Agŗa Dzeņa “Prūši karā ar likteni”


Pērn pamanīju, ka iznāk Agŗa Dzeņa grāmata par prūšu tautu. Temats interesē, autors un izdevēji pazīstami, tak uzreiz nenopirku. Vēlāk palapoju cītīgāk un izlēmu, ka tomēr gribu. Iegādājos, nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Ar tematu un autoru man ir sava priekšvēsture. 1988. gada rudenī biju skolas ekskursijā uz Karaļauču apgabalu. Galvenais iespaids: redzēju, kā izskatās migrantu tīrkultūra. Drausmīgs skats un apziņa — redzēt, uz ko Rīgu un Latviju dzen migrantu ievešana. Kā izskatās, kad tauta iznīcināta, pāri palikušas drupas un būves, ko lielākoties līdz kliņķim nolietojuši migranti, kas paši nekā diža vietā nav radījuši. Bija interesanti, un līdz vīzu režīma ieviešanai vēl dažas reizes apmeklēju Karaļauču apgabalu vēsturnieka Oļģerta Auna vadībā.

1990. gada pavasaŗa braucienā sapazinos ar Agri Dzeni, Līvānu puisi, kam bija vēstures, metalla mūzikas un literāras noslieces. Jaunībā cilvēki mēdz izrādīties, lai kaut kā izceltos, un Agris centās izcelties ar drūmumu un uzspēlētu totālitārisma cildināšanu, ar ko bija iemantojis Totālitāriķa iesauku. Aizvien šķiet, ka 1990. gada pavasaŗa brauciens bijis Agrim iedvesma dziļākai interesei par Prūsiju un prūšiem un vairākiem drūmiem daiļdarbiem.

Jāatzīst, Prūsija interesē joprojām, un reizēm mēdzu to apceļot “Google Earth”. Bijušo godību rāda vācu 1:25000 kartes, un labs novadpētniecības resurss ir kenig.org, īpaši vietnes forums.

Labi, atpakaļ pie grāmatas. “Prūši karā ar likteni” varētu būt lielākais, kas latviski sarakstīts par prūšu tautu. It kā tikai 240 lappušu, tak tās lielākas par A4. Sākot no aizlaikiem, par ko var spriest pēc archaioloģiskiem izrakumiem, līdz dzīvei starp poļiem un skandinaviem, kroniku ziņām un arvien plašākiem rakstītiem avotiem, 13. gs. brīvības cīņām pret vāciešiem un pakāpeniskai pārtautošanai vācu varā. Aprakstīta arī prūšu dzīvesziņa un sakari ar Latviju.

Galvenās ziņas, kas būtu jāzina par prūšiem:

  • trešā baltu tauta līdzās latviešiem un leišiem;
  • dzīvoja Austrumprūsijā, kas tagad sadalīta Polijas Varmijas-Mazūrijas vaivadijā un Krievijas Karaļauču apgabalā;
  • 1226. gadā prūšu zemes sāka pakļaut Vācu ordenis, kas apspieda 1260. gadā sākušos prūšu sacelšanos un 1283. gadā galīgi pakļāva prūšus;
  • vācu imigrācija, pārtautošana, sērgas un kaŗi līdz 18. gs. izdeldēja tautu no zemes virsas.

Lasot bija arī divas mazas vilšanās:

  1. nav karšu. Ir tikai viena internetos sasēņota maza, pamazu informācijas daudzumu un angliski, kaut vajadzētu katrā nodaļā vienu, kas rādītu attiecīgā laika Prūsiju, nodaļā pieminētās vietas un notikumus. Pieļauju, autors vairījies izmaksu, bet tomēr;
  2. pagalam skopi aprakstīts prūšu gals. It kā par laiku vistuvāk mūsdienām būtu jābūt visvairāk ziņu, taču ir tik kāds ieraksts prūšu katķismā par valodas izmiršanu 17. gs. beigās, tad Lielais mēris 1709.—1711., prūši relātīvais vairākums iedzīvotāju vēl 1740. gadā (par valodu gan ziņu neesot) — un tas arī viss.

Paldies Agrim, paldies “Domas spēkam”, kas izdod vēl citas labas grāmatas, bija vērts. Iesaku ikvienam, kam interesē prūši un Prūsija.

Advertisements

Viena atbilde to “Agŗa Dzeņa “Prūši karā ar likteni””

  1. Latvijas blogāres apskats #81 (03.07.-09.07.). – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] ielikt. Tāpēc izvēlējos drošo un godīgo ”uz dullo”: Ritvars izlasīja ”Prūši karā ar likteni”, no Inta ir raksts par grāmatu ”Ciemos fantāzijas zemē”, Ivita izlasīja […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: