Nācionālās apvienības kongresa iespaidi


Raivja Dzintara runa bija viens no kongresa mezglu punktiem.

Raivja Dzintara runa bija viens no kongresa mezgla punktiem.

Piedalījos sestdien, 13.decembrī Nācionālās apvienības kongresā un nu varu dalītos iespaidos (izmantojot dažus NA sejgrāmatas albuma attēlus).

Pirmais priekšiespaids no rīta bija spirgtums. Ne tikai man, bet arī citiem. Laikapstākļu radīts, tas tomēr veidoja arī sarīkojuma noskaņu. Ierodoties Ogres mūzikas skolā, kur notika kongress, pirmais iespaids bija — cik daudz cilvēku sabraucis! Iespaidu vēlāk apstiprināja mandātu komisija, ziņojot, ka no 260 izvirzītiem delegātiem ieradušies 250 (96,2%!). Tā kā mani lūdza vadīt balsu skaitīšanu, laiks līdz kongresa sākumam pagāja, rūpējoties par balsu skaitītāju un piederumu gatavību kā atklātai, tā aizklātai balsošanai. Tomēr pietika laika, lai atcerētos šais pašās telpās priekš pieciem gadiem notikušo “Visu Latvijai!” kongresu (par ko toreiz arī uzrakstīju apskatu). Jāpiekrīt Jānim Iesalniekam, kuŗš debatēs abus salīdzināja un secināja, ka notikusi ievērojama attīstība uz priekšu. Un jāpiekrīt arī Raivim Dzintaram, kuŗš ievadrunā atgādināja, ka sasniegtais ir sīkums, salīdzinot ar vēl izdarāmo un to, ko esam parādā valstij.

R.Dz. runa bija viens no kongresa mezgla punktiem. Ja tā parādīsies rakstveidā vai ierakstā, silti iesaku iepazīties. (PAPILDUS 15.dec.: rekur ir!) Bet šobrīd atstāstu pēc atmiņas un pierakstiem. Raivis sīkāk pievērsās divām lietām: starptautiskam stāvoklim un Latvijas vietai tajā; Latvijas polītikai un NA vietai tajā. Starptautiskā stāvoklī šobrīd mums galvenais ir Krievijas un Rietumu konflikts. Latvijai skaidri jābūt Rietumu pusē, bet ne kā ierindniekam. Rietumi spēj uzvarēt jebko, bet lemšanas mēchanisms smagnējs. Vēl vājāk ar gribu: Rietumi bieži maldās starp vērtību vakuumu un destruktīvām vērtībām, kas ved uz morālu un fizisku iznīcību. Ja Rietumi gribēs uzvarēt, tiem būs jānonāk līdz dzīvotspējīgām vērtībām.

Kongresu sveica Ogres novada galva Artūrs Mangulis (Zaļā partija).

Kongresu sveica Ogres novada galva Artūrs Mangulis (Zaļā partija).

Iekšpolītikā absurdi runāt par vienotu valdošo ideoloģiju Latvijā. Ir savtīgi politikāņi, radikāli līberāļi un nācionāli konservātīvi polītiķi. Un tas ir labākais, kas ir. Ko darām valdībā — iestarpinām labas lietas chaotiskā sistēmā. Tomēr bez NA Latvija būtu pavisam citāda — bail iedomāties, kāda. Bet apstāties pie sasniegtā līdzvērtīgi zaudējumam. Par 18.novembŗa lāpu gājienu runā tālu pasaulē. Tūkstošiem cilvēku un ģimeņu, kas tajā piedalās, negaida mazliet latviskāku Latviju, bet — latvisku Latviju! NA jākļūst par pirmo partiju Latvijā — pēc 5 vai 10 gadiem, nav tik svarīgi. Jāuzvar ar 30…35 vietām Saeimā, lai var valdībā piesaistīt vienu lielāku vai pāris sīkāku neitrālu latviešu partiju. Tad beigsies pašreizējais stāvoklis, kad NA nevalda, bet ietekmē daudzgalvainu procesu. Iespēju griesti piedēvēti un piesaukti kopš pirmās dienas polītikā, bet vide jau vienmēr pārbauda gribu.

Revīzijas komisija ziņoja, ka 1.decembrī NA bija 736 biedri, no tiem 150 nav pārreģistrējušies TB/LNNK un VL! vecbiedri, bet kopš 24.janvāŗa iestājušies jaunbiedri. Partijai ir 40 nodaļu (un lielāks skaits atbalsta grupu), no kuŗām 24 Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Ētikas komisija Antas Rudzītes personā ziņoja, ka NA biedri šogad godā turējuši latviskus tikumus. Bijis tik viens iesniegums — par domstarpībām nodaļas iekšienē, un komisijai atlicis laika Saeimas deputātu un ministru rīcības izpētei. Secinājums: deputāti un ministri ir dedzīgi un pārliecināti patrioti. Paraugam tika minēts Einārs Cilinskis, kas uzskatāmi apliecinājis, ka pārliecība un principi pārāki par amatu. Labi, ka NA frakcija bijusi pret Saeimas deputātu algas celšanu. Kad to nav izdevies novērst, NA deputāti no algas pielikuma atteikušies un ziedo to labdarībai. Attiecībā uz lietām ārpus partijas A.R. aicināja ieviest starptautisku programmu kolonistu repatriēšanai.

Ritvars, Jānis, Ritvars.

Ritvars, Jānis, Ritvars.

Otrs kongresa mezgla punkts bija vadības vēlēšanas. Bija skaidrs, ka līdzpriekšsēdētāja amatā pārvēlēs līdzšinējos — Raivi Dzintaru un Gaidi Bērziņu. Tā arī notika ar 239 balsīm no 248 (96,4%). Bet valdes vēlēšanas bija neparedzamas. Pēc statūtiem, valdē bez līdzpriekšsēdētājiem ir vēl 12 locekļu: 6 NA frakcijas deleģēti Saeimas deputāti un 6 Kongresā brīvi vēlēti. Patīkami, ka līdzpriekšsēdētāju un valdnieku izvirzīšana beidzas 2 nedēļas priekš kongresa, tādējādi kongresa delegātiem ir laiks apdomāt, par ko balsot. Saeimas frakcija, kā izskatās, ievērojot arī vajadzību pēc visu vēlēšanu apgabalu pārzinātāju būšanas valdē, deleģēja (alfabēta secībā):

  1. Eināru Cilinski;
  2. Jāni Dombravu;
  3. Rihardu Kolu;
  4. Inesi Laizāni;
  5. Ināru Mūrnieci;
  6. Imantu Parādnieku.

NA valde 6 kongresā vēlētām vietām izvirzīja 6 kandidātus, bet nodaļas — vēl 10. Kaut kad kongresā pārsteigts izdzirdēju, ka šis ir 1. NA kongress. Apdomāju un sapratu, ka tiešām — šis ir 1.kongress kopš saplūšanas vienotā partijā. Attiecīgi valdi pirmoreiz vēlē plašs cilvēku loks aizklāti, nevis deleģē pēc pušu paritātes principa. Tāpēc valdes vēlēšanās pirmoreiz varēja vērtēt atsevišķu kandidātu populāritāti un iespējamo grupējumu ietekmi. Balsošanas iznākumi tika gaidīti ar interesi, un paldies balsu skaitītājiem, kas strādāja ātri un profesionāli: viss tika saskaitīts ~40′ laikā, kad debates vēl ne tuvu nebija galam. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

  1. Roberts Zīle (izvirzīja valde) — 177 balsis;
  2. Egils Helmanis (valde) — 128;
  3. Dzintars Rasnačs (valde) — 127;
  4. Jānis Iesalnieks (valde) — 118;
  5. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 105;
  6. Ieva Holma (Ķekava) — 91;
  7. Dainis Locis (Rīga) — 90;
  8. Aigars Lūsis (valde) — 83;
  9. Jānis Eglīts (Baldone) — 76;
  10. Aleksandrs Kiršteins (Rīga) — 72;
  11. Jānis Birks (valde) — 66;
  12. Daiga Kalnbērziņa (Carnikava) — 54;
  13. Bruno Jurševics (Ventspils) — 50;
  14. Gunta Liepiņa (Jūŗmala) — 50;
  15. Valda Krinkele (Ikšķile) — 19;
  16. Andris Puide (Māŗupe) — 15.

Iespaidi par balsojumu:

  • delegāti vērtēja kandidātus, ne viņu izvirzītājus. Ja balsoja par valdes izvirzītiem, tad personīgu kvalitāšu, ne izvirzītāja dēļ;
  • grupējumu cīņa nebija manāma. Nebija noteiktu atbalstāmo kandidātu komplektu vai masveida balsošanas par vienu atsevišķu kandidātu;
  • kandidātu (un delegātu) izcelsmei (TB/LNNK vai VL!) palikusi vien vēsturiska nozīme. Arvien vairāk tādu, kam nav ne TB/LNNK, ne VL!, bet tik NA izcelsme;
  • vadībā nostiprinās jaunākā paaudze — Iesalnieks, Zeltīts, Holma ievēlēti valdē, Dombravu Raivis Dzintars izraudzījies par savu vietnieku. Un man tas patīk — gan tādi valdnieki, gan Dombravas izraudzīšana.

Skaitot balsis, nedzirdēju lielāko daļu debašu. Mazliet žēl, jo brīvais mikrofons ir brīvības izpausme un tur parasti gadās interesanti vai zīmīgi graudi. Bet skaitīt balsis bija interesantāk un sabiedrībai vērtīgāk. Kongresa nobeigumā līdzpriekšsēdētāji nosauca savus vietniekus. Dombravu jau minēju, Gaidis nosauca Robertu.

Kongresa laikā ik pa brīdim ievēroju lietas, ko grūti iedomāties citu partiju kongresos. Sākšana ar “Lēni, lēni Dieviņš brauca”; himna tik pašu balsīm bez ieraksta; domubiedru izjūta, sākot no Saeimas priekšsēdētājas līdz manas Vidzemes priekšpilsētas grupas seniorēm; valdes kandidātu kā cilvēku raksturojumi; beigšana ar 19.divīzijas dziesmu utt.

Atceļā neviļus noklausījos, kā aizmugurē sēdošie apspriež kongresu. Ļoti labs bijis, varbūt pat vislabākais. Nedomāju, ka vislabākais (ir bijis daudz labu kongresu, turklāt vislabākais pilnīgi droši vēl tikai būs), bet ļoti labs gan. Iedvesmojošs.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: