Trampa gaitu sākot — kā pazīt viltusziņas amerikāņu aptaujās


Šodien Apvienoto Amerikas valstu prezidenta amatā stājas Donalds Tramps. Ceremonija tūlīt septiņos vakarā pēc Latvijas laika, ja pareizi saprotu. Donalda bērnība beidzas, bet mums — no viņa augļiem mums to būs pazīt. Saistībā ar varas maiņu parādījušās aptaujas, ka Tramps pilnvaru sākumbrīdī esot vissliktāk ieredzētais prezidents pēdējos gadudesmitos. Aptaujas latviski padaudzinājuši LSM, LETA/”Delfi”, “Diena” u.c.

Bet vai tiešām tā ir? Iedomāsimies, ka tiek aptaujāti rīdzinieki, par ko balsos Rīgas domes vēlēšanās — neatkarīgi no balsstiesībām, ieskaitot nepilsoņus. Skaidrs, ka tāds triks ar aptaujāto sastāvu rādītu milzīgu “Saskaņas”/Ušakova pārsvaru, kas nebūt neatbilstu balsstiesīgo rīdzinieku domām.

Un kā ar amerikāņu aptaujām? Par laimi, amerikāņu polītikas aptaujās ievāc datus par aptaujāto polītisko piederību: kuŗai partijai tie sevi pieskaita — dēmokratiem, republikāņiem, citai vai neatkarīgi. Gelapa kantorim pat viegli atrodama vesela sērija kopš 2004. gada:

amerikanu-politiska-orientacija

Ko redzam? Pirmkārt, 2016. gadā dēmokratu un republikāņu skaita starpības caurmērs bijis 2…3% jeb, kā to mēdz rakstīt, D+2…3. Otrkārt, piederību nenoliedzami ietekmē vēlēšanas un to iznākums. Ja skatās, sākot no pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas novembŗa sākumā, caurmērs bijis D+1. Treškārt, svarīgs ne tikai caurmērs, bet arī virzība. Un virzība, sākot no tās pašas pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, bijusi no D+4 līdz R+3 šīgada sākumā.

Tagad uzmetam aci pilniem aptauju skaitļiem: ABC/WP un CNN/ORC. Tās veiktas šīgada sākumā. Kāda bijusi izlase: D+2…3; D+1; R+3? Ne tuvu, D+8 abās! Un kas to būtu domājis, ka Ušakovs tik labi Tramps tik slikti ieredzēts. Nav, protams, runa, ka Tramps būtu tik labi ieredzēts kā Reigans 1984. gada vēlēšanās, bet pat 5% izlases novirze līdzvērtīga apgalvojumam, it kā Klintone būtu uzvarējusi vēlēšanās Mičiganā, Pensilvānijā, Viskonsinā, Floridā, Arizonā un Ziemeļkarolīnā.

Un šīs nav divas vienīgās vai pirmās tādas aptaujas. Tā pati ABC pusmēnesi priekš vēlēšanām ar D+9 izlasi izspieda 12% Klintones pārsvaru pār Trampu. LETA, LSM, “Delfi” ticīgi to atkārtoja. Turklāt tieši šo, 611 vēlētāju aptauju, nevis tai pašā laikā publicēto NBC/SurveyMonkey 32 225 vēlētāju (D+2,5) megaaptauju, kas deva Klintonei 5% pārsvaru (vismaz es nevaru piecās minūtēs atrast līdzvērtīgas ziņas latviski par to). Vai arī tā pati CNN 10. oktobrī braši vēstīja, ka 57% prezidenta debašu skatītāju uzvaru piešķīruši Klintonei — izlase, kur 58% bijuši Klintones piekritēji. Varam trīsreiz minēt, kuŗš būtu uzvarējis debatēs, ja izlasē 58% būtu bijuši Trampa atbalstītāji.

Apkopojot: amerikāņu polītikas aptaujām nevar un nedrīkst akli uzticēties. Lai ņemtu par pilnu, jāpārbauda, cik atbilstīga vēlētāju kopumam bijusi izlase — arī aptaujāto polītiskās piederības ziņā. Diemžēl nevar uzticēties arī latviešu plašsaziņas līdzekļu vēstīm par amerikāņu aptaujām. Jāpārbauda pašam.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: