Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2016. gadā


Šodien (nu jau vakar) gadījās saruna par dēmografijas un migrācijas lietām, kas atgādināja, ka neesmu šogad vēl ielicis rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu. Nu lieku. Proti, jautājums ir, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2016. gada skaitļi (nezināmas un nenorādītas tautības piederīgie rēķinos nav iekļauti):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 13,2 13,1 2,5 8,5 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 5,6 17,7 6,6 13,4
Starpība +7,6 +4,6 -4,1 +4,9
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši +0,1 -6,0
Pārējie -12,1 -6,8
Starpība +12,2 +0,8
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -18,9
Starpība +13,0

Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte palikusi aptuveni tāda pati, taču vairāk sveštautiešu izbraukuši (īpaši ukraiņi: par 614), kā arī samazinājusies sveštautiešu dzimstība (piemēram, krieviem par 285 mazāk) un iebraukšana. Trešās pasaules migrantu ievešana iezīmējusi jaunu, bīstamu tendenci, kas absolūtos skaitļos gan bijusi mazāka par citu sveštautiešu iebraukšanas kritumu (krievi par 433 mazāk, ukraiņi par 383, baltkrievi par 163). Kopumā pērn latviešu pārsvars dēmografijas mačā bijis lielāks nekā 2015. gadā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu atsveŗ plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: