Par īpašumu nodošanu “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”


Rīt 9.00 Saeimas sēdes darba kārtībā vairāki likumprojekti (pārsvarā “Vienotības” parakstīti) par īpašumu nodošanu bez atlīdzības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”:

  1. Rīgā, Jumaras (Ernesta Birznieka-Upīša) ielā 12;
  2. Rīgā, Abrenes ielā 2;
  3. Rīgā, Ludzas ielā 25;
  4. Jūŗmalā, Kļavu ielā 13;
  5. Kandavā, Lielā ielā 31;
  6. kā arī Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau nodots “Rīgas Ebreju kopienai”, atbrīvot no apgrūtinājumiem — aizlieguma atsavināt vai ieķīlāt un nodošanas atpakaļ valstij, ja biedrība „Rīgas Ebreju kopiena” beidz pastāvēt.

Ļoti ceru, Latvija apliecinās, ka ir tiesiska valsts:

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”


Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

  1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
  2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
  3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
  4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

  1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
  2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
  3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
  4. nevajag vispār — 47 balsis;
  5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Ziedojumu vākšana, lai aizlaistu ceļojumā uz Antarktīdu — labi vai slikti?


Kāds cilvēks nesen izdomāja, ka grib aizlaist ceļojumā uz Antarktīdu, pingvīnus paskatīties un tā. Bet pašam to 5000$ vai cik nav. Un izsludināja ziedojumu vākšanu savam ceļojumam. Dažās dienās iecerēto summu sameta.

Kamēr lieta notika, turēju muti un pirkstus, lai lieki neietekmētu. Nu rimies, un vēlos dalīties savās domās. Un domas divējas.

Pirmkārt, izgāzt tādu naudu tādam mērķim nav sekmīgākais ieguldījums nedz pašam pingvīnu lūkotājam, nedz ziedotājiem. Par 5000$ piespraust sev medāli, ka esi viens no retiem latviešiem, kas Antarktīdā bijuši, ir visai neefektīvs garīgas izaugsmes, materiālas nodrošināšanās vai ģimenes stiprināšanas veids. Tāpat ziedotājiem ir lērums iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas lūdz veselības vai dzīvības, ne atpūtas un izpriecu labad.

Otrkārt, prieks, ka esam tik bagāti. Ka pilsoņiem ir nauda, ko var atļauties ziedot. (Vēl lielāks prieks, protams, par >200 tk latu Dāvim.) Joprojām otrkārt, prieks, ka esam tik brīva valsts. Ka pilsoņi var izlietāt savu naudu pēc sava ieskata. Kaut vai dedzināt.

Tā ka, apkopojot divos vārdos — labi dzīvojam.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju izglītības līmeni


Rakstot iepriekšējo ierakstu, ieliku “No sirds Latvijai” vēlēšanu kartes norādi (tur apskatāmas arī citu partiju kartes). Un pamanīju, ka NSL aprakstā biju pieminējis ne tikai dzīves, bet arī izglītības līmeni. Un nodomāju, ka tam tak arī saistību ar partiju sekmēm var izmērīt. Domāts, darīts. Ņemam 2011.g. tautskaites izglītības līmeņa tabulu, aplēšam iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību pa pašvaldībām un rēķinām korrelācijas ar kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru tajās. Iznākums tāds:

  1. “Saskaņa” +0,2675;
  2. Nācionālā apvienība +0,2266;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1701;
  4. “Vienotība” +0,1687;
  5. Reģionu apvienība +0,1289;
  6. Krievu savienība +0,0885;
  7. “Vienoti Latvijai” -0,0280;
  8. “Izaugsme” -0,0441;
  9. “Suverēnitāte” -0,0746;
  10. Jaunā konservātīvā partija -0,0784;
  11. “Brīvība” -0,1488;
  12. “No sirds Latvijai” -0,4076;
  13. Zaļo un zemnieku savienība -0,5226.

Galvenais secinājums: saistība ar izglītību nav uztveŗama pārāk nopietni, jo vēlētāja izvēli noteikuši citi apstākļi un izglītība ir tikai greizs spogulis, kuŗā tie atspīdējuši. Proti, kāds ir augstāko izglītību ieguvušo izvietojums? Izteikta koncentrēšanās Lielrīgā un pilsētās:

Augstākā izglītība % katrā novadā

Tas izskaidro ekstrēmus. Okupācijas režīms vissmagāk pārkrievoja pilsētas, tāpēc “Saskaņai” tagad pozitīva korrelācija. ZZS ir laucinieciskākā partija, tāpēc tai viszemākā. No latviešu partijām augstākā pozitīvā korrelācija ar izglītības līmeni ir Nācionālai apvienībai. Atceroties apgalvojumus (visbiežāk līberastu), ka atbalsts NA nācionālisma un tikumības polītikai ir tumsonība, fakti drīzāk liecina par pašu apgalvotāju tumsonību.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju dzīves līmeni


Pēdējā laikā sarietējis visai daudz lietu, par ko varētu rakstīt:

  • ziedojumu vākšana, lai par citu cilvēku naudu ceļojumā uz Antarktīdu aizlaistu;
  • Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu priekšlikumi;
  • Grieķijas vēlēšanu iznākumi utt.

Tomēr vispirms pievērsīšos kam citam, par ko diez vai uzrakstīs kāds cits. Proti, ko iegūstam, saliekot kopā Saeimas vēlēšanu iznākumus ar dzīves līmeni pašvaldību griezumā? Pareizi, iespēju izmērīt partiju panākumu saistību ar vēlētāju dzīves līmeni. Par ko balso bagātnieki un par ko nabagi? Par ko balso cilvēki, kas dzīvē kaut ko sasnieguši, un kuŗas partijas zvejo lumpenu balsis? Korrelācijas skaitļi ir diezgan daiļrunīgi:

  1. Nācionālā apvienība +0,4627;
  2. “Vienotība” +0,1969;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1404;
  4. Reģionu apvienība +0,1222;
  5. “Saskaņa” +0,0275;
  6. “Brīvība” -0,0556;
  7. “Izaugsme” -0,0902;
  8. Krievu savienība -0,0979;
  9. Jaunā konservātīvā partija -0,1361;
  10. “Suverēnitāte” -0,1628;
  11. “Vienoti Latvijai” -0,1996;
  12. Zaļo un zemnieku savienība -0,3109;
  13. “No sirds Latvijai” -0,5057.

Ir vēl kāds rādītājs, kam korrelācija ar dzīves līmeni vēl augstāka: vēlētāju aktīvitātei +0,6486. Tas ir daudz augstāk nekā 0,30 aktīvitātei ar vēlētāju mājas valodu.

Skaitļi, kaut daiļrunīgi, nepārsteidz. Un šī nav tukša dižošanās pēc to aprēķināšanas. NSL pamanīju, kolīdz uztaisīju partijas vēlēšanu karti, NA jau 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās bija redzams, ka tā ir privātmāju partija, salīdzinot ar “Vienotību”.

Jāatzīst, maķenīt smeldz par Nācionālo apvienību. Partijai skaidrāk jāapzinās, ka labi dzīvot ir labi. Ka labēja polītika ir pareiza. Ne tikai principiāli (jo vairo un atalgo latviešu brīvību, neatkarību, saimnieka apziņu, īpašumtiesības, uzņēmību), bet arī partejiski — nevajag spļaut akā, no kā pats dzer.

Kuŗas valsts dzīves līmenī ir kuŗš Latvijas novads


Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā piemērots mērogs būtu rajons, bet tādu jau gadi seši vairs nav. Statistikas reģioni ir pārāk raupjš dalījums, jo tajos ir ievērojamas iekšējas atšķirības, tomēr, protams, salīdzināt var (kopprod./cilv., Ls; valstis — Pasaules bankas dati):

Reģions 2012., Ls/cilv. Gluži kā
LATVIJA 7618 Krievija
Rīgas reģions 12503 Grieķija
Pierīgas reģions 6122 Palau
Vidzemes reģions 4596 Rumānija
Kurzemes reģions 6034 Gabona
Zemgales reģions 5157 Kostarika
Latgales reģions 4341 Kolumbija

Lielā Krievija ar milzu dabas bagātībām tādā pašā līmenī kā Latvija ar — latviešiem.

Novadi ir piemērotāks pārskata līmenis, tak par tiem neviens kopprodukta nerēķina. Izlīdzēšos ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tas ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu kopsumma pielīdzināta IKP, tāpat katras pašvaldības līmeņa attiecība pret caurmēru. Varbūt tā būs saprotamāk: katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Gaŗkalnes 910Ls ir 210% no 433Ls caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/cilv. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, skatiet un baudiet:

Pašvaldību dzīves līmenis 2013 kā valstīs

Rīga palikusi Čechijas līmenī tāpat kā gadu iepriekš. Ķeguma novads vistuvāk ne tikai Lietuvas, bet arī Latvijas caurmēram. Cēsu un it īpaši Ogres novads kā mazā Krievija ar savu Maskavu un savu nomali. Utt.

Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2014.g.


Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2014.g. decembŗa pārskatus), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā arī trīs novadi (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 371 709;
  2. Jūŗmala — 34 064;
  3. Daugavpils — 29 764;
  4. Liepāja — 29 278;
  5. Jelgava — 27 379;
  6. Ventspils — 20 262;
  7. Ogres novads — 15 430;
  8. Ķekavas novads — 14 204;
  9. Māŗupes novads — 13 445;
  10. Valmiera — 11 633.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu (ņemt 2014.g.). Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, pieminot arī pārmaiņas, salīdzinot ar 2013.gadu:

Pašvaldība Ls/c. Vieta Maiņa
Garkalnes novads 800,61 1 0
Mārupes novads 793,32 2 0
Babītes novads 717,68 3 0
Carnikavas novads 688,31 4 1
Jūrmala 684,70 5 -1
Ādažu novads 638,29 6 1
Ķekavas novads 635,95 7 1
Stopiņu novads 614,04 8 1
Ikšķiles novads 611,07 9 -3
Saulkrastu novads 604,05 10 1
Rīga 577,76 11 -1
Ventspils 552,44 12 0
Salaspils novads 521,01 13 0
Valmiera 491,73 14 1
Siguldas novads 490,40 15 2
Sējas novads 481,59 16 -2
Jelgava 477,55 17 3
Olaines novads 475,72 18 1
Ozolnieku novads 473,79 19 -3
Aizkraukles novads 461,14 20 -2
Baldones novads 450,53 21 3
Inčukalna novads 447,98 22 0
Ogres novads 442,17 23 2
Ropažu novads 437,43 24 3
Cēsu novads 435,80 25 1
Ķeguma novads 432,97 26 -5
Engures novads 424,72 27 2
Mērsraga novads 421,93 28 -5
Iecavas novads 420,11 29 3
Dobeles novads 417,22 30 0
Lielvārdes novads 415,90 31 -3
Skrīveru novads 410,91 32 -1
Mālpils novads 409,28 33 3
Liepāja 407,05 34 1
Beverīnas novads 406,17 35 9
Ventspils novads 406,04 36 -3
Amatas novads 403,64 37 16
Krimuldas novads 401,19 38 -4
Salacgrīvas novads 391,19 39 0
Grobiņas novads 383,15 40 1
Smiltenes novads 382,81 41 4
Priekuļu novads 382,66 42 -4
Tērvetes novads 380,59 43 4
Tukuma novads 380,33 44 -4
Naukšēnu novads 378,94 45 -2
Rojas novads 376,64 46 3
Jēkabpils 375,28 47 4
Pāvilostas novads 374,29 48 14
Bauskas novads 370,38 49 -1
Nīcas novads 369,68 50 -13
Jelgavas novads 364,53 51 8
Jaunpils novads 362,11 52 5
Saldus novads 360,56 53 -3
Vecumnieku novads 359,81 54 0
Kokneses novads 359,70 55 -3
Limbažu novads 358,15 56 4
Talsu novads 357,86 57 -15
Auces novads 356,89 58 7
Brocēnu novads 351,26 59 5
Lubānas novads 350,87 60 7
Rucavas novads 350,48 61 20
Pārgaujas novads 346,73 62 -1
Alsungas novads 346,51 63 -17
Durbes novads 343,93 64 -6
Rēzekne 343,55 65 -10
Līgatnes novads 341,38 66 5
Daugavpils 340,54 67 -11
Jaunjelgavas novads 338,64 68 -2
Kocēnu novads 335,11 69 -6
Dundagas novads 333,62 70 -1
Valkas novads 328,61 71 2
Madonas novads 324,45 72 2
Pļaviņu novads 323,85 73 -3
Gulbenes novads 323,38 74 3
Preiļu novads 322,56 75 0
Rundāles novads 322,38 76 -8
Burtnieku novads 321,99 77 6
Aknīstes novads 321,10 78 -6
Ērgļu novads 310,88 79 -1
Aizputes novads 309,76 80 2
Alūksnes novads 309,55 81 3
Salas novads 309,02 82 -3
Raunas novads 307,44 83 7
Neretas novads 306,90 84 -8
Strenču novads 303,01 85 0
Kuldīgas novads 302,13 86 1
Kandavas novads 299,73 87 -1
Vecpiebalgas novads 297,87 88 5
Cesvaines novads 296,49 89 -1
Priekules novads 293,39 90 -1
Vaiņodes novads 290,79 91 5
Rūjienas novads 290,12 92 2
Viesītes novads 287,97 93 -13
Krustpils novads 285,66 94 -3
Ilūkstes novads 283,81 95 5
Apes novads 282,88 96 7
Balvu novads 282,44 97 0
Jaunpiebalgas novads 282,19 98 -6
Skrundas novads 281,08 99 -4
Mazsalacas novads 277,58 100 2
Jēkabpils novads 276,59 101 0
Līvānu novads 273,53 102 -3
Alojas novads 266,80 103 1
Ludzas novads 265,91 104 -6
Baltinavas novads 262,35 105 0
Daugavpils novads 235,28 106 2
Krāslavas novads 233,51 107 0
Ciblas novads 229,72 108 -2
Varakļānu novads 228,94 109 1
Rugāju novads 228,43 110 1
Kārsavas novads 227,88 111 -2
Rēzeknes novads 227,03 112 1
Viļakas novads 225,80 113 -1
Dagdas novads 221,47 114 1
Vārkavas novads 217,68 115 2
Viļānu novads 213,20 116 -2
Aglonas novads 201,99 117 -1
Riebiņu novads 198,98 118 1
Zilupes novads 197,46 119 -1

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Vislepnāk dzīvo Lielrīgā, turklāt Pierīgā lepnāk nekā pašā Rīgā. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Ļoti uzskatāmi tas viss redzams kartē:

Pašvaldību dzīves līmenis 2014

Zināšanai: Latvijas caurmērs ir 459Ls, tātad robeža starp gaiši un tumži zaļo. Pievēršoties atsevišķām pašvaldībām, jāatzīst, ka man nav nekādas nojautas, kas ir cēlonis dažu novadu (Rucava, Amata) līmeņa maiņai par pārdesmit procentiem un vietām un kas 2013.g. notika Gaŗkalnes novadā, ka tas palēcās no 629Ls 2012.g. līdz 910Ls 2013.g. un tad atpakaļ līdz 801Ls pērn. Atliek cerēt, atradīsies kāds vietējos apstākļus zinīgs cilvēks, kas varētu paskaidrot.

Uzmanības vērts, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009.gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas” nākšanu pie varas Rīgā!) lēnām slīd rangā lejup un tagad ir vairs tikai 11.vietā, salīdzinot ar 5.vietu 2009.gadā. Vēl  2013.g. tā bija 10.vietā.

Autoskola: vienādas nozīmes krustojumi


Pēc teorijas nokārtošanas praktiskā braukšana ir svētīga atgriešanās uz zemes, kur svarīgāk, cik tu māki un ko tu dari, nevis cik tu zini. Un jūtu, ka māku vairāk nekā vēl iepriekšējā nedēļā. Arī instruktoram tā šķiet, tāpēc sākām jaunu grūtības līmeni — vienādas nozīmes krustojumus.

Teorijā uzdevumu attēli bija bērnu spēle: vispirms tramvajs, pēc tam pārējie, sākot no labās, un, ja jāgriežas pa kreisi, tad jādod ceļš pretī braucošiem. Praksē apbraukājām vairākus rajonus, ko instruktors, manuprāt, nepelnīti nosauca par Šanhaju: Torņakalnu ap bērnu slimnīcu, veco Ziepniekkalnu un visvecāko Āgenskalna daļu starp Nometņu un Dārtas (E.Smiļģa) ielu. Tur, kur parasti divas joslas, tagad iebrauktas divas vai trīs sliedes ar 10…20cm ledus kārtu starpā un malās. Bet izmīties ar pretī braucošu nav nepatīkamākais. Nepatīkamākais ir, ka krustojumi nemaz nav pārredzami — šķērsojamo ceļu tu sāc pārredzēt, tikai krietni iebraucis krustojumā. Turklāt — pašam pagaidām negadījās sastapties, bet pazīmes varēja redzēt — ikdienas braucēji mēdz neievērot labās puses priekšroku, ja brauc pa taisnāku vai mazliet dzīvāku ceļu, vai asfaltētu krustojumā ar bruģi. Secināju, ka mazu ieliņu rajonos, kur mīļuprāt braukājos ar riteni, ar automobili labāk braukt tikai tad, ja galamērķis šai rajonā.

25.janvārī Grieķijā vēlēšanas: vai tā kļūs Eiropas imperijas vezuma cinītis?


18s6dhmoskophseis-thumb-large[1]Svētdien, 25.janvārī Grieķijā parlamenta vēlēšanas. Ārkārtas — jo gada nogalē parlaments, trīsreiz balsojot, tā arī nespēja ievēlēt prezidentu. Un visai nopietnas, jo aptaujas rāda, ka labas izredzes uzvarēt ir kreisu ekstrēmistu Radikāli kreisajai koalīcijai (grieķu saīsinājums — SYRIZA).

Valsts stāvoklis tāds, ka grieķu sociālismam beigusies citu cilvēku nauda. Tāpēc Grieķija atkarīga no Briseles palīdzības, bet tā saistīta ar brēcošāko trekno gadu pārmērību ierobežošanu. Galvenais strīdus jautājums — ko darīt. Vecās partijas līdzšinējā valdībā atbild: darīt, ko Brisele liek. Kreisie ekstrēmisti: atsākt uzdzīvi, saistības atmest, tik un tā Brisele aizmaksās. Jāatzīst, arī man šķiet, ka Brisele tik un tā aizmaksās. Jo kreisie, kaut ne patīkamākais partneris, tomēr ir kauls no eiropistu kaula, jo sakrīt izpratne par mākslu pārvaldīt valsti: atņemt citiem cilvēkiem naudu, dalīt to, pārdalīt un tērēt pēc sava ieskata. Tāpat neaizmirst nedz sevi, nedz pilsoņu dzīšanu atkarības sabiedrībā: mēs jums labumus, jūs mums balsis. Savukārt eiropistiem palaist Grieķiju brīvībā no Zonas būtu tas pats, kas Gorbačovam atzīt Lietuvas neatkarību. Tāpēc nekādas drachmas atjaunošanas un Grieķijas atstāšanas pelnītās algas saņemšanai nebūs līdz pēdējam, jo eira un ES ir caurcaurēm polītisks projekts, kur saimniecības un finanču apsvērumi ir treššķirīgi. Protams, reiz tas pēdējais pienāks un būs nepatīkamāks nekā tad, ja būtu ļauts pienākt agrāk, bet, kā jau teicu, to attālinās, cik varēs.

Labi, atpakaļ pie svētdienas. Tātad aptaujas rāda, ka labas izredzes ieņemt 1.vietu ir SYRIZA. Un vietai nav tikai simboliska nozīme. Pēc Grieķijas vēlēšanu likuma, 1. vietas ieguvējiem automātiski piešķir 1/6 (50 no 300) parlamenta mandātu un proporcionāli dala tikai pārējos. Tāpēc iepriekšējās vēlēšanās 1.vietu ieguvusī “Jaunā dēmokratija” ar 30% guva 129 vietas, bet SYRIZA ar 27% — 71 vietu. Tiesa, Grieķijā likums liedz publicēt aptauju skaitļus pēdējās divas nedēļas līdz vēlēšanām. Tāpēc par pēdējā brīža attīstību, kad bieži visai liela vēlētāju daļa izlemj, ko darīt, var tikai minēt. Viens tomēr skaidrs: būs, ja arī ne skaisti, tad interesanti gan. Atšķirībā no 2012.g. šogad ļauts publicēt pēdējā brīža aptaujas, un svaigākās rāda SYRIZA nostiprināmies. Un grieķi jau attiecīgi gatavojas — ij naudu no bankām izņem, ij konservus un popkornu izpērk.

Par turpmāko te ir labs apkopojums angliski: jaunajam parlamentam būs gan jauna valdība jāizveido, gan tas pats neievēlētais prezidents jāievēlē. Spēku samērs tāds, ka bez divām lielākām partijām ir vesels lērums 2…8% līmenī. Kā šobrīd izskatās, pat ar 50 papildus vietām uzvarētājam drīzāk nepietiks vienas partijas valdībai. Tāpēc būs jāskatās, kuŗas vēl pārvarējušas 3% barjeru un cik dabūjušas. It kā pārsvars kreisā pusē, tak partijas neganti savstarpēji ēdas. Tāpēc augsta varbūtība, ka jaunais parlaments minētos divus uzdevumus varētu neizpildīt. Ja tā, tad atkal vēlēšanas. Ja dzīvosim, tad redzēsim.

Autoskola: teorija pabeigta


Autoskolas teorijas mācības nu galā. Pēdējais, kas bija — oficiālais CSDD eksāmentests. Salīdzinot ar iekšējo autoskolas testu, kur drīkstēja kļūdīties 2 jautājumos no 60, tāda paša satura eksāmens ar vienīgo atšķirību, ka kļūdīties drīkst 3 jautājumos no 30. Tas vedināja domāt, ka būs viegli.

Tūlīt pēc nokārtotā pašas autoskolas eksāmena CSDD e-pakalpojumos pieteicos tuvākai iespējamai dienai. Pēc pieteikšanās mani ekrānā brīdināja, lai ierodos Bauskas ielā stundu priekš eksāmena sākuma. Gatavojoties atkārtoju testu CSDD mājaslapā, līdz sekmes mani apmierināja (0…2 kļūdas). Bauskas ielā, paldies “Rīgas satiksmei”, ierados ~45′ priekš eksāmena sākuma. Kad samaksāju 8,88Ls, mani raidīja gaidīt pie eksāmenu zāles. Gaidot vēl pārlasīju mācību konspektus.

Sauca pa vienam iekšā, ņēma labā rādītājpirksta nospiedumu un sēdināja datora. Uzskatāmi bija redzams, ka iespēja kārtot eksāmenu krievu valodā domāta ne ārzemnieku apkalpošanai (kam arī pietiktu, piemēram, ar ES valstu valodām), bet kolonistu ērtībām un nostiprina okupācijas sekas.

No galda bija jānovāc visas mantas, jāizslēdz kabatas tālruņi. Pati padarīšana visai lēnīga, jo katrreiz bija jāsagaida pēdējais — kamēr iesaukts iekšā un apsēdināts, kamēr izskatījis paraugjautājumus un, galvenais, kamēr atbildējis visus eksāmena jautājumus. Kad pēdējais bija galā, visiem parādīja iznākumu. Es 10′ biju atbildējis visu pareizi.

Tā ka nu atlicis tikai viens, tak svarīgākais: braukt, braukt un braukt, kamēr iemācīšos braukt. Ceru, pagūšu teorijas eksāmena viena gada derīguma laikā.

Mūsu algas un ietaupījumi vakar zaudēja 1/6 vērtības


Šķiet, vai ikviens pamanījis, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas rublis zaudējis pusi vērtības:

RUB-USD

Īpaši strauji rublis krita novembrī un decembrī. Nebija retums dienas, kad kritums sasniedza pat vairākus procentus dienā. Varēja no malas noskatīties, kā Putina polītika ved valsti un valūtu uz izgāztuvi, žēlot krievus un cerēt, ka varbūt beidzot taču viņiem atvērsies acis par Putina režīmu.

Vakar notika vēl viens valūtas kritiens, turklāt par veselu 1/6 dienā:

EUR-CHF

Tikai šoreiz krievu vietā esam mēs, un tā ir Latvijā ieviestā valūta, kas dienas laikā zaudēja 1/6 vērtības. Priekšvēsture tāda, ka pašā Eiropas Savienības vidū ir pagalam neeiropeisks melnais caurums, kas nekādi negrib brīvprātīgi iestāties Savienībā, bet palikt neatkarīga valsts — Šveice. Tai ir sava nauda: franks. Kad 2008.g. sākās saimniecības krize, tirgus reaģēja uz ES un Šveices saimniecības polītikas atšķirībām: valūta, kam pamatā aplama un kaitīga polītika, trīs gadu laikā zaudēja 1/3 vērtības attiecībā pret pareizākas polītikas iemiesojumu:

EUR-CHF 10g

Priekšniecība abās pusēs izdomāja, ka nelāgi izskatās un pavalstniekiem var visādas kaitīgas domas iešauties prātā. Tāpēc 2011.g. septembrī Šveices Nācionālā banka paziņoja, ka turpmāk uzturēs fiksētu kursu: 1,20 franku par eiru. Un tā arī palika līdz šim gadam. Taču cilvēku izdoti likumi nespēj atcelt dabas un tirgus likumus, un vakar vadzis lūza.

Cēlonis vakardienas eiras kritumam ir tas pats, kas rublim — valūtas izmantošana polītiski ideoloģiskiem mērķiem un režīma stutēšanai, aplama un kaitīga, sociālistiska polītika, kas ved saimniecību un valūtu uz izgāztuvi. Atšķirība tik tāda, ka Putins turp traucas ātrvilcienā. Un vēl atšķirība, ka eiropistu rīcībā daudz lielāki krājumi, ko tērēt un šķērdēt, un bāzt ciet caurumus, pirms sistēma sabrūk. Bet galapunkts viens.

Bet ko darīt vienkāršam pilsonim? Neņemt krēditus Šveices frankos. Ietaupījumus gan samainīt frankos un glabāt burciņā — būs ienesīgāk nekā eirās kontā vai depozitā. Jo neviena banka Latvijā nepieņem noguldījumus frankos, bet tuvākās UBS un “Credit Suisse” filiāles Varšavā un Stokholmā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

Autoskola: Ritvara triumfs


Šodien viss izdevās vislabākā iespējamā veidā.

Pirmā palīdzībā bija otra nodarbība par asiņošanu, traumām, pārsiešanu utml. Cītīgi klausījos un konspektēju. Pārlasīju pirmās nodarbības pierakstus, izstudēju lielās zaļās grāmatas pirmās palīdzības uzdevumus un to pareizās atbildes un jutos samērā gatavs ieskaitei. Tajā bija 20 jautājumu, kļūdīties drīkstēja četrreiz, un pirms ieskaites sākuma pasniedzēja pateica pusotru atbildi priekšā. Jautājumi bija visai viegli, un es nebrīnījos, nevienā nekļūdījies. Bija gan jābrīnās, kā dažs spējis kļūdīties jautājumā, kas vēl tikai priekš pusstundas izrunāts. Izrakstīja man Andŗa Bērziņa parakstītu apliecību, un ar to pirmā palīdzība bija galā.

Bet priekšā bija nopietnāka padarīšana: autoskolas eksāmens ar 60 jautājumiem, no kuŗiem drīkstēja kļūdīties divos. Pārlasīju teorijas mācību konspektus, atsvaidzināju jau piemirsties sākušās lietas, pārlasīju arī trešdien pieļautās kļūdas un tad ķēros pildīt CSDD mājaslapā pieejamo 30 jautājumu testu. Pildīju, kamēr 2/3 reižu nekur nekļūdījos un 1/3 kļūdījos vienreiz. Jutos samācījies pilns un iesildījies, un gatavs kārtot eksāmenu. Un devos to darīt.

Un pāris minūšu nosebojos, jo Biķernieku ielā pie Tālivalža—Kastrānes ielas krustojuma bija notikusi avārija. Cilvēki jau bija sākuši, bet nekas. Paņēmu savu biļeti un sāku rakstīt atbildes. Tā kā šoreiz vairs nebija treniņš, bet eksāmens, katru jautājumu izskatīju divreiz, lai nepieļautu neuzmanības kļūdas. Kad biju galā, saucu pasniedzējam izraudzīto atbildes variantu numurus un klusībā prātoju, vai būšu kaut kur kļūdījies. Nebiju! Gandarīts nodevu lapu, pasniedzējs bija gana iespaidots, ka nelika līmeņa pārbaudei atbildēt vēl kādu biļeti, bet ļāva atlikušo eksāmena laiku pievērsties braukšanas eksāmena programmai un vadīšanas kļūdām. Nu atliek vēl CSDD tests, bet tas sāk šķist pēc gatava ābola, kas pats kritīs rokā. Esmu jau samaksājis 8,88Ls nodevu par to. Dzelzs jākaļ, kamēr karsta.

Kaut virsrakstā esmu ierakstījis diezgan skaļu vārdu, nav tomēr izjūtas, it kā būtu ko dižu izdarījis. Kārtīga motīvācija un cītīga, laicīga, pastāvīga mācīšanās taču nav nekas dižs. Gandarījums, protams, ir. Tiesa, prieku šodien jūtami mazināja kāda ar autoskolu pavisam nesaistīta darvas karote, par ko ceru vairāk uzrakstīt rīt. Tāda darvas karote, kas attiecas uz mums visiem un ir daudz lielāka nekā mana šodienas medus mučele.

Autoskola: eksāmenu priekšvakarā


Mācības autoskolā gājušas savu gaitu un vismaz teorijā nonākušas līdz noslēgumam. Rīt būs autoskolas eksāmens, kur drīkstēs kļūdīties divreiz 60 jautājumos. Ja tas būs sekmīgs, tad var doties uz CSDD, kur drīkstēs kļūdīties trīsreiz 30 jautājumos. Vakar bija eksāmena mācības, kad dalīja eksāmena biļetes, bija jāraksta atbildes bez ieskatīšanās palīgmateriālos, tad atbildes pārbaudīja, deva nākamo biļeti utt. Trīs stundās paguvu atbildēt sešas biļetes un pēdējās trīs stabilizējos vienas kļūdas līmenī. Varu paplikšķināt sev pa plecu. Redzēs, kā būs rīt. Vēl ir laiks pamācīties, kur jutos nedrošāk.

Viena joma, kas radīja kļūdas, bija pirmā palīdzība. Jo to vēl apgūstu. Māca Rīgas Samariešu apvienība. Rīt būs otra (no divām) nodarbība un arī ieskaite. Kļūdīties drīkstēs četrreiz 20 jautājumos. Neatkarīgi no iznākuma autoskolas eksāmenā pirmās palīdzības lietās vismaz būšu zinīgāks nekā vakar. Viena lieta gan jau ķešā: medicīnas izziņa. Pēc visai formālas, pašdeklarēšanā balstītas pārbaudes. Derīga veseli desmit gadi.

Braukšanā ne tik raiti. Kopš pašas pirmās reizes lielākās grūtības sagādā pareiza roku, kāju un galvas kustināšana. Īpaši sajūgs. Sevišķi pareiza atlaišana, sākot braukt. Progress, protams, ir, instruktors katrreiz ceļ grūtības līmeni, un mācos arvien jaunas lietas, tak gala nemana.

Labi, jāiet ģimenes trauki mazgāt.

Vēlētāju aktīvitātes maiņa 2011.—2014.g. atkarībā no viņu mājas valodas


Iepriekš esmu minējis, ka 2014.g. Saeimas vēlēšanās, salīdzinot ar 2011.g., mazinājusies krievu dalība, bet latviešu mainījusies maz. Lai pārbaudām iespaidu, liekot grafikā vēlētāju aktīvitātes maiņu 2011.—2014.g. pret vēlētāju mājas valodu (viss pašvaldību griezumā). Iznākums ir tāds:

 Aktīvitāte un valoda 2011-14

Redzams, ka tiešām krievu galā aktīvitātes maiņa bijusi uz leju (visās pašvaldībā, kur latviski runā mazākums, aktivitāte kritusi), bet latviešu galā puslīdz pa nullēm. Turklāt tai murskulī, kas sākas no 93% latviešu valodas īpatsvara, varbūt pat vairākumā ir pašvaldības, kur aktīvitāte augusi. Tāpat redzams, ka aktīvitātes maiņa mainās plūdeni līneāri (līneāru regresiju ar parametriem uzvilku).

Bet kas ir tie daži ekstrēmie punkti atšķirīgā krāsā? Tās ir pašvaldības, kur aktīvitātes maiņu noteikušas zināmas citas lietas.

Kas gan ir tas sarkanais punkts, kur latvieši tikko puse, bet aktīvitāte lēkusi kā nekur citur Latvijā? Protams, “Vienotības” Dzintara Zaķa Viļēnu novads!

Un kas tas zaļais, kur aktīvitāte kritusi kā nekur citur? Gaŗkalne. Tur Berģu kultūras namā Rīgas pilsētas territorijā 2011.g. bija Vidzemes vēlēšanu apgabala Gaŗkalnes novada iecirknis, bet 2014.g. tais pašās telpās arī — Rīgas pilsētas iecirknis. 2011.g. rīdziniekiem, kas atnāca uz tuvējo iecirkni, bija jābalso Gaŗkalnes novadā, bet pērn vēlētāji jau varēja izvēlēties, par kuŗa apgabala sarakstiem balsot — Rīgas vai Vidzemes. Iznākumā, protams, jūtami kritās balsotāju skaits Gaŗkalnes novada iecirknī.

Un kas ir tie divi zilie, kur nākamā lielākā aktīvitātes krišanās? Carnikava un Saulkrasti — vienīgās pašvaldības, kur 2011.g. aktīvitāte pārsniedza 100%. Kā var aktīvitāte pārsniegt 100%? Jo Latvijā ir vēlētājam ļoti ērta un patīkama balsošanas kārtība: viņš nav piesiets iecirknim un var balsot jebkur Latvijā vai ārzemēs bez iepriekšējas pieteikšanās, bet dalību vēlēšanās apliecina ar zīmoga iespiešanu pasē. Carnikavā un it īpaši Saulkrastos daudzi dzīvo nedeklarējušies. Papildus tam daudzi sestdienās (atgādinu, arī vēlēšanas notiek tieši sestdienā) dodas uz turieni strādāt savā dārzā vai vienkārši atpūsties. Bet kāpēc 2014.g. mazāk? Tāpēc ka pērn vēlēšanas notika vēlākā gadalaikā: 2011.g. 17.septembrī, bet 2014.g. — 4.oktobrī, pusmēnesi tālāk no vasaras un pusmēnesi tuvāk ziemai. Tāpēc abās pašvaldībās vienkārši bija mazāk klātesošu iedzīvotāju (attiecīgi arī vēlētāju).

Un kas tas lillā virs zilajiem, bet tomēr zem pamatmasīva? Ādaži. 2011.g. tieši vēlēšanu laikā Ādažu poligonā notika Zemessardzes mācības, un simtiem zemessargu devās uz Ādažu iecirkni balsot. Eku pat ziņa saglabājusies.

Atmetot piecus ekstrēmus punktus, kur aktīvitātes maiņu noteikušas zināmas citas lietas, iegūstam viegli atšķirīgu ainu:

 Aktīvitāte un valoda 2011-14 bez 5

Attīrītā veidā latviešu un krievu aktīvitātes maiņas atšķirība kļuvusi maķenīt lielāka: iepriekš y vērtība, ja x=0 (pilnīgi krieviska vide), bija 88,46%, tagad 88,05%; ja x=1 (pilnīgi latviska vide), iepriekš y bija 99,86%, tagad 100,46%. Bet saistības mērs R² starp vēlētāju mājas valodu un viņu aktīvitātes maiņu vēlēšanās — divreiz ciešāks!

Tā ka varu vēlreiz atkārtot: atšķirībā no 2011.g. vēlēšanām, kur latviešu un krievu aktīvitāte bija līdzīga, 2014.g. Krievijas iebrukums Ukrainā latviešus mobilizēja balsot, bet krievus (un pārkrievotus nekrievus) pamudināja pirmoreiz nopietni pārdomāt, vai viņi tiešām grib dzīvot Kremļa marionešu režīmā. Vērā liekama daļa saprata, ka negrib vis, atkrita no “Saskaņas” un palika mājās. Laiks rādīs, vai šis ir pirmais solis Ukrainas virzienā, kur ir miljoniem krievvalodīgu ukraiņu nācionālistu, vai kritīs atpakaļ kolonistu mentālitātē.

Chorvatijas prezidenta vēlēšanas 2014.g. nogalē


img_izbori_600x346[1]11.janvārī Chorvatijā notiek 2. prezidenta vēlēšanu kārta. Piemērots iemesls, lai uzrakstītu par 1.kārtu, ko bija gods vērot.

Tātad — 2014.gada 28.decembrī Chorvatijā notika prezidenta vēlēšanas. Prezidentu (burtiski — priekšsēdis; ‘predsjednik’) vēlē reizi piecos gados. Laiks starp Ziemsvētkiem un Jauno gadu ir visai neparasts vēlēšanu rīkošanai. Chorvatijā tāds radies tāpēc, ka 1999.gada 10.decembrī nomira tālaika prezidents Fraņo Tudžmans. Kandidēt var no 18 gadu vecuma. Šoreiz viens kandidāts bija 24 gadus vecs un guva 16% balsu. Lai kandidētu, pretendentiem 12 dienu laikā jāsavāc un jāiesniedz Valsts vēlēšanu komisijā (VVK) 10 000 vēlētāju parakstu (Chorvatijā pavisam ir 3,8mln vēlētāju). Iepriekšējas balsošanas nav. Ārzemju novērotāju bija visai maz (zinu tikai vēl par Lietuvas un Bulgārijas), toties kandidātu un partiju novērotāju — pārdesmit tūkstošu. Arī iecirknī, kur vēroju balsu skaitīšanu, bija vismaz 5 vietējie novērotāji.

Vēlēšanu iecirkņi ir visai mazi: pavisam valstī bija 6350 iecirkņu, tātad caurmērā ~600 balsstiesīgo iecirknī. Zagrebā ar 690tk vēlētāju ir 497 iecirkņi, tātad ~1400 balsstiesīgo iecirknī. Salīdzinot Latvijas caurmērs ir ~1500 balsstiesīgo un Rīgas ~2600. Iecirkņa komisijā ir 6 locekļi, kas strādā 2 maiņās pa 3 cilvēki, un tikai balsu skaitīšanā ierodas pilnā sastāvā.

Balsošanu ārzemēs pārrauga VVK. Gatavojoties vēlēšanām, tika grozīta satversme, nosakot, ka ārzemēs vēlēšanu iecirkņus ierīko tikai diplomātiskās pārstāvniecībās. Ārzemju iecirkņu skaits tādēļ kritās no 250 līdz 90, tai skaitā Bosnijā un Hercegovinā no 124 līdz 15. Opozīcija vainoja balsošanas kārtības manipulēšanā valdošo koalīciju, kuru ārzemēs atbalsta visai maz. Pārmaiņu dēļ balsotāju skaits Bosnijā kritās no 51tk iepriekšējās prezidenta vēlēšanās līdz 7tk šoreiz; opozīcijas pārstāve guva 77% ārzemju balsu.

Novērošana ietvēra tikšanos ar VVK pārstāvjiem, vēlēšanu iecirkņu un VVK apmeklēšanu vēlēšanu dienā. Tika novērota iecirkņa darba sākšana, balsošana galvaspilsētā Zagrebā, iecirkņa slēgšana un balsu skaitīšana, VVK darbs pēc balsošanas beigām.

Nevienā iecirknī uzturēšanās brīdī vēlēšanu kārtības pārkāpumu nebija, redzētais radīja brīvu un godīgu vēlēšanu iespaidu. Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no 7 rītā līdz 7 vakarā, tāpēc vēlēšanu iznākumu uzzināšanai nebija jāgaida līdz vēlam vakaram. Laimējās gadīties kādā iecirknī tieši tad, kad tur balsoja valsts prezidents. Vēlētāju aktivitāte bija 47% (2009.gadā 44%), gandrīz vienādu balsu skaitu ieguva līdzšinējais prezidents Ivo Josipovičs (38,5%) un opozīcijas kandidāte Kolinda Grabara-Kitaroviča (37,2%). Vēlēšanu iznākumi pieejami VVK vietnē. Visai skaista kā parasti bija vēlēšanu ģeografija.

Vēlēšanu zīme ir A4 papīra lapa, kur ierakstīti kandidātu vārdi un pie katra — partijas, kas viņu atbalsta. Vēlētājs lapā atzīmē vienu kandidātu, apvelkot viņa kārtas numuru. Balsotājus vēlētāju sarakstos atzīmē iecirkņa komisija, apvelkot viņu kārtas numuru. Vēlētājam nekur nav jāparakstās. Kad balsis saskaitītas, iecirkņa komisija vēlēšanu materiālus nogādā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā, kas ievada vēlēšanu iznākumus elektroniskā informācijas sistēmā.

Novērošanas programmas starplaikos izdevās arī apskatīt Zagrebu. Patīk. Kodols ir ļoti skaista vecpilsēta kalnā, tad centrs līdzenumā, kas visai atgādina Rīgu: 19.gs. beigu — 20.gs. sākuma apbūve, neoklasicisms—eklektika—jūgends—funkcionālisms, ielas taisnā režģī. Chorvati kratīja ar pirkstu, ka mēs, ziemeļnieki, esam atveduši sniegu, kas negadās katru gadu. Pārsteidza, ka pat +2 grādos un sniegā turpināja darboties āra kafejnīcas un strūklakas.

Skats no Chorvatijas Valsts vēlēšanu komisijas uz ielu, kuŗā tā radusi mājvietu

Chorvatijas Valsts vēlēšanu komisija izvietojusies skaistas vecpilsētas strupceļa ieliņas galā

Chorvatijas Valsts vēlēšanu komisija izvietojusies skaistas vecpilsētas strupceļa ieliņas galā

Pilnīga Rīga

Pilnīga Rīga

Centrālā stacija

Centrālā stacija

Veca lokomotīve pie stacijas

Laikabūda. No augšas uz leju: vēju roze, termografs, higrografs, barografs, ziemas zemperātūra

Laikabūda. No augšas uz leju: vēju roze, termografs, higrografs, barografs, ziemas temperātūra

Vecpilsētas eja

Vecpilsētas eja

Galvenā katedrāle. Tā kā kalnā, labs orientieris  pilsētā

Galvenā katedrāle. Tā kā kalnā, labs orientieris pilsētā

Arī jaunāku laiku ēkas vecpilsētā ir cilvēcīga mēroga

Arī jaunāku laiku ēkas vecpilsētā ir cilvēcīga mēroga

"Vešmašīnā" netirgo veļasmašīnas

“Vešmašīnā” netirgo veļasmašīnas

Vecpilsētas iekšpagalms

Vecpilsētas iekšpagalms

Vecpilsētas eja

Vecpilsētas eja

Skaista ieliņa ved augšup vecpilsētā

Skaista ieliņa ved augšup vecpilsētā

Skaists funkcionālisms centrālajā laukumā

Skaists funkcionālisms centrālajā laukumā

Baznīcas jumts izlikts krāšņiem sešstūrīšiem

Baznīcas jumts izlikts krāšņiem sešstūŗiem

Parlaments

Parlaments

Valdība

Valdība

Piemineklis bērniem. Chorvati ir visai novecojusi tauta

Piemineklis bērniem. Chorvati ir visai novecojusi tauta

Zagrebā ir arī funikulieris. Veseli 66m

Zagrebā ir arī funikulieris. Veseli 66m

Prezidents balso

Prezidents balso

Vēlēšanu iecirknis maza vecpilsētas teātrīša velvēs

Vēlēšanu iecirknis starp āra kafejnīcām maza vecpilsētas teātrīša velvēs

Krāšņs krāsains jūgends

Krāšņs krāsains jūgends

Arī sniegā vecpilsēta ir skaista

Arī sniegā vecpilsēta ir skaista

Skats uz apsnigušo Zagrebu no augšas

Skats uz apsnigušo Zagrebu no augšas

Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzina: Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanu iznākumi Latvijā


Sākumā bija karte.

KR SS 1917

Un karte mani pamudināja turpmākam. Bet vispirms laikam jāpaskaidro. Šī ir Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanu karte. 1917.gadā pēc cara gāšanas tika nolemts, ka turpmāko valsts iekārtu noteiks satversmes sapulce. Bet pusmēnesi priekš tās vēlēšanām varu sagrāba komūnisti (Ļeņins&Co). Viņiem Satversmes sapulce vairs nebija vajadzīga un bija bīstama. Vēlēšanām vēl ļāva notikt — draudu, iebiedēšanas un izrēķināšanās gaisotnē. Kad kļuva skaidrs, ka komūnisti Satversmes sapulcē ir mazākumā (22% balsu), un jaunievēlētais parlaments centās sākt darbu, to vienkārši padzina.

Kartē izceļas Vidzemes guberņa, kur bija visaugstākais lielinieku vēlētāju īpatsvars. (Tobrīd igauņu apdzīvotā guberņas ziemeļu daļa jau bija pievienota Igaunijas guberņai, bet šī nav liela kartes kļūda.) Latvija tolaik bija sadalīta. Vispirms jau trīs guberņās. Vidzemes guberņā ietilpa Rīga un Vidzeme, Kurzemes guberņā Kursa, Zemgale un Sēlija. Latgale ietilpa Vicjebskas guberņā kopā ar baltkrievu zemēm. Gandrīz visa Kurzemes guberņa bija vācu ieņemta, un tur vēlēšanas nenotika. Tāpat Rīgā un lielākajā daļā Rīgas apriņķa. Pārējā Vidzemē vēlēšanas notika. Vēlēšanas notika arī Latgalē, taču par Vicjebskas guberņas kandidātu sarakstiem. Kaŗa apstākļos vēl katra fronte bija savs vēlēšanu apgabals, tāpēc latviešu strēlnieku pulki balsoja par Ziemeļu frontes kandidātu sarakstiem. Latviešu bēgļi ārpus Latvijas varēja balsot par savas mītnes vietas kandidātu sarakstiem. 1917.gada Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās tik plaša mēroga vēlēšanas Latvijā, tāpēc vērts aplēst to iznākumus.

Un iznākumi atrodami tālaika avīzēs. Paldies LNB, ka varam tās lasīt! Latgalē galvenā latviešu avīze bija “Drywa”, un tā iespieda Vicjebskas guberņas vēlēšanu iznākumus pilsētu un apriņķu sadalījumā:

 Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas Latgalē

 Kādi saraksti tie numuri ir un kas tajos kandidē, arī var atrast “Drywā”, tik citviet:

KR SS 1917 Vicjebskas guberņas saraksti

Tātad no 14 sarakstiem 3 bija latviešu: 4. (Francis Kemps); 11. (Antons Skrinda, Antons Laizāns, Valerija Seile) un 12. (Juris Pabērzs, Zigfrīds Meierovics). Latgalē komūnisti dabūja tikpat balsu, cik guberņas baltkrievu daļā (51,2% pret 51,3%), Latgales zemnieki 16,3%, sociālisti revolūcionāri 14,7%, cionisti 5,1%, latviešu nācionālisti dēmokrati 3,3% un Kemps 2,9%. Pagastu griezumā aina bija visai raiba, un bieži to noteica atsevišķu kandidātu saistība ar attiecīgo pagastu. Lūk, piemēram, Ludzas apriņķis:

KR SS 1917 Ludzas apriņķis

Vidzemē galvenās avīzes bija komūnistu “Brīvais Strēlnieks”, Zemnieku savienības “Līdums” un pilsonisko kaŗavīru “Laika Vēstis”. Visas tās publicēja Vidzemes vēlēšanu komisijas sniegtos skaitļus:

mm7w84qdwnlxmt4fot6a[1]

Ziņas par trūkstošajiem iecirkņiem nav publicētas. Iespējams, komūnistu kontrolētā vēlēšanu komisija tās vairs arī neapkopoja, ja reiz partija bija nolēmusi Satversmes sapulci iznīcināt. Redzams, ka atšķirībā no Latgales Vidzemē polītika bija krasi nošķīrusies: vienā pusē komūnisti (nr.3), otrā — Zemnieku savienība (nr.1), bet pa vidu maziņi mazinieki (nr.2).

Abas strēlnieku avīzes publicēja vēlēšanu iznākumus latviešu strēlnieku pulkos:

Pulks
1. Sociāldēmokrati mazinieki
2. Tautas sociālisti
3. Sociālisti revolūcionāri
4. Ukraiņi
5. Komūnisti
6. Mazinieki internācionālisti
7. Konstitūcionālie dēmokrati
KOPĀ
1.Daugavgrīvas
23
4
32
9
2120
95,9%
11
11
2210
2.Rīgas
16
4
13
5
2274
97,6%
4
15
2331
3.Kurzemes
6
8
35
4
2722
97,6%
8
7
2790
4.Vidzemes
11
5
34
10
2466
97,5%
2
 –
2528
5.Zemgales
28
13
23
2
2226
95,7%
5
29
2326
6.Tukuma
24
4
27
12
2253
96,8%
2
6
2328
7.Bauskas
27
8
42
11
2408
95,4%
11
16
2523
8.Valmieras
4
5
9
 –
2316
98,9%
4
3
2341
Rezerves
39
27
236
19
3015
85,5%
55
135
3526
2.brigādes štābs
9
7
24
2
785
93,2%
3
12
842
KOPĀ
187
85
475
74
22585
95,1%
105
234
23745

Kāpēc latviešu strēlniekiem ukraiņu saraksts? Jau teicu — viņi balsoja par Ziemeļu frontes kandidātu sarakstiem.

Saliekot visus trīs vēlēšanu apgabalus kopā:

Apgabals Komūnisti KOPĀ
Latgale 77842 51,2% 151932
Vidzeme 97781 71,9% 136080
strēlnieki 22585 95,1% 23745
KOPĀ 198208 63,6% 311757

Citus kandidātu sarakstus grūti salīdzināt. Sociālistus revolūcionārus un konstitūcionālos dēmokratus armijā un Latgalē vēl varētu saskaitīt, bet maziniekus armijā un Vidzemē gan ne, jo armijā bija vispārīgs Krievijas saraksts, bet Vidzemē latviešu mazinieku.

Piebilstams, ka 1917.g. Latvijas kopainai vēl būtu pieskaitāmi Rīgas domes vēlēšanu iznākumi. Šīs vēlēšanas notika, īsi priekš pilsēta augustā krita vācu rokās. Balsot varēja gan rīdzinieki, gan kaŗavīri, korektāk apskatīt civilo balsu sadalījumu. To vēlēšanu iecirkņu sadalījumā iespieda “Jaunais Vārds”:

Saraksts Balsis
Komūnisti 49925 41,6%
Vācieši 23423 19,5%
Latviešu dēmokrati 10640 8,9%
Leiši-poļi-igauņi 7547 6,3%
Sociālistiskais bloks 7378 6,2%
Pilsoniskie žīdi 6860 5,7%
Krievi 5444 4,5%
Latviešu radikālā darba grupa 4859 4,1%
Latviešu tautas partija 1546 1,3%
Latviešu republikāņu partija 1216 1,0%
Sociālistiskie žīdi 1017 0,8%
Kārlis Plēsums 34 0,0%
Sociālrevolūcionāri maksimālisti 9 0,0%
KOPĀ 119898 100,0%

Pieskaitot Rīgu, balsotāju skaits sasniedz 431655, no kuŗiem par komūnistiem balsojuši 248133 jeb 57,5%. Šīs četras daļas (Latgale, Vidzeme, strēlnieki, Rīga) var izmantot, lai veidotu hipotētisku 1917.g. Saeimu. Vispirms sadalām 100 vietas apgabaliem — pēc derīgo balsu skaita (labāk ievērots vēlēšanu vienlīdzības princips (viens cilvēks — viena balss) nekā pēc balsstiesīgo skaita, par kuŗu turklāt pilnīgu ziņu nav):

Apgabals Balsis Vietas
Latgale 151932 35
Vidzeme 136080 31
Rīga 119898 28
strēlnieki 23745 6
KOPĀ 431655 100

Tad var dalīt vietas katra apgabala sarakstiem, izmantojot visparastākos Donta dalītājus (1; 2; 3 utt.), ko izmantoja arī Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās. Tādējādi ievēlēti:

  • Latgalē 20 komūnisti, 6 latgaliešu zemnieki, 5 sociālisti revolūcionāri, 2 cionisti, 1 nācionāldēmokrats un 1 latgaliešu autonomists;
  • Vidzemē 23 komūnisti, 7 zemsavieši un 1 mazinieks;
  • Rīgā 13 komūnistu, 6 vācieši, 2 dēmokrati, 2 no leišu-poļu-igauņu bloka, 2 sociālisti, 1 pilsonisks žīds, 1 krievs un 1 radikālis;
  • strēlniekos 6 komūnisti.

Kopā 62 komūnisti, 8 sociālisti, 18 latviešu pilsoņu un 12 sveštautiešu.

Un vēl kāda lieta. Lasīt 1917.gada laikrakstus ir baigi. Tu redzi, kā dienu pa dienai notiek pasaules lielākā ģeopolītiskā katastrofa. Tu redzi, kā no Jaunās strāvas pumpuriem un Piektā gada ziediem nobriest un ienākas lielākais ļaunums pasaules vēsturē. Tu redzi, kā Čiekurkalna un Grišķenes pašpuikas pārvēršas čekas nagu maucējos.

Maikla Kraitona “Kongo”


Kongo[1]Izlasījis Maikla Kraitona “Lidmašīnu”, sāku meklēt viņa “Kongo” latviešu izdevumu. Un kāda sagadīšanās — kaimiņš bija gatavs pārdot par 1,05Ls! Tā ar salīgām.

Grāmatu izdevis “Juventas” apgāds 1997.gadā. Kas tā tāda, nodomāju un pagūglēju. Cik saprotu, “Juventa” jau sen devusies pa skuju taku, palicējiem atstājot tādus daiļrunīgus nekrologus kā šis. Tulkojums visai viduvējs. Es, protams, iztulkotu sliktāk, tomēr nav labi, ja varu atrast, piemēram, ka Zeme ir 93 jūdzes tālu no Saules (293.lpp.), dabisko (ne dabas) pasauli (149.lpp.) un silikona mikroschēmu (118.lpp.). Par pēdējo ir labs atgādinājums, ka silikona ieleja ir dažām sievietēm starp krūtīm, bet Kalifornijā ir datoriķu pilna Silicija ieleja.

Satura ziņā “Kongo” ir tipisks Kraitons: ar jaunākiem zinātnes un technikas sasniegumiem pilns piedzīvojumu un spriedzes gabals. Latviešu izdevuma vāks nemelo — darbība notiek Kongo, un temats ir cilvēka un augstāko pērtiķu attiecības. Attiecībā uz zinātnes un technikas sasniegumiem jāliek vērā, ka “Kongo” sarakstīta 1980.gadā, tā ka iespaidīgākais sasniegums ir video un teksta (taupības dēļ bez patskaņiem) sakari starp Kongo mūžamežiem un Hjūstonu Amerikā ar mākslīgo Zemes pavadoņu palīdzību.

Apkopojot varētu teikt, ka “Kongo” ir Raidera Hegarda “Ķēniņa Zālamana raktuves” gadsimtu vēlākā versijā. Bija labi, bet nu šķiet, ka Kraitona kādam laikam pietiks. Pirmā 2015.gada grāmata plauktā, un var pievērsties kam citam.

2014.gadā izlasītās grāmatas


Lasījis, protams, esmu daudz vairāk, bet te ir grāmatas — turklāt ar maniem iespaidiem un atzinumiem par tām.

  1. Krusa, Felikss. Latvijas namdaris Vilis Olavs. Tautas sardzē baltās un nebaltās dienās. Biogrāfiska apcere ar ilustrācijām. Rīga : Valters un Rapa, 2001. 160 lpp.
  2. Rūmnieks, Valdis, Migla, Andrejs. Trīs zvaigznes. Biogrāfisks romāns par Kārli Zāli. Rīga : Zvaigzne, 2013. 448 lpp.
  3. Ducmane, Kristīne, Ozoliņa, Anda. Naudas laiki Latvijā. No mārkas un vērdiņa līdz latam un eiro. Rīga : Lauku Avīze, 2013. 252 lpp.
  4. Voitkus—Lūkina, Maruta. Ar balto dvēselīti. Rīga : Lauku Avīze, 2013. 136 lpp.
  5. Zelčs, Ainārs. Abrene 2002. Ja Abrene būtu palikusi Latvijai… Rīga : Lauku Avīze, 2014. 208 lpp. Lata romāns 1 (175).
  6. Segliņš, Valdis, Stinkule, Austra, Stinkulis, Ģirts. Derīgie izrakteņi Latvijā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013. 184 lpp.
  7. Suvorovs, Viktors. Pret visiem. Krīze Padomju Savienībā un cīņa par varu valstī pirmajā pēckara desmitgadē. Rīga : Dienas Grāmata, 2014. 350 lpp. Dižās desmitgades hronika. 1.grāmata.
  8. Zeile, Pēteris. Konstantīns Raudive. Rīga : Jumava, 2009. 224 lpp.
  9. Ante, Kristīne. Baltijas guberņas un Somija Krievijas impērijas sastāvā: vēstures avotu krājums. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 264 lpp. Sērija “Vēstures avoti augstskolai”, VII sējums.
  10. Zariņa, Anita, Lūkins, Mārtiņš, Vološina, Margarita, Seļicka, Anita. Burtnieku novada ainavas. Ceļvedis kultūrvēstures, dabas un dzīvesvides vērtībās.  Jelgava : Burtnieku novada pašvaldība, 2013. 144 lpp.
  11. Eglāja-Kristsone, Eva. Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti. Rīga : LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014. 340 lpp.
  12. Lešinskis, Imants. Kalpības gadi [tiešsaiste]. Rīga : Latvietis Latvijā, [b.g.]. 94 lpp. Pieejams: http://www.latvietislatvija.com/kalpibas_gadi-1.pdf
  13. Barzdeviča, Margarita. Rīga zviedru laika kartēs un plānos 1621–1710. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 280 lpp.
  14. Lindgrēna, Astrīda. Mēs — Sālsvārnas salas vasarnieki. Rīga: Liesma, 1970. 224 lpp.
  15. Rannamā, Silvija. Kadrija. Rīga : Liesma, 1966. 376 lpp.
  16. Satori. Nepareizie stāsti. Sast. Ilmārs Šlāpins, Dace Bargā. Rīga : Biedrība “Ascendum”, 2014. 72 lpp.
  17. Satori. Rīga—Liepāja. Interneta žurnāla Satori autoru radošās nometnes slepenie faili Liepāja 2014. Rīga : Ascendum, 2014. 66 lpp.
  18. Renda, Aina. Himna. Rīga : Ascendum, 2014. 128 lpp.
  19. Crichton, Michael, Preston, Richard. Micro. New York : Harper, 2012. 429 p.
  20. Crichton, Michael. Airframe. London : Arrow Books, 2006. 438 p.

Kopā 4817 lappušu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Maikla Kraitona “Lidmašīna”


7667[1]rakstīju, nesenā Chorvatijas braucienā izrāvu Maikla Kraitona “Mikro” un paliku alkstam nākamā Kraitona gabala. Brauciens nebija vēl galā, turklāt priekšā vēl bija atceļš mājup lidostās un lidmašīnās. Tāpēc lieki nekavējos, devos uz grāmatnīcu blakus viesnīcai (Zagrebas centrs pilns grāmatnīcu) un par 75 kunām (kuna ir Chorvatijas valūta, nozīmē ‘cauna’, senāk te norēķinājušies caunādās, cauna attēlota arī monētās, kas ir visai skaistas pēc skata — ar kādu citu dzīvnieku un tā latīņu nosaukumu otrā pusē; 75 kunas = 6,89Ls) nopirku Kraitona “Lidmašīnu” (“Airframe”) — jo kas gan var būt piemērotāks lasīšanai lidmašīnā un lidostā par lidmašīnas avārijas un tās izmeklēšanas aprakstu.

Žanra klasika ir Artura Heilija “Lidosta”, un “Lidmašīna” lielā mērā līdzinās tai. Tikai darbība notiek nevis 60.gadu beigās, bet 90.gadu vidū. Tikai uzņēmums, kā darbības virtuve aprakstīta, nav lidosta, bet aviobūves firma. Tikai papildus aprakstīti vēl plašsaziņas līdzekļu tikumi.

Lasot jūtams, ka Kraitons, rakstot grāmatu, profesionāli izstudējis jomu, kam pievērsies. Tāpat jūtama skaidra 90.gadu vidus gaisotne: interneta nav, galda tālruņus lieto vairāk nekā kabatas, pilnā sparā darbojas peidžeŗi, faksi un teleksi.

Grāmata vilties nelika, aizrāva, tomēr 12 stundās līdz tikšanai atpakaļ Rīgā cauri netiku. Piebeidzu tepat pa brīvdienām un nu esmu ķēries izlikt tīklus nākamam Kraitona gabalam.

Maikla Kraitona “Mikro”


Crichton_Micro[1]

Krievu laikā “Fantastikas pasaules” sērijā izdeva tādu “Andromedas celmu”, kur bija par mikrobu ievazāšanu no kosma. 90.gadu pirmā pusē bija piedzīvojumu grāvējfilma “Juras laikmeta parks” par dinozauru atdzīvināšanu. Šai gadsimtā grāmatnīcās pamanīju cienīgus gabalus “Laika robeža” par ceļošanu laikā uz viduslaikiem un “Spiets” par vaļā pasprukušām nanotechnoloģijām. Biju pārsteigts, ka to autors Maikls Kraitons ir tas pats, kas sarakstījis “Juras laikmeta parku” un “Andromedas celmu”. Tāpēc 2008.g., apmeklējot Maltu (to, kas Vidusjūŗā), jau apzināti palasīties meklēju kādu Kraitona grāmatu un nopirku “Nākamo” — par ģenu inženieriju. Pamanīju un nožēloju Kraitona nāvi 2008.g. nogalē. Iepazinos, ko viņš vispār sarakstījis, un pasūtināju “Baiļu stāvokli” man tuvās ģeografijas ievirzes dēļ (tur ir par globālo sasilšanu). Tagad gada nogalē braucu uz Chorvatiju (varbūt uzrakstīšu) un, lai aizpildītu brīvos brīžus, Frankfurtes lidostā nopirku “Mikro”.

Par ko tā ir? 90.gadu sākumā ģeografu zooloģijas vasaras praksi Lodesmuižā (Taurenes pagasts) man vadīja helmintologs (tārpu pētnieks) Gunārs Daija, vīrs ar izcilu rokrakstu — līdz pat tintes platuma maiņas mākai. Kādā klejojumā ap Lodesmuižu viņš izteicās — ja tepat zem mūsu kājām ar lāpstu izceltu tik vienu racienu un kārtīgi izpētītu, tajā varētu atklāt dučiem cilvēcei nezināmu organismu sugu. Par to arī “Mikro” ir. Kā teicis galvenais pasaules mirmekologs (skudru pētnieks):

Sīkbūtnes spieto ap mums… potenciāli bezgalīgu pētījumu un apbrīnas objekti, ja mēs esam gatavi nolaist savu skatienu no pasaules, ko ierobežo apvārsnis, un ieskatīties pasaulē, kas ir rokas stiepiena attālumā. Vesels mūžs var paiet Magelāna ceļojumā apkārt koka stumbram.

Nepabeigtā ievadā Kraitons uzsveŗ:

Varbūt vissvarīgākā mācība, ko gūst tiešā pieredzē, ir, ka dabas pasaule — ar visiem tās elementiem un sakariem — ir kompleksa sistēma  un ka tāpēc mēs nevaram to saprast un nespējam paredzēt tās uzvedību. .. Mijiedarbē ar dabas pasauli mums ir liegta noteiktība. Un vienmēr būs.

Viņš vēl atgādina, ka daba nav tikai skaista, bet arī auglīga, šķērdīga, agresīva, nežēlīga, parazītiska un vardarbīga — taču mācību grāmatas to apiet.

Toties Kraitons neapiet, bet, lai nesabojātu lasīšanas prieka, neatklāšu, kas un kā.

Grāmatu īpašu dara, ka Kraitons paguva uzrakstīt ~2/3 no tās, un “Mikro” pabeigšanai tika izraudzīts cits rakstnieks. Paveikts tas prasmīgi — autora maiņas lasot nejūt. Lasīšana aizrāva līdz vēlai naktij, un, kad biju visu izrāvis, jutos labi iztērējis savas 23,67DM (8,50Ls) un alkstošs pēc nākamā Kraitona gabala. Ja kāds grib, varu aizdot palasīt.

P.S. Ja kādam ir Kraitona “Kongo” latviešu valodā (izdevusi “Juventa” 1997.g., uz vāka pērtiķa seja melnā fonā), labprāt iegādātos vai vismaz izlasītu — nekautrējieties piedāvāt.

Ainas Rendas “Himna”


1689086_757236791013505_1469221811498470580_n[1]Rakstīju, ka nesen biju iegriezies “Ascendum”, un nu var atklāt, kāpēc. Pēc Ainas Rendas “Himnas”, ko biedrība nupat izdevusi. Autores vārds un uzvārds izklausās tik tīri un labskanīgi latviski, ka neviļus sāk viesties šaubas, vai tik tas nav pseudonims. Ir. Īstais autores vārds ir Alise Rozenbauma. Un ar Latviju nav saistīta. Dzimusi Pēterpils žīdu ģimenē 1905.gadā, 1926.gadā veicies izrauties no Padomijas uz Ameriku. Tur kļūst par domātāju un savu pasaules uzskatu pauž arī daiļdarbos.

“Himna” ir 1937.gadā sarakstīta antiutopija. (Jeb distopija — kā būtu latviski pareizāk?) Koncentrēta un lakoniska novele, teicamā Ilmāra Šlāpina tulkojumā 128 ne pārāk liela formāta lappuses, ievada ieskaitot. Salīdzinot ar citām slavenām antiutopijām (“Mēs”, “Brīnišķīgā jaunā pasaule”, “1984”), visgaišākā, tiešām himna Cilvēkam un Brīvībai.

Lasot pa laikam uzvējo mūslaiku Latvijas lietas. Teiksim, izglītības piemērotība darba tirgum:

Neuzdrīkstieties domās izvēlēties to, ko jūs varētu darīt pēc Skolēnu Nama pamešanas. Jūs darīsiet to, ko jums uzdos Nodarbinātības Padome. Jo Nodarbinātības Padome savā gudrībā zina, kur jūs jūsu brāļiem esat visvairāk vajadzīgi, zina to labāk par jums un jūsu nožēlojamajiem, mazajiem prātiem.

Vai valsts pašsaglabāšanās instinkts un Nācionālais attīstības plāns Zinātnieku Nama sēdē:

“Un, ja šī kaste tiešām ir tas, ko viņi par to apgalvo,” sacīja Saskaņa 9-2642, “tad tā iznīcinās Sveču Pārvaldi. Svece ir cilvēces svētība, ko pieņēmuši visi cilvēki. Tāpēc tā nevar tikt iznīcināta viena untuma dēļ.”

“tas sagraus Pasaules Padomes Plānus,” teica Vienprātība 2-9913, “un bez Pasaules Padomes plāniem saule nevar uzaust. Bija nepieciešami piecdesmit gadi, lai panāktu visu Padomju vienošanos par svecēm un izlemtu, cik daudz to ir nepieciešams, un saskaņotu Plānus, lai izgatavotu sveces lāpu vietā. Tas prasīja tūkstošu un tūkstošu cilvēku darbu visās Valstu iestādēs. Mēs nevaram no jauna grozīt Plānus.”

“Un, ja tas padarīs cilvēku darbu vieglāku,” sacīja Vienādība 5-0306, “tad tas ir liels ļaunums, jo cilvēkiem nav cita dzīves mērķa kā vien smagi strādāt citu cilvēku labā.”

Lai nesabojātu lasīšanas prieka, sīkāk neatklāšu, kas un kā. Novēlu, lai arī jūs beigās justos kā atlants, kas iztaisno plecus. Un šo izjūtu saglabātu ilgi. Pie izdevējiem var iegādāties par 3,51Ls, un “Himna” ir tā vērta.

%d bloggers like this: