Septiņgadnieks pie klavierēm


Priekš pusmēneša septiņgadnieks iegāja klavieŗistabā, pateica, lai viņu netraucē un aizvēra durvis. Drīz atskanēja klavieres. Turklāt ne vienkārši taustiņus dauzot, bet spēlējot. Drīz piebiedrojās dziedāšana līdzi. Ieklausījos:

Tālas zvaigznes zilgu gaismu laista, man līdz rozēm tomēr nenokļūt…

Jā, Vecpiebalgas ūdensrozes! Ko tik skola neizdara ar cilvēku…

Nupat nedēļas nogalē atkal klavieŗistabā. Tik šoreiz ieklausoties nekā nesapratu. Bet pēc tam ievēroju, ka klavierēs palikusi atšķirta dziesmu grāmata. Piegāju, apskatījos — un pasmaidīju. Pasaucu sievu. Viņa atnāca, apskatījās — un pasmaidīja. Jā:

IMG_20160430_222323[1]

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: