Maidana gads un lieliskais Latvijas ārlietu ministrs


Kijivas neatkarības laukums 21.11.2013. vakarā.

Kijivas Neatkarības laukums 21.11.2013. vakarā.
ostannipodii.com foto

Pērn Ukrainas Janukoviča režīms izlikās, ka gatavojas parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Apzinoties, ka “Saskaņas” māsa ir Kremļa marionete, nespēju tam noticēt. Precīzāk, apņēmos noticēt, kad tiešām parakstīs. Parakstīt bija iecerēts ES Austrumu partnerattiecību saietā Viļņā 28.—29.novembrī. Bet nedēļu iepriekš, 21.novembrī notika tas, ko gaidīju pēc notikumu loģikas: Janukoviča valdība atteicās parakstīt. Oficiāli — apturēja, jo, edz, krītas rūpniecības ražošana un tirdzniecība ar NVS. Tas kļuva pamats ukraiņiem tai pašā vakarā doties ielās un protestēt. Cēlonis, protams, bija tautas neapmierinātība ar prokrievisku blēžu režīmu vispār, ne kaut kāds līgumiņš. Griba dzīvot savā, brīvā un neatkarīgā valstī, ne ES atbalstīšana. Un Kijivas Neatkarības laukumā priekš gada izauga cinītis, kas ne vezuma apgāzis, bet kontinenta mēroga pārmaiņas iekustinājis, kuŗas vēl nebūt nav beigušās.

Un ko oficiālā Latvija? Kamēr Janukovičs tēloja, vieglu pretīgumu radīja oficiālās Latvijas piespēlēšana Ukrainas režīmam, izliekoties par muļķi, kas tic, it kā Putins un Janukovičs tiešām postos kaut ko ar ES līgt — un tādējādi palīdzot maldināt plašāku sabiedrību. Zinu, izlikšanās ticam blēžu un maitu režīmiem ir iecienīts Vecās Eiropas polītiķu paņēmiens, lai nebūtu jāaizstāv tautu pašnoteikšanās, brīvība un patiesība. Bet pretīguma tas nemazina.

Kad 21.novembrī maskas krīt, Kremlī režīms tas pats un tāds pats kā šobrīd, un ārlietu ministrs tieši viesojas Krievijā. Un sniedz vairākas intervijas:

  • cildina pasaules lielākā tanku ražotāja “Uralvagonzavod” iekārtošanos Jelgavā;
  • piemin Nilu Ušakovu kā labu pilsonībā uzņemta krieva piemēru;
  • nožēlo, ka Krievija ieviesusi bezvīzu režīmu nepilsoņiem. Tādējādi civilokupantiem mazāk dzinuļu saņemt Latvijas pilsonību un polītiskā vara drošāk latviešu rokās, bet ministrs to nožēlo;
  • cer, ka padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijai nebūs nekādu prasību vai pretenziju pret Krieviju;
  • atbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju;
  • stāv un krīt, lai Rīgas uzvarotāju piemineklis stāv un nekrīt;
  • drošības lietās apgalvo, ka Latvijai ienaidnieku nav;
  • paziņo, ka uztraucas par Irānu vairāk nekā par Krieviju.

Jāatzīst, tādus izteikumus drīzāk gaidītu no Kremļa aģenta vai muļķa un nejēgas, vai kosmopolīta, kam vienaldzīgs latviešu valsts liktenis, nevis Latvijas Republikas ārlietu ministra, kuŗš turklāt vienpadsmit gadu bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Tālredzīgāks un ar labāku stāvokļa izpratni ir, piemēram, Saeimas deputāts Jānis Dombrava gadskārtējās Saeimas ārpolītikas debatēs 2013.g. 24.janvārī:

Diemžēl šādos Latvijai nelabvēlīgos starptautiskajos apstākļos tā jau ilgāku laiku cenšas īstenot grūti savienojamu ārpolitiku – no vienas puses, iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, tuvināšanos Krievijai, pakārtojot valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu īstermiņa ekonomiskajām interesēm un atsevišķu politisko grupu mērķiem. Šāda pieeja nav ilgtspējīga, un šādos starptautiskajos apstākļos Latvija nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvija ir robežvalsts. ..

Diemžēl tās Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju, man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. .. Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina.

Šīgada 23.janvārī, kad notiek nākamās ārpolītikas debates, Ukraina jau divi mēneši vārās, Janukoviča režīms jau sācis nogalināt savus pilsoņus, Rinkēvičs bijis Ukrainā, bet, lūk, kā raksturo starptautisko stāvokli (viņa paša minētā secībā):

  • 2013.gadā turpinājās līdzsvara maiņa starp pasaules valstīm. Virkne bijušo attīstības valstu ir transformējušās par dinamiskām vadošajām ekonomikām ar augošu politisko ietekmi;
  • 2013.gadā globālajā ekonomikā iezīmējās sabalansētības pazīmes. To pozitīvi ietekmēja ASV ekonomikas atgūšanās;
  • drošības situāciju pasaulē arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas;
  • 2013.gadā konflikti Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā turpināja ietekmēt Eiropas un starptautisko drošību;
  • jārēķinās arī ar asimetriskiem izaicinājumiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība un kiberdrošības apdraudējumu ietekme uz valsts drošību. Šīs problēmas rada netiešus draudus arī Latvijai;
  • šajā kontekstā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu spēcīga un vienota;
  • 2013.gadā situācija Latvijai tuvākajā — Baltijas jūras reģionā — saglabājās relatīvi stabila un kopumā droša. To veicināja visu šī reģiona valstu iesaiste ekonomiskajā un politiskajā sadarbībā.

Klimata pārmaiņas 3.vietā, Krievija starptautiskā stāvokļa raksturojumā atrodama pēdējā teikumā, Ukrainas vispār nav — kāda apbrīnojama, valstsvīra cienīga tālredzība, cik dziļa starptautiskā stāvokļa izpratne! Un 2014.g. ārpolītikas uzdevumi tādi paši (arī ministra nosauktā secībā):

  • valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošana, tostarp efektīvas pievienošanās sarunas OECD;
  • ieguldījums ES ārpolitikas stiprināšanā un eirozonas integrācijā; reģiona transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu virzīšana;
  • stratēģiskā partnerība ar ASV, sadarbība ar pārējiem partneriem NATO mērķu izpildē un starptautiskās drošības stiprināšanā;
  • gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē, t.sk. padziļinot attiecības ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm;
  • diasporas līdzdalības veicināšana, stiprinot tās saiknes ar Latviju;
  • uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.

Dziļākā izvērsumā tas pats: ES polītikas apskatā par Ukrainu rindkopa, par Krieviju trīs (ieskaitot atbalstu bezvīzu režīmam!), par Ziemeļafriku un Tuvajiem Austrumiem — piecas. Rozā burbuļūdeni par attiecībām ar Krieviju necitēšu, tik naivi apvaicāšos, kādus ieguvumus Latvijas drošībai devusi vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, ar ko ziņojumā lepojas ministrs.

Nudien jāteic —  godātais, tā vaŗavīksne, ko redzat visapkārt, īstenībā ir burbulis, kuŗā dzīvojat.

Var iebilst, ka man viegli tagad, ar gada pieredzi kritizēt. Bet lai runā tas pats Dombrava tais pašās 2014.g. sākuma debatēs:

Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu lasot, rodas īpatnējs iespaids. Pasaule it kā ir tā pati, bet realitāte ir cita. Tajā nepastāv nekādi apdraudējumi Latvijai. Viss norisinās, kā mēs vēlamies, un Latvijas ieguldītie līdzekļi spēs izmainīt lietu kārtību Centrālāzijā. Tomēr būtu vērtīgi pārstāt sapņot, vajadzētu atmest pārspīlēti politkorektās un lišķīgās frāzes, kuras caurstrāvo šo ziņojumu, un paskatīties to, kāda tiešām ir bijusi situācija pagājušajā gadā. ..

Savukārt, kad sāk iepazīties ar ziņojuma sadaļu par starptautiskās situācijas raksturojumu, var cerēt, ka tur tiks runāts par starptautisko situāciju, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas ārpolitiku, piemēram, par visnotaļ agresīvajiem mēģinājumiem izveidot Latvijas pierobežā jaunu impēriju, kurai ir dots Eirāzijas savienības nosaukums. Tomēr šāds jautājums Ārlietu ministrijai šķiet nebūtisks, tā vietā tiek runāts par Brazīliju, Ziemeļāfriku, Sīriju un Indiju kā galvenajiem starptautisko situāciju ietekmējošiem faktoriem, bet Eirāzijas savienības veidošana pat netiek pieminēta. Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā! ..

Ārpolitikas debašu ietvaros nevar nerunāt arī par situāciju Ukrainā, kas, šķiet, daudziem Eiropā ir neērts jautājums. .. Šobrīd, 2014.gada janvārī, arī Kijevas ielās ir izveidotas barikādes, lai Ukraina iegūtu iespēju neatkarīgi lemt savu nākotni. Pēc policijas specvienību uzbrukumiem jau ir 5 upuri. Tieši Ukrainas oficiālās varas nerēķināšanās ar lielas iedzīvotāju daļas viedokli un pārmērīga fiziskā spēka pielietošana no Ukrainas iekšlietu struktūru puses ir novedusi pie politiskās krīzes un vardarbības eskalācijas Kijevā, kuras rezultātā ir ne tikai liels ievainoto cilvēku skaits, bet ir arī bojāgājušie. Gan Latvijai, gan citām valstīm būtu jāpauž nosodījums par varas īstenoto vardarbību pret žurnālistiem un savas valsts iedzīvotājiem, kā arī jāpalīdz veidot dialogu starp Ukrainas pozīciju un opozīciju, lai bez tālākas asinsizliešanas varētu atrisināt politisko krīzi.

Notikumi Ukrainā nav jautājums par to, vai Ukraina noslēgs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību vai ne. Kad aizvadītā gada nogalē biju Ukrainā, tad daudzi protesta akciju dalībnieki apstiprināja, ka viņiem tas šķiet otršķirīgs jautājums. Ukraiņu primārās intereses ir attālināties no Krievijas ietekmes sfēras un kļūt par eiropeisku valsti. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti nozīmīga Baltijas valstīm. Ja Ukrainas tauta nolems attālināties no Krievijas ietekmes, tas nozīmēs, ka Krievijai saruks iespējas veidot jaunu impēriju. Tomēr vēlos akcentēt, ka Ukrainas nākotne ir izlemjama tikai un vienīgi pašā Ukrainā, nevis Rietumos vai Maskavā.

Te redzams, ka nācionālisms — savas tautas mīlestība — palīdz atšķirt labu no ļauna, draugu no drauda un nezaudēt orientāciju arī ārpolītikā. Diemžēl jāatzīst, ka Maidana gads uzskatāmi parādījis — mums nav darīšana nedz ar otru Meierovicu, nedz latviešu Pimu Forteinu, bet tuvredzīgu Eiropas polītiskās elites paraugeksemplāru, kuŗš iemieso, kāpēc šī elite ir impotenta adekvāti vērsties pret Krievijas agresiju Ukrainā un Baltijā. Un tas ir bīstami laikā, kad latviešu valsts ir vairāk apdraudēta nekā jebkad kopš neatkarības atjaunošanas.

Advertisements

Viena atbilde to “Maidana gads un lieliskais Latvijas ārlietu ministrs”

  1. baltais runcis Latvijas blogāres apskats #25 (17.11.-23.11.). | baltais runcis Says:

    […] ir daži raksti, kur var izlasīt atbildes uz jautājumiem- Kā izskatās viltotā komēta?; Kāds bija šis Maidena gads un cik lielisks Latvijas ārlietu ministrs?; Kā kopt apavus?; Kas lācītim vēderā un kas par mākslas darbu ir likumdevēju […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: