2017. gads Eiropai — trīs vēlēšanas šogad


Pērn Eiropā galvenais vēlēšanu notikums, protams, bija britu nobalsošana par izstāšanos no ES. Pakāpienu zemāk drūzmējas vairāki citi:

  • Nīderlandē vēlētājiem pa rokai gadījās asociācijas līgums ar Ukrainu, lai pateiktu, ko viņi domā par ES;
  • it kā ne pirmo reizi vēlēšanas rīko, tomēr Austrija vēlēja prezidentu turpat visu gadu, pat atceldama un pārceldama vēlēšanas;
  • Moldovā satversmes tiesa atjaunoja tiešas prezidenta vēlēšanas, un tajās ievēlēja Kremļa kandidātu;
  • Italijas premjers rīkoja nobalsošanu par saviem satversmes grozījumiem un piesolīja atkāpties, ja noraidīs. Noraidīja, bija jāatkāpjas.

Arī šogad gaidāmas vairākas svarīgas vēlēšanas, turklāt papildu spriedzi rada iespējamā eiropiešu reakcija uz 3. pasaules imigrantu iebr[a]ukšanu un pieredze ar brizeju un Trampu. Manuprāt, īpašu uzmanību pelna trīs vēlēšanas.

Laika ziņā pirmās ir jau pēc pāris mēnešiem: 15. martā Nīderlandes parlamenta apakšpalāta (Otrā kamera). Tajā ir 150 deputātu, visa valsts (13 miljoni vēlētāju) viens vēlēšanu apgabals, barjera 1/150 jeb 0,67%. Nav brīnums, ka visai augsta polītiskā sadrumstalotība.

Neatkarīgi no vērotāju attieksmes ciešākā uzmanība pievērsta nācionālajai Gērta Vildersa Brīvības partijai. Nīderlandē partiju reitingus parasti mēra nevis balsu procentos, bet Otrās kameras vietās, un šobrīd Brīvības partija ir 1. vietā ar 35 vietām, salīdzinot ar premjera līberāļu 24 un kristīgo dēmokratu 15. Tiesa, Nīderlandē vērojama parādība, ka daļa pilsoņu, kuŗi vēlēšanu starplaikā aptaujās sakās atbalstām Brīvības partiju, tuvāk vēlēšanām sabīstas no savas uzdrošināšanās un nobalso par ko līberālāku. No otras puses — tik augsts reitings tik tuvu vēlēšanām Brīvības partijai vēl nav bijis.

Kādi varētu būt iznākumi? Parastā piezīme: notikumu virzienu mēdzu prognozēt samērā labi, bet esmu konservātīvs pēc dabas, tāpēc pārmaiņu apmēru — vienalga, uz labu vai ļaunu — bieži paredzu mazāku, nekā notiek īstenībā. Otra piezīme: te un turpmāk vairāk pievērsīšos, cik ticami un labvēlīgi iznākumi var būt nācionālistiem. Kreisā Darba partija jūtami zaudēs, Brīvības partija var iegūt 1. vietu, bet ne dominējošu. Tāpēc turpmākais atkarīgs no pārējām partijām: vai tās piekritīs koalīcijai, vai apvienosies atstāt brīvībniekus opozīcijā. Ja arī Brīvības partija būs valdībā, nedomāju, ka Vildersam ļaus kļūt par premjeru. Svarīgākais būs metapolītika: cik lielā mērā sabiedriskā doma un valdības politika būs vērsta nosargāt Nīderlandes brīvības pret islāmizēšanu. Starp citu, Nīderlandē imigranti jau sākuši atkrist no kreisajiem, imigrantu partija jau nodibināta, un tai ir labas izredzes pirmo reizi vēlēšanās tikt parlamentā.

23. aprīlī sākas Francijas vēlēšanas, precīzāk, prezidenta vēlēšanu 1. kārta. Janvāŗa beigās vēl būs sociālistu priekšvēlēšanas, lai izraudzītu savu kandidātu, taču pašreizējā prezidenta partijai diez vai kāds lēš pat iekļūšanu 2. kārtā. Aptaujas rāda visai sīvu cīņu, tomēr ticamākais izskatās, ka otrā kārtā 7. maijā sacentīsies putinists Fransuā Fijons (republikāņi), kas negrasās sargāt savu valsti arī no 3. pasaules imigrantu iebrukuma un islāmizēšanas, un putiniste Marina Lepēna (Nācionālā fronte), kas gatava vērsties vismaz pret imigrāciju un islāmizāciju. Gada nogalē atklājies, ka Lepēnai apsīkuši Krievijas finanču avoti, un tas mudina domāt, ka Kremlis par savu kandidātu izraudzījies Fijonu. Ar nepacietību gaidu, kad tie, kas sludināja, cik jauki būtu ievēlēt sievieti par amerikāņu prezidenti, sāks tikpat aizgrābti saukt pēc pirmās franču prezidentes.

Izredzes? Otrās kārtas aptaujās Fijons priekšā Lepēnai ar 2:1. Vēl var salīdzināt ar 2015. gada reģionu vēlēšanām. Augstākais Nācionālās frontes atbalsts 1. kārtā bija 41% divos reģionos. 2. kārtā fronte šais reģionos dabūja 42% un 45%. Grūti iedomāties, ka valstī kopumā gaidāmi labāki panākumi. Tāpēc mana šībrīža prognoze ir, ka Lepēna iekļūs otrā kārtā un var iegūt 1 .vietu pirmā kārtā, taču 2. kārtā Fijons uzvarēs ar 60:40.

Bet tas vēl nav viss. 11. jūnijā notiek parlamenta (Tautas sapulces) vēlēšanas, un 18. jūnijā otrā kārta, kad parasti ievēlē lielāko daļu deputātu. Vēlētāji mēdz turpināt prezidenta vēlēšanās iesākto, tāpēc kreisais spārns varētu zaudēt republikāņiem. Mažoritāra divu kārtu vēlēšanu sistēma ievērojami apgrūtina malēju (jebkādā ziņā) kandidātu ievēlēšanu, tāpēc Nācionālā fronte 2012. gadā ar 14% balsu izcīnīja vien 2 vietas no 577. Šoreiz, pieņemot ~20% balsu, tiktu grūti nosakāms divciparu skaitlis (bet drīzāk tuvāks 10 nekā 100), taču tik un tā stingrs mazākums.

Treškārt, precīzs datums, cik saprotu, vēl nav noteikts, bet gan jau septembŗa beigās vēlēs Vācijas Bundestāgu (parlamenta apakšpalāta). Vācija iedzīvotāju un saimniecības ziņā ir lielākā Eiropas valsts, un pašreizējās kancleres (valdības vadītājas) Angelas Merķeles ieguldījums nelegālu imigrantu ievešanā diez vai pārspējams. Bundestāgam ir it kā jaukta vēlēšanu sistēma, tomēr izšķirīgs ir balsu sadalījums proporcionālā daļā. Lai īsteni tiktu iekšā, jāgūst vismaz 5% balsu vai vismaz 3 vienmandāta vietu.

Reitingu attīstība ir tāda:

 german_opinion_polls_2017_election1

Kā redzams, 2015. gada vidū noticis vai sācies kas tāds, kā dēļ Merķeles partija jūtami nokritusies, bet “Alternātīva Vācijai” trīskāršojusi atbalstu un izvirzījusies par 3. lielāko partiju. Varam trīsreiz minēt, kas. Līdz rudenim, kad skaitīs cāļus, vēl jānodzīvo, bet pa ceļam vēl būs dažas cāļu miniskaitīšanas — zemju vēlēšanas: 26. martā Zārā, 7. maijā Šlēsvigā-Holšteinā un 14. maijā Ziemeļreinā-Rietumfālē.

Sociāldēmokrātiem bija reāla iespēja cīnīties par Merķeles gāšanu, izvirzot par kanclera kandidātu bijušo Eiroparlamenta vadītāju Mārtiņu Šulcu, taču tā vietā viņi izvēlējušies veģetēt pie Merķeles sāniem arī turpmāk. Jo visticamākais iznākums ir, ka Merķele koalīcijā ar sociķiem paliks arī pēc vēlēšanām. Iespējams, abas partijas gūs visu laiku zemāko rezultātu, teiksim, 30% un 20%, tomēr ar to pietiks, lai paliktu pie varas. Ja pat notiek polītiska zemestrīce, “Alternātīva Vācijai” apsteidz sociāldēmokratus un KDS/KSS+SDP nav vairākuma, var droši prognozēt, ka Alternātīva pie varas netiks — valdošās partijas paņems pulciņā zaļos vai brīvos dēmokratus (ja viņi iekļūs Bundestāgā). Arī te svarīgākais būs metapolītika: cik lielā mērā sabiedriskā doma un valdības politika būs vērsta nosargāt Vāciju pret islāmizēšanu un imigrāciju.

Apkopojot: britu balsojums atjaunot neatkarību ir ES gala sākums. Diemžēl pati ES parūpējusies, lai mierīga pārtapšana nācionālās valstīs, kas brīvprātīgi sadarbojas cita ar citu, būtu apšaubāma — pašnāvnieciskas etnopolītikas sekas ir augoši 3. pasaules kolonistu un pamattautu konflikti, kas 2016. gadā bija asāki nekā 2015. gadā. Vēlētāju reakcija uz vartuŗu atsvešināšanos no savas tautas un uz viņu riebumu pret pilsoņiem turpināsies 2017. gadā, nācionālisti Vecajā Eiropā gūs lielākus panākumus vēlēšanās, attiecīgi arī ietekmi, taču ne pietiekami, lai līdzinātos Ungarijai, Polijai, brizejai vai Trampam. Svarīgākais būs metapolītika: tautu attieksme pret dzīšanu pašnāvībā un cik lielā mērā vartuŗi bailēs zaudēt varu atmetīs savas tautas nicināšanu un nīcināšanu.

Advertisements

Viena atbilde to “2017. gads Eiropai — trīs vēlēšanas šogad”

  1. Aldis Says:

    Citāts: “Ar nepacietību gaidu, kad tie, kas sludināja, cik jauki būtu ievēlēt sievieti par amerikāņu prezidenti, sāks tikpat aizgrābti saukt pēc pirmās franču prezidentes.” – šis teikums ir super! :)))
    Par franču vēlēšanām runājot, pēdējās dienās ir radušies jauni apstākļi, kas var ietekmēt vēlēšanas. Ir sākta pārbaude par fiktīvo nodarbināšanu. Fijona sieva, būdama deputāta Fijona palīdze ilgāk par 10 gadiem, ir saņēmusi kādus 500’000 EUR no valsts. Francijā drīkst algot radus par deputāta palīgiem. Bet šajā gadījumā ir aizdomas, ka tas bija fiktīvs darbs. Lai gan viss ir noticis aptuveni 1997.-2012.gadā, pārbaude ir sākta tikai tagad – pirms vēlēšanām. Fijons jau ir paziņojis, ka ja tiks ierosināta lieta, tad viņš atteiksies no piedalīšanās prezidenta vēlēšanās. Arī formāla kandidāta pieteikšana vēl nav notikusi. Var gadīties, ka labējie viņu nepieteiks, kaut arī viņš ir uzvarējis priekšvēlēšanās.
    Plašākā kontekstā viss izskatās vēl interesantāk:
    Visu vasaru visi mediji “reklāmēja” aptaujas, ka labējo kandidātu – eiropistu Župē atbalsta vairāk nekā 60% franču. Otrajam – Sarkozim – bija daudz mazāks atbalsts. Taču šie procenti attiecās uz visiem frančiem, bet kandidātu taču izvirza tikai labējie, kuŗu vidū Sarkozim bija lielāks atbalsts. Tāpēc visi mēģināja Sarkozi aprakt. Apraka. Bet pēkšņi priekšvēlēšanās uzvarēja Fijons. Nevis eiropistu reklāmētais Župē.
    Tas, ka Župē visticamāk neuzvarēs, eiropisti droši vien bija sapratuši jau sen. Tāpēc rezervei tika kalta jauna zvaigzne – sociālistu valdības Ekonomikas ministrs Makrons izveidoja savu politisko kustību. Viņš vairs nav ne kreisais, ne labējais, bet … visas Francijas pārstāvis. Dīvainā kārtā no valdības viņu neizmeta, kaut arī viņš bija sācis veidot tiešu konkurentu sociālistiem. Visi mediji viņu reklāmēja teju katru dienu. Kopā ar viņa sievu, kas ir 20 gadus vecāka par viņu. Ārēji tika pievērsta uzmanība neparastajam pārim, bet īstenībā tika bīdīta jauna politiskā zvaigzne. Ja kāds nezināja, ka viņš vispār eksistē, tad tagad par viņu zināja visu. “Foršs džeks.” Daži politologi saka, ka viņš ir banķieŗu un līberālo mediju kandidāts. Bet kad Župē izredzes sāka izzust, Makrons pameta ministra amatu, iznāca no ministrijas, iesēdās jachtā (ministrija ir blakus piestātnei) un paziņoja, ka viņš piedalīsies prezidenta vēlēšanās. Kampaņas financēšanai braukāja arī uz Ameriku, iespējams, pie tiem pašiem baņķieŗiem, kuŗi financējuši Klintoni. Makrona programmā nekā jauna nav (tiesa gan, programma vēl neesot izstrādāta), vārdos viņš ne ar ko neatšķiŗas no sociālistu līberālākā spārna, atbalsta Eiropas federālizāciju, atbalsta imigrāciju, un viņam nepatīk Brexits. Tāds pats eiropists kā Župē, tikai divreiz jaunāks. Aptaujas rāda, ka viņš tagad ir trešais ar kādiem 20%. Ja Fijons tiks aprakts, tad Makrons kļūs otrais un visticamāk tiks par prezidentu. Kļūst skaidrs, kāpēc pret Fijonu ir sākta pārbaude. Katrā ziņā, franču vēlēšanās iezogas jaunā (kaut arī sen izceptā) intriga.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: