Priekš 100 gadiem: cara krišana Rīgas atskaņās


Tieši priekš 100 gadiem sākās vēstures kūleņi, kas noveda līdz latviešu valsts izcīnīšanai. Nolēmu apskatīties periodika.lv, kā notikumus atainoja latviešu prese. Iepazīstoties ar avīzēm un izvērtējot trīs apstākļus — ziņu ātrumu, pilnību un lasāmību (cik labi iespiests, papīrs saglabājies un ieskenēts), secināju, ka vispatīkamāk lasīt “Rīgas Ziņas”:

Cars 22. februārī (pēc vecā stila; jaunam jāpieskaita 13 dienu — tātad 7. martā) dodas braucienā uz armiju:

Sniegputeņu, nogurdinošā kaŗa un valsts neefektīvitātes dēļ Pēteŗpilī klibo pārtikas apgāde, un 23. februārī (8. martā) galvaspilsētā sākas nemieri. Par tiem avīzes neziņo. Pārtikas apgādes traucējumus gan piemin, taču tie vairāk izklausās par parastām kaŗa apstākļu neērtībām. Oficiālas ziņas vēl 26. februārī (11.martā) ir, ka uztraukties nav pamata:

Otrdien, 28. februārī (13. martā) top skaidrs, ka ledus sakustējies. Ziņo, ka cars jau 25. februārī pavēlējis pārtraukt citu varas centru darbību:

 

“Dzimtenes Vēstnesis” iespiedis bargu pavēli:

Tomēr kārtības nav, un par to cita “Dz.V.” ziņa:

Labākam priekšstatam par dzīvi vecās pasaules sabrukšanas brīdī dažas citas “Rīgas Ziņu” vēstis. Rīgas frontē bez pārmaiņām:

 

Par gaisa kauju “R.Z.” vēsta plašāk:

Toties Mezopotamijas frontē pārmaiņas tādas, ka liktas par galveno pasaules kaŗa ziņu:

Preču apgāde klibo arī Rīgā (Krastkalns gan nemieru dēļ atlika Pēterpils braucienu):

Tomēr latvieši palīdz saviem strēlniekiem:

Savs prieks tiek bēguļu un kaŗeivju bērniem:

Bet privāta uzņēmība preču apgādes uzlabošanā tiek sodīta (starp citu, Strazdu ielas 2. nams joprojām savā Veseŗa ielas stūrī kā priekš simt gadiem — aizejiet, apskatiet, iejūtieties):

Labi, pietiek par sadzīvi, atgriežamies vēstures kūlenī. Informācijas blokāde turpinās vēl līdz 2. (15.) martam, kad “Dzimtenes Vēstnesis” spiests ziņot:

Vai ievērojāt ziņas beigās pāris baltu rindiņu ar dažiem ķeksīšiem? Jā, varbūt “Dzimtenes Vēstnesis” ziņotu ko vairāk, bet cenzūra:

Tai pašā 2. (15.) martā cars atkāpjas. Nākamā dienā ziņa vēl nav tikusi līdz latviešu avīzēm, bet spunde vaļā, un “Dzimtenes Vēstnesis” pilns ziņām par jaunu valdību. Tik pilns, ka lieku tik mazumu:

4. (17.) martā “Jaunais Vārds” iespiež pēdējo cara manifestu:

Vispārējā sajūsmā ieskanas padomju vārda brīvības principi (“Dz.V.” 04.(17.)03.1917.):

Bet Ulmanis vēl turas pie lopiem (“Līdums”, 03.(16.)03.1917.):

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Viena atbilde to “Priekš 100 gadiem: cara krišana Rīgas atskaņās”

  1. Anonīms Says:

    Paldies! Ļoti interesanta hronika!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: