Nīcā labāka dzīve nekā Liepājā?


Raksts ar jaunākiem datiem par pašvaldību dzīves līmeni kļuvis otrs visvairāk lūkotais šajos emuāros: >13tk skatījumu šobrīd. (Stulbi, ka “WordPress” atmetis senāku statistikas datu rādīšanu, bet tā cita lieta.) Viena atbalss atskanējusi no Liepājas “Kurzemes Vārda” raksta veidā. Raksta komentāros visbiežāk rakstīts, cik slikti esot Otaņķos.

Piebildīšu, ka nepretendēju uz zinātniska pētījuma godu. Izmantoto metodi sev atklāju priekš gadiem septiņiem, kad kādā Latvijas Ģeografijas biedrības pilnsapulcē iegādājos rakstu krājumu par ģeografijas lietām. Vienā rakstā bija pamatots, ka dzīves līmeņa mērīšanai pašvaldību līmenī, par ko nav kopprodukta datu, vienkāršs un pietiekami precīzs līdzeklis ir pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret iedzīvotāju skaitu. Kopš tā laika reizi gadā sev un lasītājiem par prieku un zināšanu apkopoju.

Nīcā labāka dzīve nekā Liepājā?

Lai arī Ritvara Eglāja izveidotais pašvaldību iedzīvotāju dzīves līmeņa reitings, kas ceļo sociālajos tīklos, ministrijas gaiteņos tiek uzskatīts par apšaubāmu, dažas tendences tas parāda. Piemēram, Pierīgas pašvaldības atrodas saraksta augšgalā, bet beigās – Latgales novadi. Egona Zīverta foto

Lai arī Ritvara Eglāja izveidotais pašvaldību iedzīvotāju dzīves līmeņa reitings, kas ceļo sociālajos tīklos, ministrijas gaiteņos tiek uzskatīts par apšaubāmu, dažas tendences tas parāda. Piemēram, Pierīgas pašvaldības atrodas saraksta augšgalā, bet beigās – Latgales novadi.
Egona Zīverta foto

Nīcas novadā ir augstākais dzīves līmenis Lejaskurzemē – rāda Ritvara Eglāja izstrādātais reitings. Piepilsētas pašvaldība kotējas pat augstāk nekā Liepāja. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka reitings nav īsti objektīvs.

“Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis. Dati redzami 2015. gada decembra pārskatos,” savā emuārā raksta R. Eglājs. Lai iegūtu pētījuma rezultātus, viņš budžeta ieņēmumus dalījis ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā. Dati gan minēti latos, apliecina reitinga autors. Iemesli tam esot divi: “Pirmkārt, sērija sākusies 2009. gadā. Otrkārt, tā man patīk labāk.”

Pēc pētījuma datiem, Nīcas novads pērn piedzīvojis strauju dzīves līmeņa pieaugumu. Reitingā tas pakāpies par 15 vietām un atrodas 35. pozīcijā no 119 Latvijas pašvaldībām. Tas ir augstākais rādītājs Lejaskurzemē. Liepājā, salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāju dzīves līmenis krities par 10 vietām. Pilsēta atrodas 44. pozīcijā. Savukārt lielais Aizputes novads atrodas tikai 81. vietā, stipri atpaliekot ne tikai no Grobiņas, bet arī no Pāvilostas un Durbes novada.

Aizputes Novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis apgalvo, ka iedzīvotāju dzīves līmeni pašvaldībā noteikti nevar rēķināt tik vienkāršoti – nodokļu ieņēmumus izdalot ar iedzīvotāju skaitu. To apliecina arī VARAM. “Lai novērtētu līmeni, var izmantot pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu analīzi. Tajā pašā laikā nepieciešams vērtēt arī citus faktorus,” ministrijas viedokli pauž tās pārstāve Laura Jansone. Varot ņemt vērā, piemēram, teritorijas attīstības līmeni, analizējot teritorijas attīstības indeksu, kas sastāv no astoņiem rādītājiem.

L. Jansone arī norāda, ka R. Eglāja darbu grūti nosaukt par pētījumu, jo rādītāji “Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju” par 2014. gadu brīvi pieejami interneta vietnē http://www.raim.gov.lv un tiek publicēti Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājaslapā. Bet nodokļu summas salīdzinājums par pērno gadu neesot korekts, jo tā tiek dalīta ar iedzīvotāju skaitu uz 2015. gada 1. janvāri, kas parāda iedzīvotāju daudzumu 2014. gadā. Tā vietā ieņēmumus būtu jādala ar iedzīvotāju skaitu šā gada 1. janvārī, bet šādi dati patlaban vēl neesot pieejami. “Vienīgais jauninājums, ko darbā iekļāvis autors, ir Valsts kases dati par 2015. gadu, kuri vēl nav Reģionālās attīstības aģentūras rīcībā. Šobrīd tie vēl nav auditēti,” norāda L. Jansone.

R. Eglājs ir Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. No 1991. līdz 2003. gadam studējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē ģeogrāfijas bakalaura programmā ar specializāciju cilvēkģeogrāfijā. 1996. gadā mācījies Prāgas Kārļa Universitātes Starptautiskajā demogrāfijas vasaras skolā – rāda informācija CVK mājaslapā. 90. gados bijis reportieris nacionāla līmeņa medijos, kopš 2003. gada līdz 2012. gadam strādājis karšu izdevniecībā “Jāņa sēta” par redaktoru.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: