Bernāra Verbēra “Tanatonauti”


300x0_cover[1]Viena bērnkopības disciplīna ir grāmatu lasīšana. Lai nebūtu jātērējas vai jāpārtrauc lasīšana, apmeklējam bibliotēkas. Arī Rīgas centrālo “Rīgas modēs”. Tur ir ērti, ka izlasītās grāmatas var nemaz nestiept iekšā, bet ieslidināt pie lifta izliktā izlasīto grāmatu kastē, tāpēc grāmatas var nodot arī ārpus bibliotēkas darba laika. Otra ērtība tāda, ka ir nevajadzīgo grāmatu galds. Tīri māju — saliec somā, atved un atstāj. Trešā ērtība: citu atstātās nevajadzīgās grāmatas var savākt savā īpašumā.

Reiz uz nevajadzīgo grāmatu galda ieraudzīju pabiezu, pajaunu grāmatu. “Tanatonauti”, zinātniskā fantastika. Labi, par velti var jau izmēģināt. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Vispirms — kas ir zinātniskā fantastika. Literātūras žanrs, kas, pamatojoties uz sarakstīšanas brīdī zināmo informāciju un dabas likumiem un nepārkāpjot tos, apraksta fantastiskas pasaules, parasti nākotnē. Izlasījis visas 640 lappuses, redzu, ka “Tanatonauti” diemžēl nav zinātniska fantastika. Fantāzija — jā, bet ne zinātniska. Var gan gadīties, ka māņticīgākam lasītājam šķitīs, ka grāmatā aprakstītais — pēcnāves dzīve un tās pētījumi — ir iespējams. Tāpat lasīšanas laikā nīgrumu rada autora nespēja iedomāto pasauli aprakstīt puslīdz ticami:

  • grāmatas varoņiem nav grūtību miljardiem miroņu pulkā atrast vienu vajadzīgo — un citreiz nepārvaramas grūtības atrast otru;
  • darbība domāta šī gadsimta 60.gados, bet pasaule iekārtota kā 1994.gadā, kad iznāca grāmata. Mūziku, piemēram, atskaņo kasešu magnetofoni;
  • autors atvēzējas, bet nespēj ticami un pietiekamā apmērā aprakstīt sekas, ko sabiedrībā izraisītu grāmatā aprakstītie pētījumi.

Izlasīju, bet neesmu drošs, vai bija vērts. Toties esmu pilnīgi drošs, ka nemeklēšu grāmatas turpinājumus (tādi ar ir). Citiem ar “Tanatonautus “neiesaku. Tagad tik jāizdomā, ko darīt: vienkārši mest ārā vai stiept atpakaļ uz nevajadzīgo grāmatu galdu. Ar ierakstu nākamam rokās ņēmējam, ko domāju par grāmatu.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Bernāra Verbēra “Tanatonauti””

  1. vxxvme Says:

    Šo grāmatu lasīju pirms pāris gadiem, bet toreiz man patika. Varbūt tāpēc, ka tolaik nāve šķita ļoti vilinoša un gribēju vairāk par to uzzināt. Man patika ideja, ka no nāves var atteikties tikai tas, kuram arī šeit ir mērķi un ilūzijas par skaistu dzīvi.
    Labprāt izlasītu pat vēlreiz, jo gandrīz viss jau ir aizmirsies.
    Esmu lasījusi arī citas daļas, tās bija foršākas, bet ja šāda fantastika nepatīk, tad nepatīk. (:

    • Ritvars Says:

      Paldies par atsauksmi. Drīzāk nepatika autora nespēja turēt līdzi savām pretenzijām.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: