidejām, kā tās izpaužas Latvijas apstākļos un kāpēc nepieciešams tieši nācionālisms, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

Grāmatas sākumā ievietota autobiografija. Cieņu raisa vaļsirdīga dzīves gājuma izklāstīšana un attieksme, ka grūtības norūda, nevis ir pamats, lai žēlotos un pieprasītu: “Man pienākas!” Īsumā: autors dzimis 1992. gadā, vēsturnieks, kopš 2013. gada Māŗupes novada deputāts (tobrīd otrs jaunākais pašvaldības deputāts Latvijā!), Nācionālās apvienības ģenerālsekretārs.

Tūlīt pēc iepazīstināšanas ar sevi Zeltīts, apvienoju divus latviešu teicienus vienā, ķeŗas vērsim pie lietas — pie iebildumiem pret nācionālismu: bailes no nācionālisma vārda, saistīšana ar Putinu, pretstatīšana saimniecības izaugsmei, pārmetumi populismā, biedēšana ar sabiedrības šķelšanu un naidu pret citām tautām un valstīm, saukšana par rasismu. Tad iepazīstina ar Latvijas polītiskām elitēm: pēckomūnistisko, prokremlisko, nācionāli konservātīvo un līberālo.

Lasot par līberālo eliti un nākamo nodaļu par ārējiem apdraudējumiem — globālismu un Krieviju —, jāsecina, ka taisnība teicienam: “Kas nav kreiss divdesmit gados, tam nav sirds. Kas ir kreiss trīsdesmit gados, tam nav smadzeņu.” Zeltītam ir 25, un, spriežot pēc grāmatas, Raivis ir ceļā no kreisa uz labēju nācionālismu. Kreisuma atliekas pamanījis arī Māris Zanders, kas intervijā ar Zeltītu norāda, ka “sadaļas, kas veltītas t.s. globālismam un tā blaknēm, gan argumentācijas, gan kaislīguma ziņā tikpat labi varētu būt kreiso antiglobālistu sacerētas.” Savukārt pāreja labējā nācionālismā manāma pēc secinājuma, ka Latvijas stiprināšanai un uzplaukumam nepieciešama nācionāli līberāla alianse — nācionālkonservātīvās un līberālās elites apvienība.

Te gan jāskaidro termini, jo ar līberāļiem pasaulē ir jukas. Piemēram, Amerikā tā sauc kreisu sabiedriski polītisku strāvu, bet Austrālijā — galvenās labējās partijas piekritējus. “Par nacionālu valsti” šķiŗ līberāļus un ultralīberāļus:

Vārdu “liberālis” sevis apzīmēšanai lielākoties lieto tieši ultraliberāļi. Zināmā mērā tā ir maldināšana. Arī manā draugu lokā ir daudzi liberāļi, kas ir lieliski cilvēki. Tomēr ultraliberāļu elitei ir pilnīgi atšķirīgs darbības virziens. Ja klasiskā liberāļa moto ir: “Man nepatīk tas, ko Tu saki, bet es aizstāvēšu Tavas tiesības to teikt!”— tad ultraliberālis saka: “Man nepatīk tas, ko Tu saki, tāpēc es Tevi apklusināšu.” Liberāli motivē brīvība — sava un citu. Ultraliberāli motivē baudkāre, un viņš tās labā ir gatavs ierobežot citu cilvēku brīvību un pat drošību. [Autora treknināts — R.E.]

Ultraliberālais nihilisms un agresīvā “minoritāšu politika” ir pašiznīcinoša un vājina valsti, tā palīdzot postkomunistu un prokremliskajai elitei nostiprināt savu ietekmi. Tikmēr liberāļu elite pieturas pie liberālisma konstruktīvās interpretācijas, koncentrējoties uz ekonomisko izaugsmi, valsts lomas samazināšanu ekonomikā, tiesiskumu, Rietumu moderno standartu pārņemšanu un indivīda brīvības aizstāvēšanu.

Jā, tad jau “Par nacionālu valsti” izpratnē arī es, Ritvars Eglājs, esmu līberālis. Bet es to tāpat zināju un tāpēc jau priekš cik gadiem šos emuārus esmu nosaucis par “Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmēm”.

Autors izklāsta arī jaunā nacionālisma principus: pozitīvā brīvība, individa brīvība tautā, identitāte, dēmokratija, jauns ideāls un kultūra, patiess konservātīvisms, garīgā pārākums pār materiālo, organiskā filosofija, garīga cīņa. Savukārt attiecībā uz latviešu vietu pasaulē Zeltīts uzsveŗ “Intermarium” (Baltijas—Melnās—Adrijas jūŗas) reģiona tautu savienības nozīmi:

Šāda savienība sargātu Rietumu kultūru gan no islamizācijas, kas arvien vairāk novājinās Rietumeiropu nākamajās desmitgadēs, gan arī no Krievijas revanšisma un draudiem Eiropas austrumu robežai.

Lielāko daļu grāmatas (169 no 238 lpp.) aizņem iepriekš publicētu rakstu krājums, kur redzama gan pēdējo gadu Latvijas un pasaules notikumu gaita, gan autora pasaules uzskatu attīstība un noskaidrošanās. Par to, kā cilvēki, kas mīkstināja Valsts valodas likumu, dāļāja valsts pilsonību, veicināja nelojālu cilvēku natūrālizāciju, atdeva Abreni un samērā nesen ļoti vēlējās redzēt “Saskaņu” koalīcijā, uzmetušies par latviskuma aizstāvjiem un cīnītājiem pret Kremli, par ugunsdzēsējiem pašu izraisītā ugunsgrēkā. Par to, ka nācionālisms neizraisa konfliktus — tos izraisa nācionālā jautājuma ignorēšana. Par to, ka pašapziņa rodas, pretstatot sevi citiem. Par to, ka šobrīd drosme un brīvdomība ir teikt, ka vīrietis ir vīrietis un sieviete ir sieviete, un ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti, kuŗas rezultātā dzimst bērni. Un par daudz, daudz ko citu.

Tā kā iepriekš publicētie raksti sarakstīti jau pirms kāda laika, vietām tos jau var izvērtēt ar mūsdienu pieredzi. Piemēram, priekš diviem gadiem uz karstām pēdām tapušu rakstu par Parīzes terroraktiem Zeltīts beidz tā:

Ja Parīzes notikumi neliks Eiropai mainīt savu imigrācijas politiku, savu ārējo robežu politiku un attieksmi pret islāmu, tad jāsecina, ka liberālisms pusgadsimta laikā iznīcinājis jebkādus pašsaglabāšanās instinktus.

Šāda temata grāmatas pagaidām ir uz pirkstiem saskaitāmas, tādēļ ļoti vajadzīgas. Gan pasaules apjēgšanai, gan izpratnes veidošanai par nācionālismu nevis pēc nelabvēļu sagrozījumiem, bet pirmavotiem. Paldies, Raivi!

Advertisements

Viena atbilde to “Raivja Zeltīta “Par nacionālu valsti””

  1. Marlēna Pirvica Says:

    “Atvēršanā vairāki runātāji izteicās, ka “Par nacionālu valsti” ir kā turpinājums cita Raivja — Dzintara — grāmatām “Ceturtā atmoda” un “Pozitīvais nacionālisms”” Par to rekstīja Spektrs.com>> Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai” http://spektrs.com/visas-zinas/raivja-zeltita-gramata-%E2%80%9Epar-nacionalu-valsti-jaunais-nacionalisms-21-gadsimta-latvijai/
    Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā
    http://spektrs.com/visas-zinas/intervija-ar-raivi-zeltitu-par-latvijas-nacionalas-valsts-nozimi-21-gadsimta/


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: