Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2015.gadā


Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2015.g. decembŗa pārskatus), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā arī trīs novadi (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 394 996;
  2. Jūŗmala — 36 770;
  3. Daugavpils — 29 183;
  4. Liepāja — 27 705;
  5. Jelgava — 26 253;
  6. Ventspils — 21 078;
  7. Ogres novads — 15 501;
  8. Ķekavas novads — 14 740;
  9. Māŗupes novads — 14 143;
  10. Valmiera — 12 024.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu (ņemt 2015.g.). Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, pieminot arī pārmaiņas, salīdzinot ar 2014.gadu:

Pašvaldību dzīves līmenis 2015

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Uzmanības vērts, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009.gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas” nākšanu pie varas Rīgā!) lēnām slīdējusi rangā lejup un tagad ir vairs tikai 11.vietā, salīdzinot ar 5.vietu 2009.gadā. Vislepnāk dzīvo Lielrīgā, turklāt Pierīgā lepnāk nekā pašā Rīgā. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

Pašvaldību dzīves līmenis 2015

Zināšanai: Latvijas caurmērs ir 479Ls — zaļā krāsa — Olaines novads. Pievēršoties pārmaiņām, salīdzinot ar 2014.gadu, jāatzīst, ka man nav nekādas nojautas, kas ir cēlonis dažu novadu (Rundāle, Dundaga) līmeņa maiņai par pārdesmit vietām. Gatavojot datus, pirmais iespaids bija, ka augšupeja pērn bijusi mazāka nekā 2014.gadā un daudz vairāk pašvaldībās dzīves līmenis, kaut nedaudz, tomēr pazeminājies. Kad biju sagatavojis datus, ieguvu precīzus skaitļus: 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, Ls/c. rādītājs bija <100% 4 pašvaldībās, bet 2015.gadā — 23 (arī 5 lielajās pilsētās no 9). Tiesa, Latvijā kopā augšupejas samazinājums nav tik ļoti manāms: 2014.gadā +5,9% un 2015.g. +4,4%.

Advertisements

13 Atbildes to “Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2015.gadā”

  1. Zirgs Says:

    Kāpēc visi skaitļi ir neeksistējošā valūtā? Eiro tika ieviests jau pirms nedaudz vairāk kā 2 gadiem – nedaudz kaitinoši ir vilkt laukā kalkulatoru un visu pārrēķināt..

    • Guntis Says:

      — piemēram, lai… nevajadzētu vilkt ārā kalkulātoru un visu pārrēķināt (salīdzināšanai ar iepriekšējiem gadiem) 😉

  2. Agris Ameriks (@AgrisAmeriks) Says:

    Ieskaitījumi izlīdzināšanas fondā ir jāņem ārā, lai būtu precīzāki aprēķini. http://financenet.tvnet.lv/zinas/541773-riga_2015gada_pasvaldibu_izlidzinasanas_fonda_iemaksas_7276_miljonus_eiro

    Līdz ar to Rīgai sanāk 536.43 Ls/c un Rīga nokrīt vienu pozīciju zemāk. Nepārrēķināju Ventspilij, bet viņiem ir salīdzinoši mazāki ieskaitījumi izlīdzināšanas fondā.

    • Jānis Says:

      Ieskaitījumi PFIF jāņem vēra, lai saprastu ar kādu naudu var rīkoties pašvaldība. Taču šis saraksts diezgan reāli atspoguļo iedzīvotāju turību – cik ir liela daļa (IIN nemaksā no visiem ienākumiem) no legālajiem ienākumiem uz cilvēku, un cik NĪ īpašnieki spēj samaksāt NĪN. Saprotama lieta, ka turīga gala pašvaldību iedzīvotāji caur PFIF pamatīgi finansē trūcīgo galu.

  3. Jānis Says:

    Uzmanības vērts, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009.gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas” nākšanu pie varas Rīgā!) lēnām slīdējusi rangā lejup un tagad ir vairs tikai 11.vietā, salīdzinot ar 5.vietu 2009.gadā.
    ____________________________________________

    2009. gadā tika ieviesta TUA tirgošana. Vidusslāņa latvieši ar relatīvi labam algām, kas vēlējās uzlabot dzīves apstākļus, tas ir, iegādāties kādu labāku mājokli kā padomju laiku dzīvoklis mikrorajonā, 2010.-2013.gadā paskatoties cenas centra tuvumā, saprata, ka laikam tomēr labāk iegādāties vai uzcelt mājiņu Pierīgā.

  4. andzamons Says:

    Atcerēsimies,ka dzīves dārdzība Rīgā ir cita un labāk saņemt 600 eiro mazpilsētā,nekā 1000 eiro Rīgā!

    • Anonīms Says:

      Nu ja laukos jau nav jāēd pasūkā pirkstu!!!

    • Dainis Strujevičs Says:

      Nu ja laukos jau nav jāēd ,pasūkā pirkstu!!!

  5. Raimonds Says:

    Ja iedzīvotāju skaits novados ir ņemts no Centrālā statistikas biroja datiem, tad cipari ir garām,nesakrīt uz 40%

  6. Anonīms Says:

    Piekrītu Raimondam, uz Statistikas pārvaldes datiem nevar paļauties.

  7. Jānis Daukša Says:

    Jā un turīgie Saulkrasti spēlē basketbolu LBL3, kamēr trūcīgàkajai Liepàjai ir ari futbols, hokejs, teàtri, universitàte….skaitli ir skaili, bet realitàte ir realitàte.

  8. Linda Says:

    Ja rēķinātu pēc darba vietām, ne deklarētajām adresēm, būtu pilnīgi citi rādītāji. Visa pierīga ir viens liels guļamrajons.

  9. Ivo Says:

    Kāds nevar izskaitļot kurā vietā ie Talsi?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: