Aizlaist sestdien uz pilsētu un nobalsot — 2014.g. Saeimas vēlētāju aktīvitātes karte


Vēlēšanu dienā un naktī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā jau uzreiz bija skatāma aktīvitātes karte, tomēr — pašvaldību griezumā. Ko tā rādīja, esmu jau izteicies — ka latviešu aktīvitāte jūtami augstāka nekā krievu. Tomēr pašvaldības līmenī zūd daudz informācijas, kas saskatāma pilsētu un pagastu līmenī. Piemēram, Latgalē Dzintara Zaķa atbalstītāju aktīvitātes areāls.

Bet kā ir Latvijā? Lūk, tā:

2014 S aktīvitāte

Laikam visvieglāk saskatāmā parādība ir tādi kā tumši mušu punktiņi uz bālāka fona viscaur Latvijā. Šo esmu pieminējis jau iepriekš, tik bez kartes — pilsētās aktīvitāte bijusi 64%, bet laukos 49%. Taču aktīvitāti cēluši ne tikai (un ne tik ļoti) paši pilsētnieki, cītīgāk balsodami. Ja būtu tā, tad fona bālums nebūtu īpaši bāls tieši apkārt pilsētām. Bet ir. Gan šogad, gan iepriekšējos gadus, gan Latvijas laikā. Jo laucinieki izmanto ērtības, ka var balsot jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās, lai sestdienā aizlaistu uz pilsētu un tur nobalsotu. Tas ir vēl viens veids, kā iespēja balsot jebkuŗā iecirknī ar pases spiedoga spiešanu ceļ vēlētāju aktīvitāti. Nebūt ne visi laucinieki, ja tos piesietu iecirknim kā Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās, nobalsotu sava pagasta iecirknī vai nopūlētos pieteikt iecirkņa maiņu.

Galējs piemērs ir Salacgrīva: pilsētā aktīvitāte 97,5%, apkārtējā Salacgrīvas pagastā 12,8%. Vairākumam Salacgrīvas pagasta vēlētāju balsot pilsētā ir ērtāk nekā Korģenē, kur ir pagasta iecirknis. Pašvaldība, piesaistot adreses iecirkņiem, protams, var censties atrast Salacgrīvas un Korģenes baseina ūdensšķirtni, taču pat teorētiskā ideālā abās pusēs iecirkņu robežai paliek vēlētāji, kas labprātāk būtu balsojuši otrā iecirknī — ne tajā, kur iedalīti. Var iebilst, ka Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās taču var mainīt savu iecirkni. Jā, var, taču krietnu laiku priekš vēlēšanām (ne vēlāk kā 25 dienas iepriekš) un tomēr mazliet pašam papūloties. Bet ikviens šķērslis ceļā līdz urnai mazina vēlētāju skaitu, kas līdz tai nokļūst.

Kartē ieraudzīt var vēl dažas lietas, bet ne tik viegli, tāpēc šoreiz par tām paklusēšu. Paklusēšu un ņemšos gatavot 2011. —2014.g. aktīvitātes maiņas karti.

Advertisements

Viena atbilde to “Aizlaist sestdien uz pilsētu un nobalsot — 2014.g. Saeimas vēlētāju aktīvitātes karte”

  1. Mr. Serge Says:

    Ja tu uz šīs kartes uzliksi virsū Latvijas ceļu tīklojumu kopā ar iecirkņu atrašanās vietām, tev būs akurāt skaidrs, kāpēc tā notiek.
    Piemēram paskaties Pierīgā. Ropažu novadā ciemi Silakrogs un Mucenieki atrodas novada nomalē un doties uz iecirkni blakus novadā ir vienkārši izdevīgāk, nekā balsot savā novadā vēlēšanu iecirknī.
    Savukārt ja pieņem, ka došanās balsot notiek ar sabiedrisko transportu, tad izvēle krīt uz pilsētām tāpēc, ka nokļūt līdz pilsētai un atpakaļ ir stipri vienkāršāk, nekā uz kaimiņu ciemu ar vēlēšanu iecirkni.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: