140 vārdu: kaķu cietoksnis


img_20170115_1812081Sestdien bija atkusnis. Tāpēc, kad ar bērniem izgāju laukā, pabraukājušies ragavās (velci, tēti!), atradām piemērotu vietu un uzcēlām sniegavīru. Piecgadnieks vēla, es krāvu, 1¾-gadniece līdzi priecājās. Atkusnis bija arī svētdien. Izmantojām to un priekšpusdienā turpinājām iesākto, un blakus sniegavīram uzcēlām cietoksni. Vēlāk nejauši redzējām, ka sniegavīru kāda slikta vēlīnas sākumskolas vecuma meitene sagrauj. Piecgadnieks tomēr izpostīšanu uztvēra savaldīti.

Vakarā atgriezāmies notikuma vietā, un piecgadnieks izlēma nevis atjaunot sniegavīru, bet papildināt cietoksni. Piemūrējām tam klāt sniegavīra atliekas un pēdējiem spēkiem savēlām vēl dažas bumbas — pēdējiem spēkiem ne tāpēc, ka spēki beigtos, bet tāpēc, ka atkusnis beidzās un sniegs vairs tik labi nelipa. Pirmo reizi ne tikai piecgadnieka, bet arī, cik atceros, manā mūžā mums bija cietoksnis ar jumtu (skatīt attēlā). Un vēl dziļāk vakarā nejauši ieraudzījām, ka mūsu cietoksni apsēduši vismaz pieci kaķi: kas augšā, kas apakšā, kas iekšā, kas priekšā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: