“Auto Bild Latvija” maija—jūnija numurs


606281_1-vaaks_abl03_cover_medium[1]Nebiju vēl šogad nekā ar auto birku rakstījis un nolēmu uzrakstīt par žurnāla “Auto Bild Latvija” maija—jūnija numuru. Maijs vēl nav sācies, bet arī šis pieder pie izdevumiem, kas iznāk jau iepriekšējā mēneša beigās. Vispirms jāteic, ka, apzinoties savus naudas, brīva laika un interešu loka ierobežojumus, lielu daļu žurnāla nemaz nelasīju. Otrkārt, no lasītā nepatika tikai viena lieta — kāda valodas kļūda, par ko esmu ziņojis redakcijai, un esmu pārliecināts, ka turpmāk tādas vairs nebūs.

Un tagad par to, kas piesaistīja manu vērību. Vispirms 95. un 98. benzīna izpēte un salīdzinājums, no kā spilgtāko citātu atļāvos izrakstīt atsevišķi.

Mēneša cilvēks, “Wess Grupa” priekšnieks Aleksandrs Oskins. Jau raksta pieteikums:

..Oskins ārvalstu kompāniju darbību vērtē kā ekonomisko okupāciju, jo valsts neatbalstot vietējos uzņēmējus,

mudināja domāt, kāds varētu būt raksts. Tā arī bija:

Kam tad jārūpējas par to, lai nacionālais bizness attīstītos, tiktu radītas darba vietas? Pilnīgi noteikti tām jābūt valsts struktūrām un atsevišķiem augstākās varas ešelona ierēdņiem, kuri atbild par to, lai vietējie uzņēmēji elpotu. ..

Sarkandaugavā, braucot garām pamestajai Elektromehāniskajai rūpnīcai, sirds sažņaudzas. Tajā reiz strādāja 7000 rīdzinieku, kas ražoja, tiesa, morāli novecojušas veļasmašīnas un centrifūgas… Taču ieklausieties skaitlī — 600 000 gadā! Tagad tur ir postaža.

Ja kāds nesaprot, Oskins izsakās kā tipisks blēžsaimniecības pārstāvis un Kremļa ietekmes aģents. Kāpēc blēžsaimniecības? Jo valsts atbalsta vajag nejēgām un blēžiem. Kārtīgiem uzņēmējiem pietiek ar to, ka viņi piedāvā labu, lētu, vajadzīgu pakalpojumu vai preci, ko pilsoņi tāpēc labprāt pērk. Un brīvā tirgū nemitīgi darbojas radoša ārdīšana: nespēsi piedāvāt laba, lēta, derīga, kļūsi postaža. Kāpēc Kremļa? Jo atskaņo Kremļa propagandas komplektu: Rietumi — slikti, latvieši — kalpu tauta, Latvija — neizdevusies valsts, migrantu sūknis — lieliska rūpnīca, tāādu rūpniecību sagrāva, neviena slikta vārda par Krieviju un Putina režīmu.

Labi, pietiks, jāatceras “Wess” pakalpojumus neizmantot.

Vasaras riepu tests. Šogad laikam jaunas vēl nevajadzēs, bet jāliek aiz auss, ka dilšanas secībā labākās ir:

  1. “Hankook”;
  2. “Pirelli”;
  3. “Continental”.

Avāriju inscēnēšana. Par laimi, līdz šim nav gadījies, bet profilaksei var uzzināt biežākos paņēmienus, no kā jāuzmanās un kā izvairīties.

Ceļošana ar bērnu. It kā nekā nezināma, bet atkārtošana — zināšanu māte.

Alternātīvi apdāvināti auto — hibridi, elektriskie, ūdeņraža. Viss, ko pietiek zināt:

Dzīšanās pēc zemākiem izmešiem un neizbēgamā naftas resursu izsīkšana ir dzinuļi, kas liek autoražotājiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģijas paveidus.

Melos (“neizbēgama naftas resursu izsīkšana”) balstīts veikals pats ir meli un lemts postažai. Atņemiet blēžsaimniecisko valsts atbalstu, un tad redzēsim, kas paliks pāri no alternātīvi apdāvinātajiem. Atceros, 80.gadu vidū lasīju Artura Konana Doila “Zudušo pasauli” un biju pārsteigts, ka tur 20.gs. sākumā pilns ar tādu modernu nākotnes technoloģiju kā elektromobiļi. Biju pārsteigts un vaicāju sev, kāpēc tad elektromobiļi nav iekaŗojuši pasauli, ja bija tik izplatīti jau 20.gs. sākumā. Atbildes neradu. Tagad gan saprotu: kam lemts rāpot, nelidos. Jeb, kā kautrīgi atzīts “Auto Bild”:

Šobrīd (pēc 110 gadiem! — R.E.) ir maz elektroauto, kas atļauj doties tur, kur deguns rāda..

Un tas, kuŗš “Auto Bild” ierakstīja, ka elektromobiļi esot dabai nekaitīgi, lai pastāsta, kā dabai nekaitīgi uztaisīt un atkritumos izmest baterijas. Un par ūdeņradi. Parādiet, lūdzu, kur uz Zemes ir ūdeņraža atradnes, no kuŗām sūknēt šo brīnišķo degvielu! Vai varbūt tomēr ūdeņradi iegūst tikai mākslīgi, lielā temperātūrā un spiedienā, ar milzu enerģijas patēriņu dzen no dabasgāzes un ūdens tvaika?

Auto vēsture — “Mercedes-Benz 300”. Tikai akadēmiska interese.

Rallijs “Kurzeme 2016”. Arī tikai akadēmiska interese par posmu aprakstiem un karti.

Tā ka lasīt vērts, un žēl, ka līdz nākamam numuram divi mēneši jāgaida.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 4 Comments »

4 Atbildes to ““Auto Bild Latvija” maija—jūnija numurs”

  1. Andris Says:

    Ritvar, es par Oskinu. Cik eurofondus viņš izblēžsaimniekojis, ja par viņa teikto tik skarbi?

    Vai Latvijas lauksaimnieki, kas saņem vismazākos platībmaksājumus Europā, ir blēžsaimnieki, jo nespēj saražot par “tirgus cenu” izdevīgi pārdodamu produkciju? Varbūt blēžsaimnieki ir visa mūsu valdošā un ierēdņojošā elite, kas saņem algu no lauksaimnieku nodokļu maksājumiem, bet nav spējuši izvilkt lauksaimnieku subsīdijas no pēdējās vietas? Varbūt tā pēdējā vieta ir blēželites sasniegums (!), jo tā mūsu lauksaimnieki ir vismazāk blēžsaimnieciski Europā?

    Ritvar, varbūt vari ieteikt, kā atteikties no šīs blēželites pakalpojumiem? 🙂

    • Oto Says:

      Neiet kopā, ka it kā nabadzīgajā Latvijā, kur darbaspēka izmaksas ir mazas nespēj saražot lētāk kā citur. Eiropa apzināti maksā mazākus platību maksājumus un pareizi dara, jo maksājot uzreiz lielus maksājumus strauji augtu inflācija un nekāda ražošanas optimizācija nenotiktu. Kaut kā no Latraps nav dzirdēts, ka lauksaimniecībā ietu sliktu, tā kā jāprot saimniekot un nebūs no pabalstiem vien jādzīvo.

      • Andris Says:

        Oto, mīlīt, tad jau latviešu valodu arī nevajag aizstāvēt – lai cīnās kā prot un kas sanāks, tas sanāks. Nav ko tērēties un muti dzesēt! Neiet kopā tādēļ, ka Latvijā ar visām zemajām darbaspēka izmaksām līdz nesenam laikam kredītu izmaksas bija vidēji 10x augstākas, nodokļu izmaksas uz algu arī apmēram tāpat, ja apskatām aritmētiski vienādus reālos skaitļus. Un ak! arī klimats ne tāds kā Vācijā vai Nīderlandē. Pat ceļu tīkls … Un ir vēl daži desmiti tūkstoši latviešu, kuri savu atgūtu zemes pleķi negrib atdot jaunajiem kolhoziem (džipu fermeriem) un kolonizatoriem (ārvalstu subsidētajiem investoriem). Un tie ņēmēji arī negrib pirkt par Nīderlandes cenu, tikai par Raijeneira vienvirzienas biļeti. Ir vēl daži dumji zemnieki, kuri negrib visu ķīmijā audzēt un raundupā nogatavināt, tikai viņu tīrajai produkcijai nav tīra Rimi plaukta. Utt par brīvo monopolkonkurenci brīvajā euroLatvijā.

  2. Oto Says:

    Toties piejaucot 95E bioetanolu palielinās oktānskaitlis, jeb noturība pret detonāciju.
    30% ir stipri pārspīlēti un tātad profesori arī kļūdās, jo piemēram E85 ir 30% mazāka siltumspēja, bet tas ir 85% bioetanola un 15% benzīna sajaukums. 5% piejaukums samazina siltumspēju vien par 3% un tai pat laikā uzlabo sadegšanu, jo etanols deg lēnāk pie tam ir degvielas sistēmu tīrošas īpašības. Kopš tiek jaukts klāt bioetanols visādas Ultima, Miles un citas superduper degvielas ir neaktuālas.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: