Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2015.gadā


Centrālā statistikas pārvalde nesen publicējusi 2015.gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. (Ja pareizi saprotu, vienīgais, kā vēl šobrīd nav — mūža ilgums, ko sola ziņot 21.jūnijā.) Tāpēc var pievērsties, piemēram, jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2015.gada skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,9 12,9 2,5 8,4 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 6,0 17,5 8,0 12,5
Starpība +6,9 +4,6 -5,5 +4,1
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši 0,0 -5,9
Pārējie -11,5 -4,5
Starpība +11,5 -1,4
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -16,0
Starpība +10,1

Un, ja reiz ir skaitļi, var tos rādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Var salīdzināt skaitļus ar iepriekšējiem gadiem.

2014.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2014

2013.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2013

2012.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji

Redzams, ka laiks darbojas latviešu labā, taču aug plaisa starp dabiskās kustības un migrācijas ietekmi. Bīstamākais, kas notiek — iebraukšana. Migrantu plūsma uz Latviju ir tāda, ka pēdējos divus gadus migrācija pirmo reizi kopš 1988.gada atkal kaitē latviešiem — paldies termiņuzturēšanās atļauju aizstāvjiem un citiem migrantu sūkņiem. Un šogad, paldies vēlreiz, piebiedrojusies 3.pasaules imigrantu iepludināšana.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 5 Comments »

5 Atbildes to “Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2015.gadā”

  1. Kalvis Apsītis (@kalvis_apsitis) Says:

    Būtu interesanti uzzināt, kā šie ikgadējie demogrāfiskie mači atspoguļojas Latvijas iedzīvotāju etniskajā sastāvā – uz kuru pusi virzās tautību īpatsvari? Un kā tos korekti uzzināt, ņemot vērā iedzīvotāju reģistra nesakritību ar realitāti un arvien pieaugošu skaitu ar nenorādītu/neizvēlētu tautību.

  2. Ritvars Says:

    Īstenībai tuvāko tautību sastāvu publicē Centr.stat.pārv. Skaitļi un virzība izskatās tā: https://twitter.com/Eglajs/status/740646574523617281

  3. Aivars Says:

    Rezultātus var redzēt te –
    http://www.izm.gov.lv/images/statistika/visp_izgl/2015_2016/VS_apmac_val_skoleni_15.xlsx
    (2. lapa E33->E25 un G33->G25)

    • savējais Says:

      Šeit jau ir jāņem verā faktori daži:
      1. Krievvalodīgie imigranti, kas,protams, ies krievvalodīgo skolās. Personīgi es gribētu zināt cik no tā pieauguma krievu vidū ir atbildīgi vietējie krievvalodīgie nevis ārzemju;
      2. Krievvalodīgo skolās pieplūdums sākās pēc valodas referenduma tieši, tāpēc iespējams, ka krievi tīri vienkārši savus bērnus laiž krievu mācību iestādēs biežāk nekā iepriekš;
      3. Kopš 2005. gada vecāki var norādīt bērnu tautību kādu viņi grib. Salīdziniet kaut vai 2004 un 2005. gada datus:
      http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cd
      Pieļauju domu, ka latviešu procents un dzimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā raksta autors norāda.

      Un ņemiet vērā faktoru, ka pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valodīgie palielina savu procentu nepārtraukti:
      http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__izgl/IZ0050.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cd
      ņemot šo vērā pieļauju domu, ka latviešu valoda nākotnē nostabilizēs savu lomu Latvijā.

  4. Andris Says:

    Vai tikai man šajā sakarā prātā nāk varenais Pirrs?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: