Par īpašumu nodošanu “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”


Rīt 9.00 Saeimas sēdes darba kārtībā vairāki likumprojekti (pārsvarā “Vienotības” parakstīti) par īpašumu nodošanu bez atlīdzības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”:

  1. Rīgā, Jumaras (Ernesta Birznieka-Upīša) ielā 12;
  2. Rīgā, Abrenes ielā 2;
  3. Rīgā, Ludzas ielā 25;
  4. Jūŗmalā, Kļavu ielā 13;
  5. Kandavā, Lielā ielā 31;
  6. kā arī Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau nodots “Rīgas Ebreju kopienai”, atbrīvot no apgrūtinājumiem — aizlieguma atsavināt vai ieķīlāt un nodošanas atpakaļ valstij, ja biedrība „Rīgas Ebreju kopiena” beidz pastāvēt.

Ļoti ceru, Latvija apliecinās, ka ir tiesiska valsts:

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”


Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

  1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
  2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
  3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
  4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

  1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
  2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
  3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
  4. nevajag vispār — 47 balsis;
  5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Ziedojumu vākšana, lai aizlaistu ceļojumā uz Antarktīdu — labi vai slikti?


Kāds cilvēks nesen izdomāja, ka grib aizlaist ceļojumā uz Antarktīdu, pingvīnus paskatīties un tā. Bet pašam to 5000$ vai cik nav. Un izsludināja ziedojumu vākšanu savam ceļojumam. Dažās dienās iecerēto summu sameta.

Kamēr lieta notika, turēju muti un pirkstus, lai lieki neietekmētu. Nu rimies, un vēlos dalīties savās domās. Un domas divējas.

Pirmkārt, izgāzt tādu naudu tādam mērķim nav sekmīgākais ieguldījums nedz pašam pingvīnu lūkotājam, nedz ziedotājiem. Par 5000$ piespraust sev medāli, ka esi viens no retiem latviešiem, kas Antarktīdā bijuši, ir visai neefektīvs garīgas izaugsmes, materiālas nodrošināšanās vai ģimenes stiprināšanas veids. Tāpat ziedotājiem ir lērums iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas lūdz veselības vai dzīvības, ne atpūtas un izpriecu labad.

Otrkārt, prieks, ka esam tik bagāti. Ka pilsoņiem ir nauda, ko var atļauties ziedot. (Vēl lielāks prieks, protams, par >200 tk latu Dāvim.) Joprojām otrkārt, prieks, ka esam tik brīva valsts. Ka pilsoņi var izlietāt savu naudu pēc sava ieskata. Kaut vai dedzināt.

Tā ka, apkopojot divos vārdos — labi dzīvojam.

%d bloggers like this: