2016.gada rudens “Domuzīme”


domuzime-2016_3_vaks1Esmu izlasījis rudens “Domuzīmi” un nu varu dalīties iespaidos. Tie ir dalīti: bija labas lietas — un ne pārāk, turklāt pats numurs saraustīts, bez vienojoša temata. Sākšu ar labām lietām lasīšanas secībā:

  • Gundara Ignata stāsts “Lielā mute”. Par cīņu pret naida runu, īpaši interneta komentāros, un to, ka “1984” bija brīdinājums, ne rokasgrāmata;
  • Mārtiņa Pommera stāsts “Ūdens bija pārsteidzoši silts”. 1987.gadā dzimis autors tēlo vecumu (79 gadus), ka mani, vīru pāri pusmūžam, pilnīgi pārliecina. Piezīme par pusmūžu: kaut nejūtos vecs un joprojām spēju just sevī 16-gadīgu zeņķi, pērn caurmēra mūža ilgums Latvijā bija 69,7 gadi vīriešiem un 79,3 gadi sievietēm, tātad pusmūžs ir 34 gadi 10 mēneši 1 nedēļa vīriešiem un 39 gadi 7 mēneši 3 nedēļas sievietēm;
  • Aleksandra Grīna novele “Trīs un viena”. Mistika un mīla;
  • leišu rakstnieka Alvīda Šlepika stāsts “Čells”. Dziļi cilvēcīgi un tā, ka jādzīvo līdzi galvenās varones liktenim. Tiesa, esmu gandrīz pārliecināts, ka zinu Šlepika iedvesmas avotu;
  • intervija ar dāņu rakstnieku Karstenu Jensenu. Ne visam var piekrist, bet mudina apjēgt un pamatot savu viedokli. Garainis, kas veicina vārīšanos;
  • vēsturnieka Mārtiņa Mintaura “Intelektuāļu nozīmes atgādinājums”. Par filosofu Paulu Jureviču un viņa domām attiecībā uz polītiku, un to, ka intelektuāļiem jāiet polītikā;
  • Ginta Zelmeņa un Rudītes Kalpiņas “Bandīti vai pretestībnieki?”. Par Mārtiņa Zilberta grupas cīņu pret padomju varu 1976.—1978.gadā un vilcināšanos to pienācīgi atzīt mūsdienās. Šo visdrīzāk varētu atzīt par numura naglu, tāpēc treknināju;
  • redaktora Artura Hansona “Domuzīme vai defise?”. Valodnieciski un viegli simboliski (jo “Domuzīmē”) norādījumi par domuzīmes un citu svītriņu lietošanu. Biju gandarīts, ka pēc izlasīšanas nebūs jālabo savas kļūdas un turpināšu lietot īsto, gaŗo domuzīmi (—, angliski m-dash, uzspiežama ar Alt+0151).

Ne pārāk labu lietu šķita vairāk nekā citos numuros:

  • numura ievads. Gaušanās par latviešu papīra grāmatniecības dilšanu, neminot, ka tā ir dabīga parādība un notiek visā pasaulē — vēl viena radošas ārdīšanas izpausme. Papildus — ka Latvijā esot negātīva dēmografiskā situācija (kaut latviešu īpatsvars kopš 1989.gada pieaudzis no 52% līdz 63% un turpina augt);
  • Richarda Bargā “Plikie rukši”. Nosaukts par stāstu, tak īstenībā savstarpēji nesaistītas ainiņas. Turklāt tēlo sabiedrību tā, it kā cilvēks cilvēkam būtu vilks vai vismaz pliks ruksis;
  • Ilzes Boldānes-Zeļenkovas recenzija par krievu dzīvesstāstu krājumu. Pašu krājumu neesmu lasījis, tāpēc par to ne, bet grūti uztvert nopietni recenziju, kas rakstīta no pozicijām, it kā Latvija nebūtu latviešu pašnoteikšanās valsts, bet tāda kā Kongo vai Uganda, kur nav noteiktas pamattautas, bet ir vienkārši visādas etniskās grupas, kas valstī dzīvo — krievi, latvieši utt. Par krievu dzīvesstāstiem runājot, esmu izlasījis un silti iesaku ikvienam Karaļauču kolonistu stāstus — kā tika izdeldēta pamattauta un veidota migrantu tīrkultūra. Latvija, par laimi, palika tikai pusceļā.
  • Mateja Spurnija “Par izsūtīšanu domājot”. Raksts par Sudetu vāciešiem, bet beigās nonāk līdz velkamismam un čechu kaunināšanai par negribēšanu ļauties trešās pasaules migrantu gaismas plūdiem.

Un bilancē neitrālas lietas:

  • protams, ir “Domuzīmē” dzeja. Kā lielākoties — ne aizkustināja, ne iekustināja. Gaumes lieta, pieņemu;
  • vēsturnieks Andris Šnē apcer, kāpēc vēsture vajadzīga un kāda tās jēga, un sniedz savas atbildes. Būtu es vēsturnieks, pieļauju, būtu saistoši;
  • vairākas recenzijas, turklāt Ieva Kolmane pamanās vienā aptvert divas nesaistītas grāmatas;
  • Valdis Krastiņš reflektē par Tomasu Mannu. Pirmās pasaules problēmas. Turklāt trešās pasaules migrantu iebrukuma kontekstā sāk izklausīties pēc bēgšanas no īstenības un brīnišķīgās jaunās Eiropas draudiem, kur kultūras bagātinātājiem Manns noderēs iekuram, slaucīties vai cigaretes uztīšanai;
  • diskusija par žūpību un kā ar to cīnīties. Esmu atturībnieks, šķita pretrunīgi vienlaikus žēloties par cilvēku atbildības neuzņemšanos par sevi un prasīt lielāku valsts jaukšanos cilvēku dzīvē.
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: