«Latvijas fakti»: Šajās vēlēšanās 20% «Saskaņas» vēlētāju bijuši latvieši. Vai tiešām?


Kopš vēlēšanām vismaz trīsreiz cilvēki pievērsuši manu uzmanību LETAS aprakstītiem Aigara Freimaņa apgalvojumiem:

Pēc «Latvijas faktu» veiktajām vairākām priekšvēlēšanu aptaujām, socioloģisko aptauju kompānija secinājusi, ka šajās Saeimas vēlēšanās par «Saskaņu» balsojuši 80% krievvalodīgie vēlētāji, bet 20% – latviski runājošie. Pēc Freimaņa teiktā, iepriekšējās vēlēšanās par «Saskaņu» balsoja 10% latviski runājošo. «Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis.»

Savukārt, runājot par krievvalodīgo vēlētāju atbalstu latviskajām partijām, Freimanis stāstīja, ka šis atbalsts palicis nemainīgs. «Katru no latviskajām partijām atbalsta neliels procents krievvalodīgo. Piemēram, Nacionālo apvienību – ap 2-3%, «Vienotību» – gadu no gada ap 5-9%, bet lielākais atbalsts ir «Zaļo un zemnieku savienībai» – ap 10%.»

Ko es par to domāju? Nav tiesa.

Pirmkārt (un ar to pietiktu), priekšvēlēšanu aptaujās nav iespējams konstatēt, kā balsots.

Bet labi, pieņemsim, ka LETA kļūdījusies un īstenībā runa par balsojušo vēlētāju aptaujām. Bet tad nav saprotams, kāpēc runa par vairākām aptaujām, ja “Latvijas fakti” veica tik vienu. Bet labi, pieņemsim, ka runa tik un tā ir par “LF” balsojušo vēlētāju aptauju.

Tad, lūk, otra patiesība ir tāda, ka aptaujās nav iespējams konstatēt patiesību. Tikai to, ko cilvēki apgalvo. Žanra klasika ir, ka aptaujā 11% teic, ka nebalsos, bet īstenībā neaiziet balsot 41%. Jo daļa cilvēku aptaujā klāsta nevis savus patiesos nodomus un rīcību, bet “pareizo” atbildi, kāda viņiem tā šķiet. Tāpat ar partijām: ir tādas, par kuŗām cilvēki kaunas atzīties, ka balsos vai balsojuši. Piemēram, tais pašās balsojušo vēlētāju aptaujās “Vienotība” bija priekšā “Saskaņai”.

Bet labi, vai fakti atbilst apgalvojumiem? Apgalvojumi ir būtībā trīs:

  1. 20% “Saskaņas” vēlētāju ir latviski runājošie;
  2. salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts “Saskaņai” būtiski audzis;
  3. tas par krievvalodīgo atbalstu latviešu partijām.

Pēc kārtas. Vispirms pilnīgi piekrītu Freimanim, ka izšķirīgais kultūretniskās identitātes rādītājs Latvijā ir valoda (ne tautība). Par valodu saistībā ar vēlēšanām pieejami lieliski 2011.g. tautskaites dati: balsstiesīgie pēc mājas valodas pašvaldību griezumā. Izmantojot tos, var aplēst, ka valodai bija neticami augsta (0,993) korrelācija ar 2012.gada valsts valodas nobalsošanas iznākumu, kā arī to, ka “Saskaņas centra” 2011.gada Saeimas vēlēšanu skaitļi valodai ir vēl tuvāki nekā tautībai (0,978 korrelācija pret 0,966).

Un tagad ķeŗos vērsim pie lietas. Par “Saskaņu” nobalsoja 23%. 20% no tā ir 4,6% balsojušo. Latvieši (pēc mājas valodas) ir 73% vēlētāju, krievi 27%. Latviešu aktīvitāte bija augstāka nekā krievu: 59% caurmēru veido latviešu ~61% un krievu ~53%. Nobalsojušo skaitā latvieši bija mazliet virs 3/4, bet krievi — mazliet zem 1/4. 4,6% balsojušo ir mazliet vairāk nekā 6% balsojušo latviešu. Bet tas ir pretrunā ar “Saskaņas” vēlēšanu iznākumiem latviskos novados. No 110 novadiem 55 (apaļa puse) valodas latviešu īpatsvars balsstiesīgajos pārsniedz 95%. Šais novados Saeimas vēlēšanās bija 171504 derīgu balsu (vairāk nekā, piemēram, Latgalē, Zemgalē vai Kursā), no tām par “Saskaņu” 6109 jeb 3,56%. Salīdzinot vēlēšanu un tautskaites datus, var aplēst, ka patiesībā par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu, kas ir ~10% “Saskaņas” vēlētāju.

Latviešu atbalsta maiņa. Latvijā ir 119 pašvaldības. No tām tikai nelatviskajā Eglonas novadā (no vēlētājiem 53% valodas latviešu, 47% valodas krievu) “Saskaņa” guvusi vairāk, bet arī tad par mikroskopisku tiesu: 2011.g. Saeimas vēlēšanās bija 36,5%, tagad 36,9%. Bet, lūk, kā bijis vislatviskākos novados, kur latviešu valodas vismaz 99% un, ja Freimanim taisnība, jābūt vislielākam “Saskaņas” atbalsta pieaugumam:

Nr.p.k. Novads Latviešu mājas valoda “Saskaņas centrs” 2011. “Saskaņa” 2014.
1. Lubānas novads 99,59% 5,2% 2,5%
2. Jaunpils novads 99,55% 3,9% 1,2%
3. Pārgaujas novads 99,40% 7,2% 5,2%
4. Aizputes novads 99,39% 5,3% 2,2%
5. Alsungas novads 99,26% 4,0% 1,7%
6. Dundagas novads 99,26% 3,8% 1,6%
7. Rojas novads 99,23% 5,5% 2,4%
8. Vecpiebalgas novads 99,22% 5,2% 3,1%
9. Durbes novads 99,10% 4,3% 2,0%
10. Skrundas novads 99,03% 5,3% 1,6%
11. Smiltenes novads 99,01% 4,7% 2,4%

Īstenībā te “Saskaņa” zaudējusi lielāko daļu iepriekšējo balsotāju!

Krievvalodīgo atbalstu latviešu partijām dziļāk neesmu pētījis, tomēr izskatās, ka šogad tas nevis palicis nemainīgs, bet audzis. Lai pieminu tik Dzintara Zaķa “Vienotību” un ZZS vietējos līdeŗus, tādus kā Krāslavas Gunārs Upenieks, kuŗš spējis Kaplavu no 64% SC un 18% ZZS vērst par 52% ZZS un 29% “Saskaņas”. Nācionālā apvienība gan nav guvusi 2…3% krievvalodīgo balsu. Ja tā būtu, tad Latvijā nebūtu pussimta iecirkņu, kur NA palikusi zem 2%. Es NA dotu ne vairāk par 1%.

Tā ka vēlreiz — LETAS aprakstītie apgalvojumi neatbilst patiesībai, proti, vēlēšanu iznākumiem.

Advertisements

11 Atbildes to “«Latvijas fakti»: Šajās vēlēšanās 20% «Saskaņas» vēlētāju bijuši latvieši. Vai tiešām?”

  1. Rittvars Tomsons Says:

    Vai 73 % latviešu un 27 % krievu ir ņemts no kopējā balstiesīgo skaita? Ja tā nav, varbūt tas varētu ietekmēt kādus aprēķinus.

  2. Ritvars Says:

    Jā, no balsstiesīgo kopskaita.

  3. Jānis Says:

    Tagad mēs zinām, ka Pārgaujas novada Saskaņas rezultāti ir fikcija – Zariņam ar autobusiem savestie.

  4. :) Says:

    Apskatīt dažus apgabalus ar vislatviskāko vēlētāju sastāvu, un iegūtos rezultātus attiecināt uz visu Latviju, ir tas pats, ka veikt telefonaptauju un noskaidrot, ka 100% cilvēku ir telefoni.

    • Ritvars Says:

      1. Jauks salīdzinājums, tak, ja reiz tā rūpējamies par korektumu, neredzu pamatojuma vai pierādījuma, kāpēc “tas pats”.
      2. Kur vēlēšanu iznākumos redzams, ka “latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis”?

      • :) Says:

        1. Kopīgs tas, ka izlase nav reprezentatīva. Protams, socioloģiskās aptaujas arī nav ideālas, tomēr tur respondentu loka atlasei pievērš lielu nozīmi. Atšķirības pirmsvēlēšanu aptaujās un vēlēšanās, tiem kuri saka ka balsos un kuri nobalso, ir vienkārši izskaidrojamas ar dabisko slinkumu. Citas atšķirības nebija tik ievērojamas, lai aptaujām neticētu. Pieņemu, ka minētajos pagastos SC vispār nav aktuāls, maz zināms, nav pat piedalījies pagasts pašvaldības vēlēšanās, tā var izskaidrot mazo par viņiem nobalsojušo skaitu.
        2, Vai tad nebija runa par exit poll rezultātiem? Tur ne gluži tautību, bet kādā valodā atbildēja, to fiksēja.

        • Ritvars Says:

          Ja latviešu atbalsts būtiski audzis, bet “Saskaņa” nobraukusi no 29% uz 23% balsu, tad tieši vislatviskākos novados šis “būtiski” parādītos.

          • :) Says:

            Tas liecina tikai to, ka šī hipotēze (ka tam jāparādās vislatviskākajos novados) nav apstiprinājusies.
            Jāizvirza nākamā, piemēram, ka latvieši vairāk par SC balso tur, kur SC jau ir pie varas pašvaldībās.

            • Ritvars Says:

              Un krievi stipri mazāk. Kā tad! Vēlreiz — kur vēlēšanu iznākumos redzami pierādījumi apgalvojumam, ka “latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis”?

              • :) Says:

                Iespējams, ka arī nav pieaudzis latviešu atbalstītāju skaits SC. Lai “Latvijas fakti” paši izskaidro kad kāda socioloģiskā aptauja ir veikta un kādi ir rezultāti, vai arī tie secinājumi balstās uz exit poll rezultātiem.
                Es tikai gribēju pateikt, ka piedāvātā metode nav korekta, lai izdarītu visaptverošus secinājumus, un ļoti iespējams, ka skatoties tikai uz vēlēšanu rezultātiem vien, vispār nav iespējams apstiprināt vai noliegt apgalvojumu par to vai latviešu atbalsts SC ir pieaudzis vai nē.

              • :) Says:

                Starp citu, “Latvijas fakti” runā tikai par procentuālu latviešu atbalsta pieaugumu SC, kas var nenozīmēt būtisku latviešu skaita pieauguma, bet varbūt tikai lielāku nelatviešu nepiedalīšanos vēlēšanās.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: