Vēlētāju aktīvitātes maiņa 2011.—2014.g.

Solīju gatavot vēlētāju aktīvitātes maiņas karti. Bet vispirms sagatavoju krāsainu pašas aktīvitātes karti. Nu var salīdzināt ar melnbalto un spriest, kuŗa labāka:

Nudien, grūti teikt. Melnbaltā redzami visi toņi bez atšķirību dzēšanas vai pārspīlēšanas. Krāsas dara dzīvi krāsaināku, var vilkt robežu pa psīcholoģiski svarīgiem 50%, sīku atšķirību atmešana un lielāku uzsvēršana ļauj vieglāk ieraudzīt būtisko. Un kā jums, mīlīši, šķiet — kuŗa karte uzskatāmāka?

Un tagad par aktīvitātes maiņu. Manā rīcībā nav balsstiesīgo skaita 2011.g. pa pilsētām un pagastiem, tāpēc aktīvitātes procentus nevar salīdzināt. Var, protams, ņemt 2014.g. jūniju par pamatu abiem, jo balsstiesīgo skaits nav būtiski mainījies. Bet es nolēmu iztikt vispār bez balsstiesīgo skaita, jo aktīvitāte palikusi nemainīgi 59% un arī absolūtos skaitļos starpība niecīga: 908 214 derīgas balsis 2011.g. un 906 538 šogad. Bez ārzemēm starpība maķenīt lielāka — 894 119 derīgas balsis 2011.g. un 883 597 šogad — tak tik un tā gana maza, lai varētu pliki salīdzināt derīgo balsu skaitu. Jāatzīst gan, ka šādi aprēķināta aktīvitātes maiņa lēkā sīkos (it īpaši zemas aktīvitātes) iecirkņos:

Raibs gar acīm metas. Vairākās vietās zinu atsevišķu cēloni, kāpēc tieši tur un tikai tur balsu skaits tik ļoti mainījies. Lielākas sakarības pirmā acu uzmetienā saredzu trīs:

• visstraujākā balsotāju skaita rukšana pārkrievotajos dienvidaustumos. Te vienā virzienā apvienojušies trīs faktori, kas darbojas arī citur Latvijā, bet šeit īpaši izteikti — mirstība augstāka par dzimstību, izbraukšana augstāka par iebraukšanu, Krievijas agresijas iespaidā pret Ukrainu daļa krievu un pārkrievotu nekrievu atkritusi no “Saskaņas” un nav balsojusi;
• Dzintara Zaķa “Vienotības” balsotāji Viļēnu apkaimē;
• mazāks kritums un pat pieaugums Rīgas—Jelgavas—Tukuma trīsstūrī — šķiet, labvēlīgākas dabiskās kustības un migrācijas dēļ.