140 vārdu: “Hobits”


hob[1]“Hobita” lasīšana bija samērā netipiska: lasīju otrreiz un lasīju visai lēni. Jo lasīju priekšā sešgadniekam. Iedomājos izmēģināt, vai “Hobits” viņam jau būs interesants, un sāku lasīt. Jā, bija interesants, drīz jau pats lūdzās, lai lasot. Kā piedzīvojumu pilna pasaka, kuŗai turklāt var sekot līdzi pa grāmatas beigās ievietoto karti. Un pēc izlasīšanas sešgadnieks ar jaunām acīm pētīja “Hobita” komplektu “Lego” katalogā. Jo tagad saprata, kas ir kuŗa figūriņa, un attēlu salīdzināja ar grāmatas notikumiem.

Bet man pašam? Pirmā lasīšanas reizē priekš padaudz gadiem bija divi iespaidi. Pirmkārt, dziļa cieņa pret autoru Džonu Tolkīnu par māku izzīst no pirksta veselu pasauli. Otrkārt, būdams ģeografs, itin viegli “Hobitā” saredzēju stāstu par vulkānu un tā izvirdumiem. Lasot tagad, iespaidi nemainījās. Joprojām apbrīnoju Tolkīna prasmi uzburt visas tās zemes un visus tos radījumus. Un joprojām lasot izlasu piedzīvojumu pilnas pasakas veidā ietērptu vulkāna aprakstu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: