Iecere: dārgākas vēlēšanas, kropļota vēlēšanu vienlīdzība, zemāka vēlētāju aktīvitāte, īpaši ārzemēs


Pēdējās nedēļas laikā atklātībā laistas divas ziņas:

Par ko runa? Runa par nodomu pāriet Saeimas vēlēšanās (un tautas nobalsošanās) uz tādu balsošanas kārtību, kāda ir pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās: vēlētāji vairs nedrīkstētu brīvi balsot jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās, bet tiktu piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Iepriekšējā Saeima šo ieceri noraidīja. Kad pavasarī Saeima pārvēlēja Centrālo vēlēšanu komisiju, Arnis Cimdars to bija iekļāvis savā rīcības programmā un šobrīd aicina Saeimas deputātus atsākt diskusiju.

Atsaucoties uz draudzīgo aicinājumu turpināt diskusiju par vēlēšanu kārtības attīstību, vēlos paust savas domas.

Šobrīd ieceri pamato ar vēlmi palīdzēt balsošanā pilsoņiem, kas PMLP ņēmuši tikai personas apliecību, bet ne pasi. Jā, par viņiem jādomā un jāizlemj (skatīt tālāk), tomēr zīmīgi, ka šis pats vēlētāju piesaistīšanas projekts tika daudzināts arī iepriekš, kad personas apliecību vēl vispār nebija. Tas mudina domāt, ka personas apliecības turētājus izmanto par piesegu vēlamā panākšanai.

Tāpat zīmīgi, ka vēlētāju piesaistīšanu un vēlētāju reģistru piesauc par brīnumzālēm, kas ļaus īstenot citas lietas: pasta balsošanu iekšzemē, iespēju balsot kādā vēlēšanu apgabalā ārpus tā robežām, iepriekšēju balsošanu utt. Patiesībā šo visu var īstenot arī ar tagadējo pasu zīmogošanas sistēmu.

Vēlēšanu rīkošanas un iznākumu izpēte rāda, ka vēlētāju reģistra izmantošana Saeimas vēlēšanās (un tautas nobalsošanās) un vēlētāju piesaistīšana noteiktam vēlēšanu apgabalam un iecirknim nav vēlama vairāku cēloņu dēļ:

  1. tas mazinās vēlētāju aktīvitāti;
  2. vēlētāju reģistra dati ir nekvalitātīvi, un to atbilstība dzīves īstenībai mazinās;
  3. tas nevajadzīgi sadārdzinās vēlēšanas;
  4. vēlētāju piesaistīšana iecirknim īpaši apgrūtinās balsošanu ārzemēs un citur, kur vēlētāji uzturas ārpus deklarētās dzīvesvietas.

Sīkāk:

1. Latvijas vēlēšanu sistēma un balsošanas kārtība ir ļoti ērta vēlētājam, un to pamatoti var uzskatīt par Latvijas lepnumu. Atzīmes spiešana pasē par balsošanu nodrošina tādu funkcionālitāti, kādas trūkst lielākajā daļā Eiropas — vēlētājs var bez iepriekšējas pieteikšanās nobalsot jebkuŗā iecirknī Latvijā vai ārzemēs. Tas, ka mēs atšķiŗamies, rāda nevis atpalicību, bet izcilību. Jā, zīmogs pasē ir 20.gadu sākuma technoloģija — bet piesaistīšana iecirknim ir 19.gs.!

Vēlētāji minēto iespēju plaši izmanto. 2014.g. Saeimas vēlēšanās Saulkrastu pilsētā vēlētāju aktivitāte bija 127,2% oficiālā balsstiesīgo skaita, Rīgas Centra rajonā 144,1%, Beļģijā 156,5%, Gruzijā pat 816,7%. Vēlētāju aktīvitātes kartē var redzēt, ka pilsētās (īpaši mazākās) aktivitāte ir augstāka nekā tuvākajos lauku pagastos. Tas tāpēc, ka daudz lauku vēlētāju apvieno sestdienas braucienu uz tuvīno pilsētu ar nobalsošanu. Iznākumā, piemēram, Valkas pagastā aktivitāte tikai 26,4%, bet Valkas pilsētā — 63,0%.

2014-s-aktc4abvitc481te[1]

Piesaistot vēlētājus iecirknim, viņiem būs trīs iespējas, ko darīt, ja iecerētais iecirknis nesaskanēs ar piesaistīto: balsot piesaistītajā; nomainīt pret vēlamo; nebalsot. Naivi iedomāties, ka visi izvēlēsies pirmās divas. Iznākumā, kā jau minēts, aktīvitāte kritīsies. Kritumu nav iespējams precīzi prognozēt, bet diezgan droši var teikt, ka tas būs 1…10% robežās.

2. Vēlētāju reģistrs datus gūst no iedzīvotāju reģistra. Abas sistēmas techniski darbojas lieliski. Problēmas rada nekvalitātīvi ievaddati: nepilnīga migrācijas uzskaite (ilgu laiku uzskaitīja pat tikai 1/6 saldo). 2011.g. tautskaite atklāja, ka Latvijā dzīvo ~160 tk iedzīvotāju mazāk nekā pēc iedzīvotāju reģistra datiem. Kopš tā laika starpība augusi un 2015.g. sākumā bija 174 tk. Tāpat nepilnīgi tiek uzskaitīta migrācija valsts iekšienē.

Reģistru nepilnības atsaucas vēlēšanās. Pirmkārt, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās vēlētāju sarakstos ir daudz “mirušo dvēseļu”, kas faktiski dzīvo citur. Kā var pārliecināties vietējo avīžu vēlēšanu reportāžās, iecirkņa vēlēšanu komisijas norāda, ka tas būtiski pazemina vēlētāju aktīvitāti. Tāpat “mirušo dvēseļu” iekļaušana vēlētāju sarakstos rada drošības (balsu viltošanas) riskus. Izmantojot vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, šie trūkumi parādītos arī tajās.

Otrkārt, Saeimas vietu sadalījumu vēlēšanu apgabaliem noteic pēc iedzīvotāju reģistra ziņām. Īstenībai neatbilstoši dati radījuši arvien lielākas novirzes no vienlīdzīgu vēlēšanu (viens vēlētājs — viena balss) principa. Salīdzinot, cik derīgu balsu atbilst 1 deputāta vietai, apgabalu atšķirība 2014.g. sasniegusi jau 9662 balsis pret 6995 jeb 38,1%. Tas nozīmē, ka 1 balss kādā apgabalā vērta tikpat, cik 1,4 balsis citā. Jaunākie iedzīvotāju reģistra dati šobrīd ir tālāk no īstenības nekā aizvēsturisku, 23 gadus senu Krievijas tautskaites datu izmantošana 1920.g. Satversmes sapulces vēlēšanās pēc visiem kaŗiem un bēgļu straumēm:

vc493lc493c5a1anu-vienlc4abdzc4abba[1]
3. 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanas, kur izmantoja vēlētāju reģistru, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izmaksāja 2,56 mln €, un tajās balsoja 445 tk vēlētāju. 2014.g. Saeimas vēlēšanās izmantoja pasu spiedogus, CVK tās izmaksāja 2,78 mln €, un tajās balsoja 913 tk vēlētāju.

Izmaksu starpība ir maza, kaut Saeimas vēlēšanās balsotāju skaits bija vairāk nekā 2 reizes lielāks. Protams, daļa izdevumu nav atkarīga no balsotāju skaita, tomēr citi no tā ir atkarīgi. Turklāt Eiroparlamenta vēlēšanām vēl jāpieskaita Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izdevumi paziņojumu sūtīšanai vēlētājiem un vēlētāju reģistram. Tos ievērojot, Eiroparlamenta vēlēšanas valstij izmaksājušas >3 mln €. Izmantojot vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, tās nevajadzīgi sadārdzināsies vismaz līdz 3,5 mln €.

4. Pašreizējā kārtība ļauj vienkārši rīkot balsošanu un vienkārši nobalsot vietās, kur daudz vēlētāju ārpus to deklarētās dzīvesvietas: lielveikalos, satiksmes mezglos, cietumos, slimnīcās, pansionātos utt. Piesaistot vēlētājus iecirknim, jāizmanto sarežģītākas procedūras, kas apgrūtina kā balsošanu, tā iecirkņa vēlēšanu komisijas darbu.

Vislielākā mērā tas attiecas uz balsošanu ārzemēs, kur 2014.g. Saeimas vēlēšanās oficiāli bija 87 tk balsstiesīgo, bet faktiski ~3 reizes vairāk. Naivi iedomāties, ka cilvēki, kas nav pildījuši obligātu likuma prasību ziņot par savas dzīvesvietas maiņu, metīsies pildīt neobligātu prasību mainīt savu vēlēšanu iecirkni, ja tas kļūtu nepieciešams balsošanai. Piesaistot vēlētājus iecirknim, būs jāaizmirst par 5086 balsotājiem Londonā kā 2012.g. valsts valodas nobalsošanā vai 1985 kā 2014.g. Saeimas vēlēšanās.

Grūtības rastos arī ārzemēs deklarētiem vēlētājiem. Vai nu viņiem būtu pašiem jāpiesaka savs iecirknis (kāda daļa to izdarītu un kāda daļa atlikušo nobalsotu pa pastu?), vai viņus piesaistītu bez pašu ziņas (bet kā pilsoņi uzzinātu, kur balsot, un cik izmaksātu informēšana par to?).

Vēlētāju piesaistīšanas piekritēji min, ka tā atvieglos pasta balsošanu ārzemēs, jo vēlēšanu materiālu saņemšanai vairs nevajadzēs uzrādīt vai sūtīt pasi, lai tajā iespiež zīmogu. Taisnība. Šādā veidā pa pastu varētu nobalsot simtiem, varbūt pat tūkstotis vēlētāju vairāk. Tikai divi “bet”. Pirmkārt, pasta balsošana ir nedroša, jo vēlēšanu materiāli tiek uzticēti pastam. 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanās ~1/10 pasta balsotāju balsu netika ieskaitītas, jo vairāku valstu pasti vēlēšanu materiālus piegādāja pārāk lēni. Otrkārt, simtiem iegūtu pasta balsu ar uzviju atsvērtu tūkstoši iepriekš minēto cēloņu dēļ zaudētu klātienes balsu.

5. 2014.g. Saeimas vēlēšanās 27 520 vēlētājiem, kuru rīcībā bija tikai personas apliecība, bet nebija pases, bija iespējams PMLP nodaļās bez maksas saņemt īpašu vēlētāja apliecību. Uzrādot to kopā ar personas apliecību, varēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Šis risinājums bija lēts (apliecību izgatavošana un piegāde CVK izmaksāja tikai 5 tk €) un nekādi neapgrūtināja pārējo 1 524 715 vēlētāju balsošanu. Šogad jūnija sākumā pasi nebija ņēmuši 33 888 vēlētāji.

Gatavojoties 2018.g. Saeimas vēlēšanām, atkal būs jālemj, ko darīt ar šādiem vēlētājiem. Iepriekš sagatavotu vēlētāju sarakstu izmantošana un piesaistīšana iecirknim gan ļautu vēlētājam balsot ar personas apliecību, taču tikai piesaistītajā iecirknī (2014.g. Saeimas vēlēšanās viņi drīkstēja jebkuŗā!) un uz desmitiem reižu lielāka vēlētāju rēķina, kuriem zustu iespēja ar pasi balsot jebkuŗā iecirknī. Lūk, kāda bija vēlētāju grupu skaita attiecība 2014.g. Saeimas vēlēšanās:

Personas apliecības un pārējie

Pieminēšu tikai dažus (nebūt ne vienīgos iespējamos) risinājumus:

  • uzskatīt vēlētājus, kas ņēmuši tikai personas apliecību, par pieaugušiem cilvēkiem, kuŗi spēj apzināties savu rīcību un tās sekas, un respektēt viņu izvēli iztikt bez Saeimas vēlēšanām nepieciešama dokumenta. Starp citu, no 27 520 iespējamiem balsotājiem ar vēlētāja apliecību 2014.g. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 4871 (17,7%);
  • attīstīt sekmīgo vēlētāja apliecību izmantošanas pieredzi;
  • personas apliecību izsniegt tikai kopā ar pasi. Pat 33 888 pasu bezmaksas izsniegšana izmaksātu lētāk nekā vēlētāju reģistra izmantošana Saeimas vēlēšanās;
  • ilgtermiņā, ja pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās tiktu sekmīgi pārbaudīts un darbotos tiešsaistes vēlētāju reģistrs, varētu apsvērt tā ieviešanu arī Saeimas vēlēšanās, nezaudējot tagadējo funkcionālitāti un vēlētāju ērtības.

6. Neatkarīgi no diskusijas par pasu spiedogu vai iecirkņa piesaistīšanas sistēmu apsveŗami arī citi vēlēšanu kārtības grozījumi, kas varētu to uzlabot un veicināt Latvijas pilsoņu aktīvitāti:

pašvaldību vēlēšanās

  • iecirkņa maiņas laika paildzināšana tuvāk vēlēšanām;
  • iespēja balsot jebkuŗā iecirknī pašvaldības teritorijā;
  • iespēja balsot ārpus savas pašvaldības pasta balsošanas veidā;

Eiroparlamenta vēlēšanās

  • klātienes iecirkņu ierīkošana ārzemēs;

Saeimas vēlēšanās

  • plašākas iespējas nodot balss glabāšanā (balsot iepriekš);
  • iespēja balsot noteiktā vēlēšanu apgabalā ārpus tā robežām pasta balsošanas veidā un atsevišķos klātienes iecirkņos;
  • vēlēšanu apgabalu vietu sadalījuma noteikšana pēc vēlēšanām;
  • vēlēšanu loterija (noteiktas naudas summas izlozēšana kādam, kuŗš piedalījies vēlēšanās).

PAPILDUS. Brigmanis: ZZS neatbalsta vēlētāju reģistra ieviešanu, jo tas samazinās balsotāju aktivitāti. Paldies!

PAPILDUS VĒL. Albānijas vēlēšanu vērošana atgādināja, ka ir vēl kāds vienkāršs, ērts, lēts un efektīvs veids, kā risināt personas apliecības turētāju lietu — atzīmēt balsošanu ar krāsu uz pirksta.

Advertisements

Viena atbilde to “Iecere: dārgākas vēlēšanas, kropļota vēlēšanu vienlīdzība, zemāka vēlētāju aktīvitāte, īpaši ārzemēs”

  1. Andra Kaupe Says:

    Visnotaļ saprātīgi. Vēl viena nianse – piesaistīšana vēlēšanu iecirknim varētu jau tā milzīgo pensijas vecuma balsotāju īpatsvaru, kurš jau tagad lielā mērā kropļo Latvijas politiku par sliktu uzņēmējiem, studentiem, ģimenēm ar bērniem, vēl vairāk palielināt – jo pensionāri nu nav tā mobilākā iedzīvotāju daļa.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: