Nācionālās apvienības 2.kongresa iespaidi


Vai nu izskaidrojot balsošanas kārtību, vai ziņojot balsošanas iznākumus.

Vai nu izskaidrojot balsošanas kārtību, vai ziņojot balsošanas iznākumus.

Sestdien, 12.decembrī biju Nācionālās apvienības kongresā Bauskā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos.

Uzreiz pateikšu, kāds bija stiprākais iespaids un kas visvairāk nepatika. Stiprākais: kongress notika vienotībā un saskaņā. Bez pēdiņām (un lielajiem burtiem). Varēja just, ka sanākuši domubiedri, tāpēc kongresā bija visai nesaspringta gaisotne, brīžam ar vieglu ironiju pret sevi un smagāku — pret citiem. Kā teica Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (te un turpmāk citēju un pārstāstu pēc saviem pierakstiem un atmiņas):

Man bija gandarījums teikt prezidentam, ka NA nav spārnu.

Vienotība un saskaņa bija tik stipra, ka delegāti pat neļāva Jānim Iesalniekam paskaidrot līdz galam ierosinātos statūtu grozījumus, bet sauca, lai tik balso — kas arī tika izdarīts. Taisnības labad tomēr jāteic, ka kongresā gadījās arī atsevišķi skaļāki brīži. Šķiet, visskaļāko man izdevās iemūžināt.

Visvairāk nepatika kongresa pārklāšanās ar Jauno ģeografu skolas 40 gadu svinībām, uz kuŗām tiku diemžēl tikai pēc kongresa.

Vietas ziņā Bauska turpināja tradiciju kongresu rīkot ārpus Rīgas, kur ir rosīga NA nodaļa. Bauskā turklāt NA pārstāvis vada pašvaldību — vēsturnieks Raitis Ābelnieks, kuŗš, uzrunājot kongresu, neaizmirsa pieminēt, kā laba vēl kur Bauskā var apskatīt. Baušķenieki bija parūpējušies, lai tautisku noskaņu vairotu pat uzkodu galds.

Piedalījās 243 delegāti no 280 (87%), bija klāt arī Igors Lukjanovs. Plašsaziņas līdzekļi ziņās par kongresu šķiet vairāk uzmanības pievērsuši NA rīcībai valdības krizē, taču, esot klāt, jūtams bija, ka runātāji saprot — valdības nāk un iet, bet latvieši paliek — un tāpēc vairāk runāja par ilglaicīgākām lietām (no lasītā paldies Inārai Eglei “Dienā” par atainojumu).

Partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars definēja trīs prioritātes turpmākā NA darbā:

  1. Latvijas Republikas simtgades svinēšana;
  2. iespējami maza imigrantu ievešana un iespējami īsa viņu uzturēšanās Latvijā;
  3. valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Neiztika arī bez minētās ironijas:

Koalīcijas partneris rāda, kā darīt nevajag, un mums par to viņam jāsaka paldies.

Raivis atgādināja, ka NA ir stingrs pamats — kuŗa vēl partija nelabvēlīgos laikapstākļos spēj sapulcēt 15tk cilvēku kā NA 18.novembŗa lāpu gājienā? Var būt veiksmes un neveiksmes, bet ilgtermiņā tāda partija ir neuzvarama. Un būs tāda Latvija, kādu vēlamies atstāt saviem bērniem.

Kongresu sveica Zaļā partija: pasaule bez robežām piedāvā Rietumu un Austrumu globālismu, taču tautu ekoloģija paredz, ka katrai tautai jābūt savai zemei un valstij.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ziņoja par SPRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanu. Tie aplēsti 218…305mld € apmērā, turpmākā rīcība būs jāsaskaņo ar pārējām Baltijas valstīm, un tiks iesaistīta augsti kvalificētu starptautisko tiesību lietpratēju grupa rīcības, argumentu un prasības gatavošanai.

Tā kā vadīju balsu skaitīšanu, nedzirdēju partijas valdes kandidātu uzrunas un daļēji arī debates. Pieminēšu vien Saeimas deputāta vēsturnieka Edvīna Šnores secinājumu, ka Austrumeiropā pareizi saprot notiekošo un, kad polītkorektums būs noslīcinājis Rietumeiropu, vienīgie, kas spēs nest tālāk Eiropas civīlizācijas karogu, būs Austrumeiropa. Parasti drīz pēc kongresa dažādas runas publicē NA mājaslapā, tā ka, ja interesē, var ielūkoties tur.

Bet valdība? Mājieni par valdību bija vairākkārt. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka NA labprāt būtu valdībā, tak ne par katru cenu. Piemēram, ne tādā valdībā, ko vada sabiedrībā nepopulārs vadītājs. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pavīpsnāja:

Valdības veidošana jeb, kā daži izteikušies, pašpasludinātā premjerministra izvirzīšanas process.

Un, ja vēl kāds nebija sapratis, nākamā dienā pēc kongresa pat tik nosvērts un savaldīgs cilvēks kā Einārs Cilinskis bija spiests dot mājienu ar slotaskātu acī — kompromisa varianta (NA kaut kā Āboltiņas valdībā — R.E.) nav, Āboltiņai jānoiet no polītiskās skatuves.

Revīzijas komisija ziņoja, ka NA ir 829 biedri, kas ir par 93 vairāk nekā priekš gada. Ir 44 nodaļas (+4 gada laikā), no tām Vidzemē 24. Pieļauju gan, ka vienīgajā Rīgas nodaļā biedru skaits neatpaliek no Vidzemes kopsummas. Jāatzīst, vēl neesmu pieradis, ka kopš partiju valsts financējuma un eiras ieviešanas partijas budžets nevēlēšanu gadā sasniedz sešciparu skaitli: ieņēmumi 174tk, izdevumi 149tk. Revīzijas komisijas ziņotājs Imārs Kiršbaums pieminēja arī, ka Saeimas deputāti Saeimas lemto savas algas pielikumu tāpat kā pērn ziedo labdarībai.

Nu par manu daļu — partijas institūciju vēlēšanām. Revīzijas un Ētikas komisijai kandidātu un ievēlējamo skaits sakrita, tāpēc tās vēlēja vienā rāvienā (labi, divos — katru savā) atklāti. Līdzpriekšsēdētāju kandidātu un ievēlējamo skaits arī sakrita (Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars), tomēr, pēc statūtiem, bija jābalso aizklāti. Te vienīgā intriga bija, cik tuvs balsošanas iznākums būs absolūtai vienotībai un saskaņai. Bija visai tuvs: no 229, kas piedalījās balsošanā, kandidāti guva 223 balsis jeb 97,4% — pat vairāk nekā pērn.

Īsta, kauč visai nesaspringta, konkurence bija valdes vēlēšanās. Statūti noteic, ka valdē ir 15 locekļu:

  • abi līdzpriekšsēdētāji;
  • Jaunatnes organizācijas pārstāvis — tas vēl jāievēlē;
  • 6 Saeimas frakcijas pārstāvji — Jānis Dombrava, Rihards Kols, Inese Laizāne, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks un Edvīns Šnore;
  • 6 kongresā ievēlēti.

Bija izvirzīts ducis kandidātu, un paldies balsu skaitītājiem, kas uzvarēja neklātienes sacīkstēs ar debatētājiem un savu darbu pabeidza pirmie. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

  1. Roberts Zīle (izvirzīja valde) — 195 balsis (+18, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
  2. Jānis Iesalnieks (Rīgas nodaļa) — 144 (+26);
  3. Egils Helmanis (valde) — 139 (+11);
  4. Dace Melbārde (valde) — 135;
  5. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 135 (+30);
  6. Ieva Holma (Rīga) — 124 (+33);
  7. Dainis Locis (Rīga) — 101 (+11);
  8. Marika Zeimule (Baldone) — 85;
  9. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 63;
  10. Inita Nagņibeda (Bauska) — 57;
  11. Daiga Kalnbērziņa (Carnikava) — 25 (-29);
  12. Māris Demme (Jūŗmala) — 25.

Jau pērnā kongresa apskatā minēju, ka vadībā nostiprinās jaunākā paaudze. Un šogad vēl vairāk — skatieties, kam lielākais balsu pieaugums.

Kongresa noslēgumā tika sveikti savējie goda biedri un jubilāri. Patapinot no “Latvijas Avīzes” kongresa apskata:

Vairākums partiju līderu pēc ievēlēšanas amatā pieņem biedru aplausus, ziedus un apsveikumus. Pie nacionāļiem ir otrādi – katra kongresa noslēgumā partijas vadoņi apsveic ievērojamākos biedrus.

Un tad jau bij laiks steigt uz Jauno ģeografu skolu.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: