2014.gadā izlasītās grāmatas


Lasījis, protams, esmu daudz vairāk, bet te ir grāmatas — turklāt ar maniem iespaidiem un atzinumiem par tām.

  1. Krusa, Felikss. Latvijas namdaris Vilis Olavs. Tautas sardzē baltās un nebaltās dienās. Biogrāfiska apcere ar ilustrācijām. Rīga : Valters un Rapa, 2001. 160 lpp.
  2. Rūmnieks, Valdis, Migla, Andrejs. Trīs zvaigznes. Biogrāfisks romāns par Kārli Zāli. Rīga : Zvaigzne, 2013. 448 lpp.
  3. Ducmane, Kristīne, Ozoliņa, Anda. Naudas laiki Latvijā. No mārkas un vērdiņa līdz latam un eiro. Rīga : Lauku Avīze, 2013. 252 lpp.
  4. Voitkus—Lūkina, Maruta. Ar balto dvēselīti. Rīga : Lauku Avīze, 2013. 136 lpp.
  5. Zelčs, Ainārs. Abrene 2002. Ja Abrene būtu palikusi Latvijai… Rīga : Lauku Avīze, 2014. 208 lpp. Lata romāns 1 (175).
  6. Segliņš, Valdis, Stinkule, Austra, Stinkulis, Ģirts. Derīgie izrakteņi Latvijā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013. 184 lpp.
  7. Suvorovs, Viktors. Pret visiem. Krīze Padomju Savienībā un cīņa par varu valstī pirmajā pēckara desmitgadē. Rīga : Dienas Grāmata, 2014. 350 lpp. Dižās desmitgades hronika. 1.grāmata.
  8. Zeile, Pēteris. Konstantīns Raudive. Rīga : Jumava, 2009. 224 lpp.
  9. Ante, Kristīne. Baltijas guberņas un Somija Krievijas impērijas sastāvā: vēstures avotu krājums. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 264 lpp. Sērija “Vēstures avoti augstskolai”, VII sējums.
  10. Zariņa, Anita, Lūkins, Mārtiņš, Vološina, Margarita, Seļicka, Anita. Burtnieku novada ainavas. Ceļvedis kultūrvēstures, dabas un dzīvesvides vērtībās.  Jelgava : Burtnieku novada pašvaldība, 2013. 144 lpp.
  11. Eglāja-Kristsone, Eva. Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti. Rīga : LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014. 340 lpp.
  12. Lešinskis, Imants. Kalpības gadi [tiešsaiste]. Rīga : Latvietis Latvijā, [b.g.]. 94 lpp. Pieejams: http://www.latvietislatvija.com/kalpibas_gadi-1.pdf
  13. Barzdeviča, Margarita. Rīga zviedru laika kartēs un plānos 1621–1710. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 280 lpp.
  14. Lindgrēna, Astrīda. Mēs — Sālsvārnas salas vasarnieki. Rīga: Liesma, 1970. 224 lpp.
  15. Rannamā, Silvija. Kadrija. Rīga : Liesma, 1966. 376 lpp.
  16. Satori. Nepareizie stāsti. Sast. Ilmārs Šlāpins, Dace Bargā. Rīga : Biedrība “Ascendum”, 2014. 72 lpp.
  17. Satori. Rīga—Liepāja. Interneta žurnāla Satori autoru radošās nometnes slepenie faili Liepāja 2014. Rīga : Ascendum, 2014. 66 lpp.
  18. Renda, Aina. Himna. Rīga : Ascendum, 2014. 128 lpp.
  19. Crichton, Michael, Preston, Richard. Micro. New York : Harper, 2012. 429 p.
  20. Crichton, Michael. Airframe. London : Arrow Books, 2006. 438 p.

Kopā 4817 lappušu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Maikla Kraitona “Lidmašīna”


7667[1]rakstīju, nesenā Chorvatijas braucienā izrāvu Maikla Kraitona “Mikro” un paliku alkstam nākamā Kraitona gabala. Brauciens nebija vēl galā, turklāt priekšā vēl bija atceļš mājup lidostās un lidmašīnās. Tāpēc lieki nekavējos, devos uz grāmatnīcu blakus viesnīcai (Zagrebas centrs pilns grāmatnīcu) un par 75 kunām (kuna ir Chorvatijas valūta, nozīmē ‘cauna’, senāk te norēķinājušies caunādās, cauna attēlota arī monētās, kas ir visai skaistas pēc skata — ar kādu citu dzīvnieku un tā latīņu nosaukumu otrā pusē; 75 kunas = 6,89Ls) nopirku Kraitona “Lidmašīnu” (“Airframe”) — jo kas gan var būt piemērotāks lasīšanai lidmašīnā un lidostā par lidmašīnas avārijas un tās izmeklēšanas aprakstu.

Žanra klasika ir Artura Heilija “Lidosta”, un “Lidmašīna” lielā mērā līdzinās tai. Tikai darbība notiek nevis 60.gadu beigās, bet 90.gadu vidū. Tikai uzņēmums, kā darbības virtuve aprakstīta, nav lidosta, bet aviobūves firma. Tikai papildus aprakstīti vēl plašsaziņas līdzekļu tikumi.

Lasot jūtams, ka Kraitons, rakstot grāmatu, profesionāli izstudējis jomu, kam pievērsies. Tāpat jūtama skaidra 90.gadu vidus gaisotne: interneta nav, galda tālruņus lieto vairāk nekā kabatas, pilnā sparā darbojas peidžeŗi, faksi un teleksi.

Grāmata vilties nelika, aizrāva, tomēr 12 stundās līdz tikšanai atpakaļ Rīgā cauri netiku. Piebeidzu tepat pa brīvdienām un nu esmu ķēries izlikt tīklus nākamam Kraitona gabalam.

Maikla Kraitona “Mikro”


Crichton_Micro[1]

Krievu laikā “Fantastikas pasaules” sērijā izdeva tādu “Andromedas celmu”, kur bija par mikrobu ievazāšanu no kosma. 90.gadu pirmā pusē bija piedzīvojumu grāvējfilma “Juras laikmeta parks” par dinozauru atdzīvināšanu. Šai gadsimtā grāmatnīcās pamanīju cienīgus gabalus “Laika robeža” par ceļošanu laikā uz viduslaikiem un “Spiets” par vaļā pasprukušām nanotechnoloģijām. Biju pārsteigts, ka to autors Maikls Kraitons ir tas pats, kas sarakstījis “Juras laikmeta parku” un “Andromedas celmu”. Tāpēc 2008.g., apmeklējot Maltu (to, kas Vidusjūŗā), jau apzināti palasīties meklēju kādu Kraitona grāmatu un nopirku “Nākamo” — par ģenu inženieriju. Pamanīju un nožēloju Kraitona nāvi 2008.g. nogalē. Iepazinos, ko viņš vispār sarakstījis, un pasūtināju “Baiļu stāvokli” man tuvās ģeografijas ievirzes dēļ (tur ir par globālo sasilšanu). Tagad gada nogalē braucu uz Chorvatiju (varbūt uzrakstīšu) un, lai aizpildītu brīvos brīžus, Frankfurtes lidostā nopirku “Mikro”.

Par ko tā ir? 90.gadu sākumā ģeografu zooloģijas vasaras praksi Lodesmuižā (Taurenes pagasts) man vadīja helmintologs (tārpu pētnieks) Gunārs Daija, vīrs ar izcilu rokrakstu — līdz pat tintes platuma maiņas mākai. Kādā klejojumā ap Lodesmuižu viņš izteicās — ja tepat zem mūsu kājām ar lāpstu izceltu tik vienu racienu un kārtīgi izpētītu, tajā varētu atklāt dučiem cilvēcei nezināmu organismu sugu. Par to arī “Mikro” ir. Kā teicis galvenais pasaules mirmekologs (skudru pētnieks):

Sīkbūtnes spieto ap mums… potenciāli bezgalīgu pētījumu un apbrīnas objekti, ja mēs esam gatavi nolaist savu skatienu no pasaules, ko ierobežo apvārsnis, un ieskatīties pasaulē, kas ir rokas stiepiena attālumā. Vesels mūžs var paiet Magelāna ceļojumā apkārt koka stumbram.

Nepabeigtā ievadā Kraitons uzsveŗ:

Varbūt vissvarīgākā mācība, ko gūst tiešā pieredzē, ir, ka dabas pasaule — ar visiem tās elementiem un sakariem — ir kompleksa sistēma  un ka tāpēc mēs nevaram to saprast un nespējam paredzēt tās uzvedību. .. Mijiedarbē ar dabas pasauli mums ir liegta noteiktība. Un vienmēr būs.

Viņš vēl atgādina, ka daba nav tikai skaista, bet arī auglīga, šķērdīga, agresīva, nežēlīga, parazītiska un vardarbīga — taču mācību grāmatas to apiet.

Toties Kraitons neapiet, bet, lai nesabojātu lasīšanas prieka, neatklāšu, kas un kā.

Grāmatu īpašu dara, ka Kraitons paguva uzrakstīt ~2/3 no tās, un “Mikro” pabeigšanai tika izraudzīts cits rakstnieks. Paveikts tas prasmīgi — autora maiņas lasot nejūt. Lasīšana aizrāva līdz vēlai naktij, un, kad biju visu izrāvis, jutos labi iztērējis savas 23,67DM (8,50Ls) un alkstošs pēc nākamā Kraitona gabala. Ja kāds grib, varu aizdot palasīt.

P.S. Ja kādam ir Kraitona “Kongo” latviešu valodā (izdevusi “Juventa” 1997.g., uz vāka pērtiķa seja melnā fonā), labprāt iegādātos vai vismaz izlasītu — nekautrējieties piedāvāt.

%d bloggers like this: