Par īpašumu nodošanu “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”


Rīt 9.00 Saeimas sēdes darba kārtībā vairāki likumprojekti (pārsvarā “Vienotības” parakstīti) par īpašumu nodošanu bez atlīdzības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”:

  1. Rīgā, Jumaras (Ernesta Birznieka-Upīša) ielā 12;
  2. Rīgā, Abrenes ielā 2;
  3. Rīgā, Ludzas ielā 25;
  4. Jūŗmalā, Kļavu ielā 13;
  5. Kandavā, Lielā ielā 31;
  6. kā arī Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau nodots “Rīgas Ebreju kopienai”, atbrīvot no apgrūtinājumiem — aizlieguma atsavināt vai ieķīlāt un nodošanas atpakaļ valstij, ja biedrība „Rīgas Ebreju kopiena” beidz pastāvēt.

Ļoti ceru, Latvija apliecinās, ka ir tiesiska valsts:

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”


Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

  1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
  2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
  3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
  4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

  1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
  2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
  3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
  4. nevajag vispār — 47 balsis;
  5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Ziedojumu vākšana, lai aizlaistu ceļojumā uz Antarktīdu — labi vai slikti?


Kāds cilvēks nesen izdomāja, ka grib aizlaist ceļojumā uz Antarktīdu, pingvīnus paskatīties un tā. Bet pašam to 5000$ vai cik nav. Un izsludināja ziedojumu vākšanu savam ceļojumam. Dažās dienās iecerēto summu sameta.

Kamēr lieta notika, turēju muti un pirkstus, lai lieki neietekmētu. Nu rimies, un vēlos dalīties savās domās. Un domas divējas.

Pirmkārt, izgāzt tādu naudu tādam mērķim nav sekmīgākais ieguldījums nedz pašam pingvīnu lūkotājam, nedz ziedotājiem. Par 5000$ piespraust sev medāli, ka esi viens no retiem latviešiem, kas Antarktīdā bijuši, ir visai neefektīvs garīgas izaugsmes, materiālas nodrošināšanās vai ģimenes stiprināšanas veids. Tāpat ziedotājiem ir lērums iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas lūdz veselības vai dzīvības, ne atpūtas un izpriecu labad.

Otrkārt, prieks, ka esam tik bagāti. Ka pilsoņiem ir nauda, ko var atļauties ziedot. (Vēl lielāks prieks, protams, par >200 tk latu Dāvim.) Joprojām otrkārt, prieks, ka esam tik brīva valsts. Ka pilsoņi var izlietāt savu naudu pēc sava ieskata. Kaut vai dedzināt.

Tā ka, apkopojot divos vārdos — labi dzīvojam.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju izglītības līmeni


Rakstot iepriekšējo ierakstu, ieliku “No sirds Latvijai” vēlēšanu kartes norādi (tur apskatāmas arī citu partiju kartes). Un pamanīju, ka NSL aprakstā biju pieminējis ne tikai dzīves, bet arī izglītības līmeni. Un nodomāju, ka tam tak arī saistību ar partiju sekmēm var izmērīt. Domāts, darīts. Ņemam 2011.g. tautskaites izglītības līmeņa tabulu, aplēšam iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību pa pašvaldībām un rēķinām korrelācijas ar kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru tajās. Iznākums tāds:

  1. “Saskaņa” +0,2675;
  2. Nācionālā apvienība +0,2266;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1701;
  4. “Vienotība” +0,1687;
  5. Reģionu apvienība +0,1289;
  6. Krievu savienība +0,0885;
  7. “Vienoti Latvijai” -0,0280;
  8. “Izaugsme” -0,0441;
  9. “Suverēnitāte” -0,0746;
  10. Jaunā konservātīvā partija -0,0784;
  11. “Brīvība” -0,1488;
  12. “No sirds Latvijai” -0,4076;
  13. Zaļo un zemnieku savienība -0,5226.

Galvenais secinājums: saistība ar izglītību nav uztveŗama pārāk nopietni, jo vēlētāja izvēli noteikuši citi apstākļi un izglītība ir tikai greizs spogulis, kuŗā tie atspīdējuši. Proti, kāds ir augstāko izglītību ieguvušo izvietojums? Izteikta koncentrēšanās Lielrīgā un pilsētās:

Augstākā izglītība % katrā novadā

Tas izskaidro ekstrēmus. Okupācijas režīms vissmagāk pārkrievoja pilsētas, tāpēc “Saskaņai” tagad pozitīva korrelācija. ZZS ir laucinieciskākā partija, tāpēc tai viszemākā. No latviešu partijām augstākā pozitīvā korrelācija ar izglītības līmeni ir Nācionālai apvienībai. Atceroties apgalvojumus (visbiežāk līberastu), ka atbalsts NA nācionālisma un tikumības polītikai ir tumsonība, fakti drīzāk liecina par pašu apgalvotāju tumsonību.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju dzīves līmeni


Pēdējā laikā sarietējis visai daudz lietu, par ko varētu rakstīt:

  • ziedojumu vākšana, lai par citu cilvēku naudu ceļojumā uz Antarktīdu aizlaistu;
  • Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu priekšlikumi;
  • Grieķijas vēlēšanu iznākumi utt.

Tomēr vispirms pievērsīšos kam citam, par ko diez vai uzrakstīs kāds cits. Proti, ko iegūstam, saliekot kopā Saeimas vēlēšanu iznākumus ar dzīves līmeni pašvaldību griezumā? Pareizi, iespēju izmērīt partiju panākumu saistību ar vēlētāju dzīves līmeni. Par ko balso bagātnieki un par ko nabagi? Par ko balso cilvēki, kas dzīvē kaut ko sasnieguši, un kuŗas partijas zvejo lumpenu balsis? Korrelācijas skaitļi ir diezgan daiļrunīgi:

  1. Nācionālā apvienība +0,4627;
  2. “Vienotība” +0,1969;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1404;
  4. Reģionu apvienība +0,1222;
  5. “Saskaņa” +0,0275;
  6. “Brīvība” -0,0556;
  7. “Izaugsme” -0,0902;
  8. Krievu savienība -0,0979;
  9. Jaunā konservātīvā partija -0,1361;
  10. “Suverēnitāte” -0,1628;
  11. “Vienoti Latvijai” -0,1996;
  12. Zaļo un zemnieku savienība -0,3109;
  13. “No sirds Latvijai” -0,5057.

Ir vēl kāds rādītājs, kam korrelācija ar dzīves līmeni vēl augstāka: vēlētāju aktīvitātei +0,6486. Tas ir daudz augstāk nekā 0,30 aktīvitātei ar vēlētāju mājas valodu.

Skaitļi, kaut daiļrunīgi, nepārsteidz. Un šī nav tukša dižošanās pēc to aprēķināšanas. NSL pamanīju, kolīdz uztaisīju partijas vēlēšanu karti, NA jau 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās bija redzams, ka tā ir privātmāju partija, salīdzinot ar “Vienotību”.

Jāatzīst, maķenīt smeldz par Nācionālo apvienību. Partijai skaidrāk jāapzinās, ka labi dzīvot ir labi. Ka labēja polītika ir pareiza. Ne tikai principiāli (jo vairo un atalgo latviešu brīvību, neatkarību, saimnieka apziņu, īpašumtiesības, uzņēmību), bet arī partejiski — nevajag spļaut akā, no kā pats dzer.

Kuŗas valsts dzīves līmenī ir kuŗš Latvijas novads


Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā piemērots mērogs būtu rajons, bet tādu jau gadi seši vairs nav. Statistikas reģioni ir pārāk raupjš dalījums, jo tajos ir ievērojamas iekšējas atšķirības, tomēr, protams, salīdzināt var (kopprod./cilv., Ls; valstis — Pasaules bankas dati):

Reģions 2012., Ls/cilv. Gluži kā
LATVIJA 7618 Krievija
Rīgas reģions 12503 Grieķija
Pierīgas reģions 6122 Palau
Vidzemes reģions 4596 Rumānija
Kurzemes reģions 6034 Gabona
Zemgales reģions 5157 Kostarika
Latgales reģions 4341 Kolumbija

Lielā Krievija ar milzu dabas bagātībām tādā pašā līmenī kā Latvija ar — latviešiem.

Novadi ir piemērotāks pārskata līmenis, tak par tiem neviens kopprodukta nerēķina. Izlīdzēšos ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tas ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu kopsumma pielīdzināta IKP, tāpat katras pašvaldības līmeņa attiecība pret caurmēru. Varbūt tā būs saprotamāk: katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Gaŗkalnes 910Ls ir 210% no 433Ls caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/cilv. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, skatiet un baudiet:

Pašvaldību dzīves līmenis 2013 kā valstīs

Rīga palikusi Čechijas līmenī tāpat kā gadu iepriekš. Ķeguma novads vistuvāk ne tikai Lietuvas, bet arī Latvijas caurmēram. Cēsu un it īpaši Ogres novads kā mazā Krievija ar savu Maskavu un savu nomali. Utt.

Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2014.g.


Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2014.g. decembŗa pārskatus), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā arī trīs novadi (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 371 709;
  2. Jūŗmala — 34 064;
  3. Daugavpils — 29 764;
  4. Liepāja — 29 278;
  5. Jelgava — 27 379;
  6. Ventspils — 20 262;
  7. Ogres novads — 15 430;
  8. Ķekavas novads — 14 204;
  9. Māŗupes novads — 13 445;
  10. Valmiera — 11 633.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu (ņemt 2014.g.). Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, pieminot arī pārmaiņas, salīdzinot ar 2013.gadu:

Pašvaldība Ls/c. Vieta Maiņa
Garkalnes novads 800,61 1 0
Mārupes novads 793,32 2 0
Babītes novads 717,68 3 0
Carnikavas novads 688,31 4 1
Jūrmala 684,70 5 -1
Ādažu novads 638,29 6 1
Ķekavas novads 635,95 7 1
Stopiņu novads 614,04 8 1
Ikšķiles novads 611,07 9 -3
Saulkrastu novads 604,05 10 1
Rīga 577,76 11 -1
Ventspils 552,44 12 0
Salaspils novads 521,01 13 0
Valmiera 491,73 14 1
Siguldas novads 490,40 15 2
Sējas novads 481,59 16 -2
Jelgava 477,55 17 3
Olaines novads 475,72 18 1
Ozolnieku novads 473,79 19 -3
Aizkraukles novads 461,14 20 -2
Baldones novads 450,53 21 3
Inčukalna novads 447,98 22 0
Ogres novads 442,17 23 2
Ropažu novads 437,43 24 3
Cēsu novads 435,80 25 1
Ķeguma novads 432,97 26 -5
Engures novads 424,72 27 2
Mērsraga novads 421,93 28 -5
Iecavas novads 420,11 29 3
Dobeles novads 417,22 30 0
Lielvārdes novads 415,90 31 -3
Skrīveru novads 410,91 32 -1
Mālpils novads 409,28 33 3
Liepāja 407,05 34 1
Beverīnas novads 406,17 35 9
Ventspils novads 406,04 36 -3
Amatas novads 403,64 37 16
Krimuldas novads 401,19 38 -4
Salacgrīvas novads 391,19 39 0
Grobiņas novads 383,15 40 1
Smiltenes novads 382,81 41 4
Priekuļu novads 382,66 42 -4
Tērvetes novads 380,59 43 4
Tukuma novads 380,33 44 -4
Naukšēnu novads 378,94 45 -2
Rojas novads 376,64 46 3
Jēkabpils 375,28 47 4
Pāvilostas novads 374,29 48 14
Bauskas novads 370,38 49 -1
Nīcas novads 369,68 50 -13
Jelgavas novads 364,53 51 8
Jaunpils novads 362,11 52 5
Saldus novads 360,56 53 -3
Vecumnieku novads 359,81 54 0
Kokneses novads 359,70 55 -3
Limbažu novads 358,15 56 4
Talsu novads 357,86 57 -15
Auces novads 356,89 58 7
Brocēnu novads 351,26 59 5
Lubānas novads 350,87 60 7
Rucavas novads 350,48 61 20
Pārgaujas novads 346,73 62 -1
Alsungas novads 346,51 63 -17
Durbes novads 343,93 64 -6
Rēzekne 343,55 65 -10
Līgatnes novads 341,38 66 5
Daugavpils 340,54 67 -11
Jaunjelgavas novads 338,64 68 -2
Kocēnu novads 335,11 69 -6
Dundagas novads 333,62 70 -1
Valkas novads 328,61 71 2
Madonas novads 324,45 72 2
Pļaviņu novads 323,85 73 -3
Gulbenes novads 323,38 74 3
Preiļu novads 322,56 75 0
Rundāles novads 322,38 76 -8
Burtnieku novads 321,99 77 6
Aknīstes novads 321,10 78 -6
Ērgļu novads 310,88 79 -1
Aizputes novads 309,76 80 2
Alūksnes novads 309,55 81 3
Salas novads 309,02 82 -3
Raunas novads 307,44 83 7
Neretas novads 306,90 84 -8
Strenču novads 303,01 85 0
Kuldīgas novads 302,13 86 1
Kandavas novads 299,73 87 -1
Vecpiebalgas novads 297,87 88 5
Cesvaines novads 296,49 89 -1
Priekules novads 293,39 90 -1
Vaiņodes novads 290,79 91 5
Rūjienas novads 290,12 92 2
Viesītes novads 287,97 93 -13
Krustpils novads 285,66 94 -3
Ilūkstes novads 283,81 95 5
Apes novads 282,88 96 7
Balvu novads 282,44 97 0
Jaunpiebalgas novads 282,19 98 -6
Skrundas novads 281,08 99 -4
Mazsalacas novads 277,58 100 2
Jēkabpils novads 276,59 101 0
Līvānu novads 273,53 102 -3
Alojas novads 266,80 103 1
Ludzas novads 265,91 104 -6
Baltinavas novads 262,35 105 0
Daugavpils novads 235,28 106 2
Krāslavas novads 233,51 107 0
Ciblas novads 229,72 108 -2
Varakļānu novads 228,94 109 1
Rugāju novads 228,43 110 1
Kārsavas novads 227,88 111 -2
Rēzeknes novads 227,03 112 1
Viļakas novads 225,80 113 -1
Dagdas novads 221,47 114 1
Vārkavas novads 217,68 115 2
Viļānu novads 213,20 116 -2
Aglonas novads 201,99 117 -1
Riebiņu novads 198,98 118 1
Zilupes novads 197,46 119 -1

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Vislepnāk dzīvo Lielrīgā, turklāt Pierīgā lepnāk nekā pašā Rīgā. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Ļoti uzskatāmi tas viss redzams kartē:

Pašvaldību dzīves līmenis 2014

Zināšanai: Latvijas caurmērs ir 459Ls, tātad robeža starp gaiši un tumži zaļo. Pievēršoties atsevišķām pašvaldībām, jāatzīst, ka man nav nekādas nojautas, kas ir cēlonis dažu novadu (Rucava, Amata) līmeņa maiņai par pārdesmit procentiem un vietām un kas 2013.g. notika Gaŗkalnes novadā, ka tas palēcās no 629Ls 2012.g. līdz 910Ls 2013.g. un tad atpakaļ līdz 801Ls pērn. Atliek cerēt, atradīsies kāds vietējos apstākļus zinīgs cilvēks, kas varētu paskaidrot.

Uzmanības vērts, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009.gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas” nākšanu pie varas Rīgā!) lēnām slīd rangā lejup un tagad ir vairs tikai 11.vietā, salīdzinot ar 5.vietu 2009.gadā. Vēl  2013.g. tā bija 10.vietā.

%d bloggers like this: