Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzina: Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanu iznākumi Latvijā


Sākumā bija karte.

KR SS 1917

Un karte mani pamudināja turpmākam. Bet vispirms laikam jāpaskaidro. Šī ir Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanu karte. 1917.gadā pēc cara gāšanas tika nolemts, ka turpmāko valsts iekārtu noteiks satversmes sapulce. Bet pusmēnesi priekš tās vēlēšanām varu sagrāba komūnisti (Ļeņins&Co). Viņiem Satversmes sapulce vairs nebija vajadzīga un bija bīstama. Vēlēšanām vēl ļāva notikt — draudu, iebiedēšanas un izrēķināšanās gaisotnē. Kad kļuva skaidrs, ka komūnisti Satversmes sapulcē ir mazākumā (22% balsu), un jaunievēlētais parlaments centās sākt darbu, to vienkārši padzina.

Kartē izceļas Vidzemes guberņa, kur bija visaugstākais lielinieku vēlētāju īpatsvars. (Tobrīd igauņu apdzīvotā guberņas ziemeļu daļa jau bija pievienota Igaunijas guberņai, bet šī nav liela kartes kļūda.) Latvija tolaik bija sadalīta. Vispirms jau trīs guberņās. Vidzemes guberņā ietilpa Rīga un Vidzeme, Kurzemes guberņā Kursa, Zemgale un Sēlija. Latgale ietilpa Vicjebskas guberņā kopā ar baltkrievu zemēm. Gandrīz visa Kurzemes guberņa bija vācu ieņemta, un tur vēlēšanas nenotika. Tāpat Rīgā un lielākajā daļā Rīgas apriņķa. Pārējā Vidzemē vēlēšanas notika. Vēlēšanas notika arī Latgalē, taču par Vicjebskas guberņas kandidātu sarakstiem. Kaŗa apstākļos vēl katra fronte bija savs vēlēšanu apgabals, tāpēc latviešu strēlnieku pulki balsoja par Ziemeļu frontes kandidātu sarakstiem. Latviešu bēgļi ārpus Latvijas varēja balsot par savas mītnes vietas kandidātu sarakstiem. 1917.gada Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās tik plaša mēroga vēlēšanas Latvijā, tāpēc vērts aplēst to iznākumus.

Un iznākumi atrodami tālaika avīzēs. Paldies LNB, ka varam tās lasīt! Latgalē galvenā latviešu avīze bija “Drywa”, un tā iespieda Vicjebskas guberņas vēlēšanu iznākumus pilsētu un apriņķu sadalījumā:

 Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas Latgalē

 Kādi saraksti tie numuri ir un kas tajos kandidē, arī var atrast “Drywā”, tik citviet:

KR SS 1917 Vicjebskas guberņas saraksti

Tātad no 14 sarakstiem 3 bija latviešu: 4. (Francis Kemps); 11. (Antons Skrinda, Antons Laizāns, Valerija Seile) un 12. (Juris Pabērzs, Zigfrīds Meierovics). Latgalē komūnisti dabūja tikpat balsu, cik guberņas baltkrievu daļā (51,2% pret 51,3%), Latgales zemnieki 16,3%, sociālisti revolūcionāri 14,7%, cionisti 5,1%, latviešu nācionālisti dēmokrati 3,3% un Kemps 2,9%. Pagastu griezumā aina bija visai raiba, un bieži to noteica atsevišķu kandidātu saistība ar attiecīgo pagastu. Lūk, piemēram, Ludzas apriņķis:

KR SS 1917 Ludzas apriņķis

Vidzemē galvenās avīzes bija komūnistu “Brīvais Strēlnieks”, Zemnieku savienības “Līdums” un pilsonisko kaŗavīru “Laika Vēstis”. Visas tās publicēja Vidzemes vēlēšanu komisijas sniegtos skaitļus:

mm7w84qdwnlxmt4fot6a[1]

Ziņas par trūkstošajiem iecirkņiem nav publicētas. Iespējams, komūnistu kontrolētā vēlēšanu komisija tās vairs arī neapkopoja, ja reiz partija bija nolēmusi Satversmes sapulci iznīcināt. Redzams, ka atšķirībā no Latgales Vidzemē polītika bija krasi nošķīrusies: vienā pusē komūnisti (nr.3), otrā — Zemnieku savienība (nr.1), bet pa vidu maziņi mazinieki (nr.2).

Abas strēlnieku avīzes publicēja vēlēšanu iznākumus latviešu strēlnieku pulkos:

Pulks
1. Sociāldēmokrati mazinieki
2. Tautas sociālisti
3. Sociālisti revolūcionāri
4. Ukraiņi
5. Komūnisti
6. Mazinieki internācionālisti
7. Konstitūcionālie dēmokrati
KOPĀ
1.Daugavgrīvas
23
4
32
9
2120
95,9%
11
11
2210
2.Rīgas
16
4
13
5
2274
97,6%
4
15
2331
3.Kurzemes
6
8
35
4
2722
97,6%
8
7
2790
4.Vidzemes
11
5
34
10
2466
97,5%
2
 –
2528
5.Zemgales
28
13
23
2
2226
95,7%
5
29
2326
6.Tukuma
24
4
27
12
2253
96,8%
2
6
2328
7.Bauskas
27
8
42
11
2408
95,4%
11
16
2523
8.Valmieras
4
5
9
 –
2316
98,9%
4
3
2341
Rezerves
39
27
236
19
3015
85,5%
55
135
3526
2.brigādes štābs
9
7
24
2
785
93,2%
3
12
842
KOPĀ
187
85
475
74
22585
95,1%
105
234
23745

Kāpēc latviešu strēlniekiem ukraiņu saraksts? Jau teicu — viņi balsoja par Ziemeļu frontes kandidātu sarakstiem.

Saliekot visus trīs vēlēšanu apgabalus kopā:

Apgabals Komūnisti KOPĀ
Latgale 77842 51,2% 151932
Vidzeme 97781 71,9% 136080
strēlnieki 22585 95,1% 23745
KOPĀ 198208 63,6% 311757

Citus kandidātu sarakstus grūti salīdzināt. Sociālistus revolūcionārus un konstitūcionālos dēmokratus armijā un Latgalē vēl varētu saskaitīt, bet maziniekus armijā un Vidzemē gan ne, jo armijā bija vispārīgs Krievijas saraksts, bet Vidzemē latviešu mazinieku.

Piebilstams, ka 1917.g. Latvijas kopainai vēl būtu pieskaitāmi Rīgas domes vēlēšanu iznākumi. Šīs vēlēšanas notika, īsi priekš pilsēta augustā krita vācu rokās. Balsot varēja gan rīdzinieki, gan kaŗavīri, korektāk apskatīt civilo balsu sadalījumu. To vēlēšanu iecirkņu sadalījumā iespieda “Jaunais Vārds”:

Saraksts Balsis
Komūnisti 49925 41,6%
Vācieši 23423 19,5%
Latviešu dēmokrati 10640 8,9%
Leiši-poļi-igauņi 7547 6,3%
Sociālistiskais bloks 7378 6,2%
Pilsoniskie žīdi 6860 5,7%
Krievi 5444 4,5%
Latviešu radikālā darba grupa 4859 4,1%
Latviešu tautas partija 1546 1,3%
Latviešu republikāņu partija 1216 1,0%
Sociālistiskie žīdi 1017 0,8%
Kārlis Plēsums 34 0,0%
Sociālrevolūcionāri maksimālisti 9 0,0%
KOPĀ 119898 100,0%

Pieskaitot Rīgu, balsotāju skaits sasniedz 431655, no kuŗiem par komūnistiem balsojuši 248133 jeb 57,5%. Šīs četras daļas (Latgale, Vidzeme, strēlnieki, Rīga) var izmantot, lai veidotu hipotētisku 1917.g. Saeimu. Vispirms sadalām 100 vietas apgabaliem — pēc derīgo balsu skaita (labāk ievērots vēlēšanu vienlīdzības princips (viens cilvēks — viena balss) nekā pēc balsstiesīgo skaita, par kuŗu turklāt pilnīgu ziņu nav):

Apgabals Balsis Vietas
Latgale 151932 35
Vidzeme 136080 31
Rīga 119898 28
strēlnieki 23745 6
KOPĀ 431655 100

Tad var dalīt vietas katra apgabala sarakstiem, izmantojot visparastākos Donta dalītājus (1; 2; 3 utt.), ko izmantoja arī Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās. Tādējādi ievēlēti:

  • Latgalē 20 komūnisti, 6 latgaliešu zemnieki, 5 sociālisti revolūcionāri, 2 cionisti, 1 nācionāldēmokrats un 1 latgaliešu autonomists;
  • Vidzemē 23 komūnisti, 7 zemsavieši un 1 mazinieks;
  • Rīgā 13 komūnistu, 6 vācieši, 2 dēmokrati, 2 no leišu-poļu-igauņu bloka, 2 sociālisti, 1 pilsonisks žīds, 1 krievs un 1 radikālis;
  • strēlniekos 6 komūnisti.

Kopā 62 komūnisti, 8 sociālisti, 18 latviešu pilsoņu un 12 sveštautiešu.

Un vēl kāda lieta. Lasīt 1917.gada laikrakstus ir baigi. Tu redzi, kā dienu pa dienai notiek pasaules lielākā ģeopolītiskā katastrofa. Tu redzi, kā no Jaunās strāvas pumpuriem un Piektā gada ziediem nobriest un ienākas lielākais ļaunums pasaules vēsturē. Tu redzi, kā Čiekurkalna un Grišķenes pašpuikas pārvēršas čekas nagu maucējos.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: