“Saskaņa” 2014.g. Saeimas vēlēšanās


“Saskaņas” kongress ir pietiekams mudinājums beidzot tikt galā ar partijas vēlēšanu apskatu. Tātad — “Saskaņa” Saeimas vēlēšanās ieguva 1.vietu ar 23,2% balsu un 24 vietām. Tomēr saukt “Saskaņu” par uzvarētāju būtu vai nu ārkārtīgs naivums vai bezkaunīgi meli. Jo “Saskaņa” ir lielākā vēlēšanu zaudētāja. Pirmkārt, matēmatiski. Kuŗa vēl partija nobraukusi par 50tk jeb 5,5% balsu un 7 vietām zemāk?

Otrkārt — un vēl svarīgāk — “Saskaņa” zaudējusi polītiski. Jo maksimālā programma bija Latvijas Janukoviča valdības izveidošana. Minimālā — pietiekama šantāžas un destabilizēšanas potenciāla iegūšana. Piemēram, ar 34 deputātiem tu vari apturēt ikviena likuma publicēšanu un nepieļaut jebkādu Satversmes grozīšanu. Vai tikai piedraudēt, ka vari izmantot savas iespējas. Un kur vēl aizvainojuma un naida kurināšana, līdzinot ceļu atraušanai no Latvijas: edz, mēs uzvarējām, pārliecinoši uzvarējām, bet izdzimteņi etnokrati sazvērējās un atstāja opozicijā.

Taču Krievijas iebrukums Ukrainā pamudināja krievus (un pārkrievotus nekrievus) Latvijā pirmoreiz nopietni pārdomāt, vai viņi tiešām grib dzīvot Kremļa marionešu režīmā. Vērā liekama daļa, 50tk vēlētāju saprata, ka negrib vis, un atkrita no “Saskaņas” — kas pie Dzintara Zaķa “Vienotības”, kas pie ZZS, kas pie Sudrabas, kas palika mājās. Laiks rādīs, vai šis ir pirmais solis Ukrainas virzienā, kur ir miljoniem krievvalodīgu ukraiņu nācionālistu, vai kritīs atpakaļ kolonistu mentālitātē. Bet tuvākā nākotnē zaudējuma sekas ir tādas, ka “Saskaņa” izliksies balta un pūkaina — zaudētājiem aizraut cilvēkus daudz grūtāk nekā uzvaras maršam.

Vēlēšanu karte bez pārsteigumiem:

2014 S Saskaņa

Kārtējā Latvijas pārkrievošanas smaguma karte. Redzami abi galvenie pārkrievošanas areāli — dziļāks dienvidaustrumos un seklāks Lielrīgas—Zemgales, kā arī punktveida pārkrievošanas epizodes pārējā Latvijā. Latviskākais apgabals ir Kursa, kas ģeografiski vistālāk no Krievijas. Iedvesmai var salīdzināt, piemēram, ar sveštautiešu izvietojuma karti. Maza mīkla, ko norādījuši lasītāji, ir sarkans plankums apakšējā kreisā pusē — Dunikas pagasta Sikšņu iecirknis. Ja kāds var to izskaidrot, labprāt uzklausīšu.

No visiem kandidātu sarakstiem tieši “Saskaņai” vislielākā mērā piemīt “etniskais balsojums” — visaugstākā korrelācija ar vēlētāju kultūretnisko identitāti: pašvaldību griezumā -0,971 ar latviešu un +0.971 ar krievu mājas valodu. Grafikā “Saskaņas” balsu īpatsvaram ir izteikti līneāra sakarība ar vēlētāju valodu:

2014 S Sa un KR mājas valoda 2

Var aplēst, ka par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu un ~5/6 krievu (pēc valodas), tātad ~1/10 “Saskaņas” vēlētāju bijuši latvieši. Runas par 1/5 ir pīlīšu pūšana propagandas nolūkā. Fakti ir tādi, ka apaļā pusē novadu (55 no 110) latvieši ir >95% vēlētāju. Šais novados nodotas 171504 derīgas balsis (vairāk nekā, piemēram, Latgalē, Zemgalē vai Kursā), no tām par “Saskaņu” 6109 jeb 3,56%.

Balsu īpatsvara maiņa ir tāda:

2014 S Saskaņa 2011-14

“Saskaņa” zaudējusi visā Latvijā ar atsevišķiem, pārsvarā nejaušiem izņēmumiem. Pat Stalbe, kur veda ar autobusiem balsot par Ivaru Zariņu, vien bāli zaļa. Tikai Balvu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Dimitrijevs Tilžā spējis nopietni vairot savas partijas balsu skaitu. Vispār Balvu novada valdošā koalīcija ir apbrīnojama: ZZS + “Saskaņa” + vēlēšanu viltotājs Juris Boldāns. Salīdzinot abus galvenos pārkrievošanas areālus, redzams, ka Latgalē “Saskaņa” zaudējusi daudz vairāk nekā Lielrīgā. Kā biju minējis, Rīgā krievu imperiālisti apdomīgāki un balso tā, lai nelaistu balsi vējā, bet Latgalē mēdz aizrauties ar sīkpartijām.

Vēl var norādīt, ka latviskos apvidos, kur “Saskaņa” 2011.g. saņēma, teiksim, 6% balsu, tai nemaz nav iespējams krist 10%…20%…40% kā pārkrievotās vietās, un kartē kritums latviskos apvidos šķiet mazāks. Tāpēc varētu būt vērts papētīt ne tikai 2011. un 2014.g. īpatsvara starpību, bet arī attiecību (2014./2011.). Latvijā kopumā, piemēram, attiecība ir 23,2%/28,6%=81%. Pliku balsu skaitu nebūtu korekti salīdzināt, jo to ietekmē vēlētāju aktīvitāte. Ja iepriekš par sarakstu balsoja 200 vēlētāju no 1000, bet tagad 100 no 500, tas nedod pamata teikt, ka partija kļuvusi mazāk populāra. Jāievēro vēl viens apsvērums: tādi mazi skaitļi kā “Saskaņas” balsu skaits iecirknī stochastiski (nejauši) lēkā, un tas dara ainu raibu. Jau pat daudzkārt lielāks skaitlis — nobalsojušo skaits iecirkņos — dara vēlētāju aktīvitātes maiņas karti pagalam raibu. Lai novērstu juceklību, “Saskaņas” skaitļus var ģenerālizēt līdz pašvaldības līmenim (protams, zūd ģeografiskā precīzitāte), un tad skats ir tāds:

2014 S Sa-SC pa novadiem

Nu var redzēt, ka latviskos novados “Saskaņai” zudusi lielāka daļa balsotāju nekā pārkrievotos. Iespaidu var pārbaudīt, “Saskaņas” balsu īpatsvara attiecību liekot grafikā pret vēlētāju mājas valodu:

LA valoda un Sa14-SC11

Interesanta aina: līdz ~85% latviešu īpatsvaram no “Saskaņas” 2011.g. līmeņa pāri palikuši 60…90%, bet pēc 85% latviskuma pārsniegšanas atkritēju strauji kļūst vairāk, un latviski tīros novados no “Saskaņas” pāri palikusi vien puse±20%. Tā ka “Saskaņa” zaudējusi gan krievus, gan latviešus, taču latviešus vairāk nekā krievus. Vēl viens lietisks pierādījums, ka runas par vērā liekamu latviešu atbalstu “Saskaņai” ir bleķis.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: