Umberto Eko “Pilotnumurs”


Eko_8[1]Sieva bija paņēmusi bibliotēkā, tak, sava laika taupīdama, izlēma nelasīt. Es, viegli bažīdamies iepriekšējā murga iespaidā, izlēmu tomēr pārbaudīt laimi. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Būtu ievērojis grāmatu tūlīt pēc iznākšanas, brīnītos, kāpēc tik plāna — tikai 172 lappuses. Tagad laikam saprotu: grāmatas tapšanas laikā līdz Eko nāvei bija palicis tikko gads. Īsums, aizraujošs sižets un viegla valoda (kārtējo reizi paldies Dacei Meierei par tulkojumu) — un iznākumā es “Pilotnumuru” izrāvu vienā vakarā, kas bija gadījies mazāk bērnkopības aizņemts.

Jāatzīst, pēc nosaukuma nesapratu, par ko būs runa, un tikai lasot apjēdzu, ka pilotnumurs ir avīzes paraugnumurs, ko izdod priekš īstās klajā laišanas. Grāmata ir kārtējais Eko vēstures sazvērestību gabals, tik jūtami īsāks nekā iepriekšējie un ar rutīnas piegaršu. Vispirms autors apraksta paņēmienus, kā prese var manipulēt sabiedrību. Pēc tam viņš ar šiem pašiem paņēmieniem uzbuŗ sazvērestību, konkrēti, antikomūnistisku “Gladio” tīklu Rietumeiropā Aukstā kaŗa laikā. Un lasot šķiet, ka Eko pa durvju spraugu vēro lasītāju: pamanīs tas manipulēšanu — vai tomēr noticēs un ņems par pilnu.

Īsumā: nekā diža, bet lasīšanai patērēts laika tik maz, ka nav, ko nožēlot. Ja ir vēlēšanās, te un te ir pāris citu lasītāju atsauksmju.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: