“Domuzīmes” 2017. gada pavasaŗa numurs


Esmu izlasījis jaunāko (pavasaŗa) “Domuzīmi” un nu varu dalīties iespaidos. Numurs iepatikās ar pirmiem rakstiem (stāstiem, tas ir), turpmākais to nemaitāja, un patika saglabājās līdz pašām beigām. Konkrēti, pirmais stāsts bija cienīgs Gunša Bereļa karātavu humors. Otrais bija Kristīnes Želves skolēna gaitu stāstiņi. Daudziem iespaidu vājināja kulminācijas trūkums. Tiesa, ja autore stāstījusi savas atmiņas, tad, protams, īstā dzīvē lielākai daļai notikumu nav literāri skaistas kulminācijas. Liels pluss toties bija kancelejiska stāstiņu valoda. Labākās epizodes: “Sarkanie ciemiņi” un “Pīpēšana” (labumu izšķirīgi radīja humors).

Vākā par numura tematu pieteikts latviešu valodas stāvoklis, taču žurnālā par to tikai viena diskusija. Un tā diskusija pilna it kā pareizām frazēm, bet rada nespēka iespaidu. Kad izlasīju, uz mēles bija jautājums: “Bet, Druvietes kundze, jūs taču bijāt izglītības ministre. Kāpēc jūs neieviesāt principu “valsts skolā — valsts valodā”? Vai arī jūs kā Šadurskis — kamēr Eiroparlamentā, tikmēr varens, kolīdz ministrs, tā aste kājstarpē?”

Vēl piezīme redakcijai: mazliet kaitina kroniska neizdarība — numura temats pieteikts, taču nav veidota vienota noskaņa visa žurnāla gaŗumā. Arī šoreiz.

Trešā virsotne pavasaŗa “Domuzīmē” manā lasījumā ir Jāņa Šiliņa “Bēgļi pret impēriju” par 1. pasaules kaŗa latviešu bēgļiem, viņu attieksmi pret Krievijas 1917.—1918. gada notikumiem un dalību tajos. Dažam nevar piekrist, piemēram, nekritiski par patiesību pieņemta lielinieku pīlīšu pūšana:

Lielinieki aicināja demokratizēt bēgļu palīdzību un efektīvāk izmantot to rīcībā esošo resursus. ..

Trūkstot līdzekļiem, lielinieki aizmirsa agrākos solījumus..

It kā lielinieki būtu dēmokratiskāki par bēgļu organizāciju vadītājiem Vili Olavu, Jāni Čaksti, Zigfrīdu Meierovicu, Jāni Goldmani, Jāni Zālīti, Arvedu Bergu u.c. It kā lielinieki ārēju apstākļu dēļ bija spiesti atkāpties no solījumiem — nevis atmeta līdzīgi kā Satversmes sapulci, kad pēc varas sagrābšanas vairs nevajadzēja.

Sakritības pēc lasīju “Domuzīmi” brīdī, kad lasīju latviešu avīzes par cara krišanu. Sasaucās. Avīzēs atradu pāris nezinātu un negaidītu lietu. Viena — ka latvieši atklāti prasīja latviešu zemju apvienošanu vienotā autonomijā vēl priekš cara krišanas. Par neatkarību runas nebija, bet jaušams, ka paraugs ir pusneatkarīgā Somija. Un šīsdienas acīm skaidrs, ka neatkarība, ja arī tobrīd pat domās nebija, būtu loģisks prasību un virzības galapunkts. Otra lieta — bija avīzes, kur Krievijas ziņu rubrika saukta “Iekšzemē”, bet bija arī, kas šķīra Latviju un Krieviju un pēc cara krišanas ziņoja, ka tur, Krievijā (kas nav mūsu Latvija) nodibināta jauna valdība.

Biju jau uzšķīris pēdējo lappusi, kad iekāpu darvas karotē. Līdz šim par Ronaldu Briedi bija ne pārāk dziļš, neitrāls iespaids. Paldies, tagad ir dziļāks un ne vairs neitrāls. Jo piešķirtā lappuse izmantota arī, lai noķengātu AAV prezidentu Donaldu Trampu un amerikāņus vispār:

Ienāk, pateicoties tam, ka pozicionējis sevi kā politkorektuma, multikulturālisma un globālisma pretinieku, seksistu un rasistu. Jo arī migrantu nācijā var briest pārliecība, ka valsti apdraud imigranti un glābt to var vienīgi Lielais Ķīnas mūris uz robežas ar Meksiku un visu neeiropiešu, vietējos indiāņus ieskaitot, deportācija uz citu kontinentu.

Varētu domāt, ka tā ir ironija — galu galā esejas temats ir ironija. Tomēr autors turpat paskaidro: “Ironiju te meklēt lieki..” Tātad meli un viltusziņu izplatīšana par svarīgāko Latvijas sabiedroto.

PAPILDUS 22.03. Esmu saņēmis redakcijas atsauksmi:

Labvakar, Ritvar! Paldies par žurnāla apskatu un viedokļa izteikšanu. Gribēju viest skaidrību: proti, Jūs norādāt uz to, ka tiekot pieteikts numura temats, bet hroniskas neizdarības dēļ “netiek veidota vienota noskaņa visa žurnāla garumā”. Mēs neveidojam tematiskus numurus, tāpēc vāka pieteikumos izceļam autorus vai tēmas, kas var piesaistīt lasītāju, arī vizuāli lielākais pieteikums izriet no viena raksta vai stāsta. Tam nekad nav bijusi tematiskas ievirzes loma. Tā ka par neizdarību tomēr nav runa. 🙂 Gribēju Jums to pateikt, lai tā bilde – skaidrāka. Sveicinot – Rudīte

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Viena atbilde to ““Domuzīmes” 2017. gada pavasaŗa numurs”

  1. Andrejs Says:

    Kopš kura laika patiesība tiek saukta par ķengām? Vai tad AAV prezidents tieši tā arī nerīkojas, pat Merkelei roku nepaspieda?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: