Kā 2014.g. Saeimas vēlēšanās balsoja pilsētās un kā — laukos


Kaut dalījums pilsētās un laukos ir novecojis, Latviju joprojām oficiāli dala pilsētās un lauku pagastos. Arī vēlēšanu iecirkņus var sagrupēt pilsētu un lauku iecirkņos un skatīties, kā kuŗai partijai kur veicies. Protams, balsot varēja jebkuŗā iecirknī, tomēr iecirkņa adrese pietiekami labi ataino balsotāju sastāvu. Vēsturiski daža pagasta padome uzcelta ne savā pagastā, bet blakuspilsētas nomalē, piemēram, Gaŗkalnei Rīgā, Limbažu pagastam Limbažos, Stradiem Gulbenē, Susājiem Viļakā. Tādi iecirkņi uzskatīti par laukiem piederīgiem. No ārzemju iecirkņiem tikai Straumēni un Rofanta Anglijā, kā arī Afganistana ir lauku.

Balsstiesīgo skaitam var izmantot 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanu datus, jo tie līdz Saeimas vēlēšanām nav būtiski mainījušies. Tātad 2/3 (66,3%) vēlētāju dzīvo pilsētās un 1/3 (33,7%) laukos. Bet Saeimas vēlēšanās pilsētās balsoja 72,1% vēlētāju, salīdzinot ar 69,8% Eiroparlamentā. Tādējādi aktīvitāte pilsētās bijusi 64%, bet laukos 49%. Taču aktīvitāti cēluši ne tikai paši pilsētnieki, bet arī laucinieki, kas izmanto ērto balsošanas kārtību, lai sestdienā aizlaistu uz pilsētu. Tas ir vēl viens veids, kā iespēja balsot jebkuŗā iecirknī ar pases spiedoga spiešanu ceļ vēlētāju aktīvitāti: nebūt ne visi laucinieki, ja tos piesietu iecirknim kā Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās, nobalsotu sava pagasta iecirknī vai nopūlētos pieteikt iecirkņa maiņu.

Un, lūk, kādi ir vēlēšanu iznākumi pilsētu un lauku dalījumā:

Saraksts Pilsētās Laukos Kopā
Sa 28,1% 10,4% 23,2%
V 21,4% 23,6% 22,0%
ZZS 16,0% 29,0% 19,7%
NA 16,3% 17,9% 16,7%
NSL 6,6% 7,7% 6,9%
LRA 6,7% 6,7% 6,7%
LKS 1,9% 0,9% 1,6%
VL 1,1% 1,3% 1,2%
LA 0,8% 1,1% 0,9%
JKP 0,7% 0,7% 0,7%
B 0,2% 0,2% 0,2%
I 0,1% 0,2% 0,2%
Su 0,1% 0,1% 0,1%

Viskrasāk balsu skaits atšķiŗas “Saskaņai” un ZZS. Tas arī viegli izskaidrojams: pirmkārt, krievu laika kolonizācijā pilsētas cietušas daudz smagāk nekā lauki; otrkārt, ZZS iemieso lauciniecismu. Ar simt klucīšu metodi dalījums pilsētās un laukos izskatās tā:

2014 S P-L

Bet kāpēc es “Vienotību” un NA saucu par pilsētas latviešu partijām, ja laukos tām augstāks balsu īpatsvars? Tāpēc ka stiprākas pārkrievošanas dēļ pilsētās latviešu partiju balsu īpatsvars ir zemāks. Lai salīdzinām tieši latviešu partiju spēka samēra atšķirības pilsētās un laukos:

Saraksts Pilsētās Laukos Kopā
V 34,3% 29,7% 32,8%
ZZS 25,8% 36,5% 29,3%
NA 26,1% 22,5% 24,9%
LRA 10,8% 8,4% 10,0%
LA 1,3% 1,4% 1,3%
JKP 1,1% 0,9% 1,1%
B 0,3% 0,3% 0,3%
I 0,2% 0,3% 0,2%

Te arī redzams, kāpēc “Vienotība”, NA un LRA ir pilsētas latviešu partijas. Un vēlreiz simt, šoreiz latviešu partiju klucīšu:

2014 S P-L La

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: