Pie sēravotiem


Fū, es tomēr to paveicu. Brauciena un dienas rekords 102km un nedēļas rekords 207km. Ķeŗot silta laika, sadomāju aizlaist uz Jūŗmalu. Izdomāju kartē maksimālā maršruta, taču, lai iecerētais atpūtas brauciens neizvērstos pašmocībā, apsolījos sev mest miera, kad sajutīšos noguris vai mugursoma sāks plecus spiest (tādas lietas mēdz gadīties, sākot no 60km). Galu galā Jūŗmalā jebkuŗā brīdī tuvākā dzelzceļa stacija ir tikai dažu minūšu attālumā.

Maksimālais maršruts bija līdz Bigauņciemam, Slokas purvam, Kūdrai un Ķemeriem. Gribēju pa purva takām un ceļiem izlaist, kazi, kāda sēravota ieraudzīt. Jo kur Latvijā sēravoti? Protams, Ķemeros. Visi (labi, gandrīz visi) zina ķirzaciņas avota paviljona Ķemeru parkā Vēršupītes krastā. Bet tas nav vienīgais. Purvā ir vēl. Bet, sākot brauciena, neviena cita nezināju.

Vispirms četrās stundās ar līkumiņiem un pieturiņām (un izbaudot Jūŗmalas arķitektūras) izminos cauri Jūŗmalai līdz Bigauņciemam. Patīkami, ka Buļļuciems no zvejnieku kolchoza pārtop kūrortā. Patīkami, ka jūŗā ūdens bija silts. Fon Gerkāna “Skaisto skatu” mājas Bulduru prospekta galā tomēr izskatījās pārspīlētas, pompozas un bezgaumīgas — pat man, kam patīk funkcionālisms. Patīkami, kā Bulduros un Dzintaros, un citur jaunas un gaumīgi atjaunotas senākas ēkas pārmākušas krievu laika dinozaurus. Nepatīkami, ka Jūŗas ielas (līdztekus Jomas ielai jūŗas pusē) veloceliņā nevar vērot apbūvi, jo visu laiku jāskatās, lai uzlēktu šķērsielu un iebraucamo ceļu apmalītēm. Un beigās tas veloceliņš vēl ieved strupceļā pie dzelzceļa Lielupes krastā. Patīkama Kāpu iela, tik šobrīd tur liek, ja pareizi sapratu, kanalizāciju. Patīkami, ka, sākot no Vaivaru rehabilitācijas centra, visu ceļu līdz Bigauņciemam var braukt pa teicama seguma veloceliņu. Te stundu atpūtos vietējā ēstuvē “Dižpriede”. Tur ir tā: ja gribi tikt cauri lēti, ej pa labi pārtikas veikalā; ja esi gatavs dārgi, vari iet pa kreisi ēstuvē. Es aizgāju pa kreisi:

IMG_20150818_145950[1]

Nebija lēti: aukstā zupa, es-kā-lops un 0,5l kvasa (labs kvass, Līvu nefiltrētais) 5,69Ls. Bet atpūsties varēja labi. Un tad pārsimt metru atpakaļ, lai ķertos pie pirmā apskates objekta — vecā Ķemeru ceļa. Jo savulaik tagadējā Ķemeru ceļa vietā bija tramvaja līnija, bet ratu (vēlāk arī spēkratu) ceļš no Ķemeriem izgāja uz Bigauņciemu:

Vecais Ķemeru ceļš

Vecais ceļš sākas pie jūŗas:

IMG_20150818_153320[1]

Krustojums ar P128 piekrastes lielceļu:

IMG_20150818_153020[1]

Viegli bažījos, kā vecais ceļš tiek pāri Vecslocenei, tak bez pamata — upei ielikta caurule zem ceļa:

IMG_20150818_153959[1]

Mežā mazāk jūt grants uzbēruma pamata:

IMG_20150818_154327[1]

Pie Melnezera vecais ceļš saiet kopā ar jauno, kam malā jauks veloceliņš. Pa to viegli var tikt līdz Dūņu ceļam, kas ved uz Slokas ezeru. Dūņu ceļa sākumā saimniecības apbūves puduris — vienā pusē dienas centrs personām ar garīgās veselības traucējumiem, otrā pamestas attīrīšanas iekārtas:

IMG_20150818_155730[1]

Biju izdomājis no Dūņu ceļa griezt iekšā Slokas ezera takā, tak braucot tās neredzēju. Ezera krastā ieraudzīju otra takas gala, bet vairs negribēju pa taku doties. Un labi, ka tā, jo citādi nebūtu beigās tik labi paguvis uz vilcienu. Dūņu ceļa galā, Slokas ezera malā peldošs skatu tornis:

IMG_20150818_161105[1]

No torņa redzams ezers un putni tajā (klikšķiniet uz attēla, ja gribat redzēt to palielāku):

IMG_20150818_161319[1]

 Ezera malā arī informācijas stends un koka riteņu novietne:

IMG_20150818_161523[1]

Aiz informācijas stenda īsa taka aizved pie sēravota Slokas ezera krastā:

IMG_20150818_161730[1]

Sēravotam skaista ne tikai smarža, bet arī delta:

IMG_20150818_161352[1]

No torņa viegli braucams grants un zemes ceļš ved uz Kūdru. Kūdra ir kolonistu ciems Jūŗmalā, uzcelts kopā ar kūdras fabriku. Pašā ceļa sākumā var apskatīt vietu, kur iegūst dūņas:

IMG_20150818_162009[1] IMG_20150818_162257[1]

Tālāk ceļā augstā purva ainava. Viegli savāda izjūta, kad purva zeme apkārt augstāka par tavu ceļu:

IMG_20150818_162944[1]

Pusceļā līdz Kūdrai ir Akacis. Akacis ir ezers:

IMG_20150818_163410[1]

Tuvāk Kūdrai ir vecas kūdras bedres:

IMG_20150818_163759[1]

Kūdra izskatās kā jau 50.gadu kolonistu ciems:

IMG_20150818_164055[1] IMG_20150818_164137[1]

IMG_20150818_164234[1] IMG_20150818_164320[1]

Kūdras fabrika izskatās kā jau kūdras fabrika:

IMG_20150818_164640[1] IMG_20150818_164743[1]

Pēc ciema un fabrikas izbraukšanas jāsecina, ka latviešiem būtu labāk, ja Kūdras vietā būtu palicis purvs. Nu sākās grūtākais brauciena brīdis: atrast purva ceļu, kas ved no kūdras fabrikas gŗuvešiem uz Ķemeriem. Izdevās tikai otrā mēģinājumā, un arī tad kādu laiku nebiju drošs, vai tiešām šis četrriteņu izdangātais ir īstais. Pa ceļam Lūžņu grāvī vispirms ar degunu, tad ar acīm sajautu sērūdeni:

IMG_20150818_170818[1]

Purva ceļu krustojumā, kur biju iecerējis doties uz Ķemeriem, ieraudzīju tāda ceļa rādītāja:

IMG_20150818_171115[1]

Norāde “SĒRAVOTS” bija neatvairāma, un es nogriezos, kurp tā rādīja. Ceļā uz sēravotu ceļa sliedē ieraudzīju un saodu iestāvējušos papluinītu maitu, kas izskatījās pēc mežacūkas:

IMG_20150818_172253[1]

Pēc brauciena ziņoju par to Pārtikas un veterinārajam dienestam, viņi aizbrauca un, preparējot galvaskausu, atklāja, ka sprāgoņa tomēr bijis suns.

Tad vispirms sadzirdēju, tad saodu un beigās ieraudzīju grodos ielikta Lūžņu grāvja sēravota. Tāds debits, ka ūdens kārtīgi virmo:

IMG_20150818_171814[1]

Un pa cauruli ar straumi šļācas Lūžņu grāvī:

IMG_20150818_171732[1]

Avota apraksts:

IMG_20150818_171651[1]

Padzēros, labs. Nu laidu uz Ķemeriem. Ceļā ieraudzīju tāda ~30cm gaŗa radījuma, ko vēlāk tauta balsojot atzina par glodeni, galvenajam Latvijas čūskuvīram Andrim Čeirānam gan neizsakoties:

IMG_20150818_172557[1]

Klasiskais Ķemeru komplekts — peldiestāde…

IMG_20150818_174417[1] IMG_20150818_174624[1]

ķirzaciņas sēravots (padzēros arī te, arī labs, tik vājāks)…

IMG_20150818_173355[1] IMG_20150818_173508[1]

viesnīca (skaisti, žēl, bet bezcerīgi — valsts uzsliets balts zilonis nekurienes vidū: kāpēc lai kāds te brauktu un mistu?)…

IMG_20150818_173612[1]

ūdenstornis…

IMG_20150818_174115[1]

parka salas paviljons:

IMG_20150818_174240[1]

Ārpus klasiskā komplekta — izcils, dievīgs funkcionālisma pasts…

IMG_20150818_174750[1]

KAFFEE KONDITOREJA…

IMG_20150818_174911[1]

ar “RĒMERU” ĒDIENU ZALONU otros sānos…

IMG_20150818_175026[1]

skaista skola…

IMG_20150818_180250[1]

plata un taisna Robežu iela, vēsturiskā Vidzemes un Zemgales robeža…

IMG_20150818_175638[1]

Robežu ielas galā sākas velomaršruts uz Zaļo kāpu un Valgumu — paldies, nē!

IMG_20150818_175523[1]

Stundu pūtināju kājas vilcienā līdz Rīgai un tad mazliet darbināju, lai pieritētu >100km — mājupceļā izlaidu līkumiņu līdz šiem skaistuļiem:

IMG_20150818_193241[1]

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: