Edmunda Bunkšes “Intīmā bezgalība”


"Ūdenskrituma" mājas

“Ūdenskrituma” mājas

38022545-b0c4-4131-b698-b110e34f5f5e[1]Rakstot par jaunāko “Domuzīmes” žurnālu un kultūrģeografa Edmunda Bunkšes eseju tajā, minēju, ka manā īpašumā tikusi Bunkšes grāmata “Intīmā bezgalība”. Nu esmu to izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Savulaik visai kritisku “Intīmās bezgalības” recenziju sarakstījis Andris Kuprišs, kuŗš bija gaidījis zinātnisku kultūrģeografisku sacerējumu un vīlās. Es nebiju sacerējies un nevīlos. Tā kā grāmata nepretendē būt zinātniska, atkrīt mani iebildumi par atbilstību ģeografijas un zinātnes principiem. “Intīmā bezgalība” ir sirsnīga autobiografija, kur autors pie reizes izsakās par telpas, ainavu un māju uztveri.

Cieņu raisa Bunkšes stiprums aprakstīt arī savus muļķības un vājuma brīžus, no kuŗiem krāšņākais ir apraksts par braucienu uz Latviju 1990.gada sākumā, kas atbilst visiem stereotipa “amerikānis brauc uz Krieviju” kanoniem. Lasīdams vēroju, vai nemanīs autora polītiskos uzskatus parādāmies. Šķiet, samanīju — amerikāņu līberāļa. Taču pietiekami neuzbāzīgi. Un nevar būt līdz kaulam līberālis cilvēks, kuŗš izprot māju būtību. Jā, paldies Bunkšem par māju jēdziena izteikšanu divos vārdos — aizsargāta intimitāte. Un vēl paldies, ka esmu uzzinājis un ieraudzījis “Ūdenskrituma” mājas, kas varbūt ir pat skaistākas par skaistāko Teikas māju — jo kur tu Teikā ūdenskrituma rausi?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: