Ceļojumi: Ziemeļkipra (turku Kipra)


Kipra

  • Brauciena mērķis

Doties ar ģimeni nedēļu ilgā atvaļinājumā uz siltām zemēm.

  • Kāpēc Ziemeļkipra

Pirmkārt, siltā zeme, kur nav būts. Otrkārt, polītiski ģeografiski interesanta vieta.

  • Brauciena veids

Ar “Impro”. Īpaši tāpēc, ka martā “Impro”, protestējot pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, atcēla šogad plānotos Krievijas ceļojumus. “Impro” apkalpoja nevainojami, vien padārgi.

  • Pamatziņas

Mūsdienu Ziemeļkipra radusies 1974.g. bruņotā cīņā pret grieķu mēģinājumu pievienot Kipru Grieķijai. Kur tobrīd palika pamiera līnija, tur robeža joprojām stāv arī 40 gadu vēlāk. Platība tik, cik bijušam Dobeles un Jelgavas rajonam kopā, 300tk iedzīvotāju (mazliet mazāk par pusrīgu), gandrīz visi — turki. Kad Kipra stājās ES, abās pusēs notika nobalsošana par apvienošanos. Turki to atbalstīja, grieķi noraidīja, un ES iestājās tik grieķu daļa. Vienkāršoti apkopojot, domstarpību būtība ir, ka grieķi grib valdīt visā Kiprā, bet turki dzīvot savā vaļā.

  • Daba

Nosēžoties varēja matīt siltās zemes pazīmes: pārsvarā brūna zeme bez zaļuma, nav pastāvīgu upju, palmas utt. Sausums tāds, ka, braucot pa lielceļu pāri lielākajai Kipras upei pie tās ietekas jūŗā, tikai zinātājs un labs vērotājs var pamanīt, ka tur ir upe. Taču galvenā trūka — neredzamas silta gaisa sienas, kur tu atduries, kad izkāp no lidmašīnas. Iedegt gan varēja. Kiprā ir Vidusjūŗas klimats: sausa un karsta vasara un maiga (tādā nozīmē, ka turas plusos) un slapja ziema. Un 20.oktobrī jau bija rudens. Laiks turējās kā Latvijas vasarā, ne siltās zemēs, un beigās jau sākās negaisi un lietavas. Negaisi niknāki nekā Latvijā, pēdējās naktīs varēja redzēt, kā tālumā mākoņus nepārtraukti no iekšienes izgaismo zibenis. Atšķirībā no Latvijas jūŗas, kas slapja un auksta, Vidusjūŗa bija slapja, remdena un sāļa. Pludmale šaurāka nekā Latvijā, publiski pieejama. Tās segumā mijas smiltis, sīki oļi un akmens. Reljefs ir viena kalnu grēda gar Kipras ziemeļkrastu, otra gar dienvidkrastu un zemiene pa vidu starp kalniem.

  • Nauda

Ziemeļkiprā ir lieliska, ļoti ērta naudas sistēma: galvenā valūta ir Turcijas lira (viegli rēķināt: 4 liras = 1 lats), taču visur var norēķināties arī ar eirām, un, cik sapratu, pretī ņem arī dolārus un mārciņas. Tāpēc kantoŗos vai nu stāv plakātiņš, kādi pie viņiem valūtu kursi, vai arī visi veikli reizina ar 2,8 (jo 1€=2,85TL).

Valūtu kursi kādā burģernīcā.

Augšā — valūtu kursi kādā burģernīcā.

  • Satiksme

Tā kā Ziemeļkipru atzinusi vien Turcija, lidojot uz brīdi (20’…1h) jānosēžas Turcijā. Lidojām tūrisma grupas veidā ar “Freebird”. Kā ar parastām biļetēm, nezinu. Sabiedrisko satiksmi veido sagrabējuši autobusi starp galvenām pilsētām. Ja nekāp iekšā autoostā, vari stopēt — ja būs vieta, paņems. Stāvēt busos nedrīkst, toties daudzos ir atvāžami sēdeklīši. Izbraucot no lielākām pilsētām un iebraucot tajās, ir biļešu kontrole. 60km brauciens Nikosija—Famagusta maksā 9TL (priekšskolas bērniem par velti). Var droši braukt ar taksi: vadītāji godīgāki nekā Latvijā, maksa nav dārga un ir pēc skaitītāja, izsniedz čeku un atlikumu, pieņem jauktās valūtās un neblēdās ar valūtu kursu. Satiksmē manāma galvenā angļu laika atlieka: braukšana pa kreiso pusi.

  • Mišana

Mitām palepnā viesnīcā. Ja būtu mājokli meklējuši bez “Impro” starpniecības, gan jau būtu lētāk.

Skats pa viesnīcas numuriņa logu.

Skats pa viesnīcas numuriņa logu.

  • Pārtika

Mums bija par visu aizmaksāts, tā ka atkrita rūpes, kā katrreiz pabaŗot bērnus, un nevienā turku ēstuvē nopietni neieturējāmies (vienīgi svaigi spiestu granātābolu sulu par 5TL glāzē). Pārtiķnieku daudz, lielākās vietās arī lielveikali. Cenas norādītas arī sīkajos. Plauktos ļoti maz pašas Ziemeļkipras preču. Darbalaiks bez pusdienas pārtraukuma, bez brīvdienām un pietiekami ilgas stundas.

  • Turki

Turki visai laipni un atsaucīgi, nevienu brīdi nejutāmies apdraudēti. Angliski runā mazliet vājāk nekā Latvijā. Diezgan laicīga tauta: stingrs sieviešu mazākums lakatā, pārējās atkailinātībā diži neatpaliek no Latvijas; reklāmās izmanto sievietes ķermeni, reklāmē alu (Efesas); pārtikas veikalos plaša alus un stiprāku etanola šķīdumu nodaļa; garīdznieku saukšanu minaretu skaļruņos dzirdējām tik divas reizes. Turki samērā nesaudzīgi izturas pret vidi: visu, kas tālāk par sava īpašuma robežu, izmanto par izgāztuvi, un arī jau pieminētais zemes brūnums ir vairāk attieksmes, ne klimata lieta — grieķu puse jūtami zaļāka.

Tautas mākslā attēlo bērnu mešanu akā.

Tautas mākslā attēlo bērnu mešanu akā.

  • Apskate

“Impro” piedāvāja ekskursijas, tak tās vairāk reižu dārgākas, nekā to pašu izdarīt saviem spēkiem.

Salamisas drupas. Tā bija galvenā antīkā pilsēta Kiprā. Drupas — kā jau grieķu un romiešu senpilsētās. Ieeja 9TL, bērniem par velti.

Salamisas drupas.

Salamisas drupas.

Famagusta. Turki to sauc par Gazimagusu (un Magusu), grieķi par Ammochostu. Famagusta ir starptautisks eiropiešu nosaukums. Otra lielākā Ziemeļkipras pilsēta Ventspils lielumā. Galvenais apskates objekts ir iespaidīgi (tiešām iespaidīgi!) vecpilsētas nocietinājumi, ko venēcieši cēluši 16.gs. Staigājot pa tiem, maķenīt jāuzmanās, jo mūŗu mala nav norobežota ar sētiņu un vietējie urlas pietaisījuši nocietinājumus pilnus ar pudeļu lauskām. Otrs dižākais apskates objekts ir izcilas gotikas baznīcas un to drupas. Tā kā brauciens bija ģimenisks, neapskatīta palika 40 gadu kopš kaŗa pamesta dienvidu priekšpilsēta. Tiesa, arī mūsu viesnīcai blakus bija viena pamesta astoņstāvniece. Negaisā varēja dzirdēt, kā vējš virina un dauza tukšās viesnīcas skapju durvis.

Famagustas galvenā — Nikolaja baznīca (tagad mošeja).

Famagustas galvenā — Nikolaja baznīca (tagad mošeja).

Famagustas mūŗi.

Famagustas mūŗi.

Galvaspilsēta Nikosija. Gana liela, lai katrs varētu atrast sava, kā apskatīt. Man tas bija apskatīt, kā dzīvo pilsēta, kas kaŗā ar robežu pārgriezta uz pusēm. Šķērsojām robežpārejas punktu un apskatījām arī vecpilsētas grieķu daļu. Kad pamet Ziemeļkipru, turku robežkontrole ierašanās zīmogam pieraksta klāt, ka pamet zemi. Grieķi toties pavaicā, no kuŗas valsts esi, un, uzzinājuši, ka no Latvijas, vien pamet ar roku, lai ej savu ceļu bez pases rādīšanas. Grieķu puse jūtami sakoptāka un dārgāka.

Nikosijas iela atduŗas mucās, aiz kuŗām ir robeža un turku daļa.

Nikosijas ielu pārtrauc dzeloņstieplēm apvītas mucas, aiz kuŗām ir robeža un turku daļa.

No vietām, kur nebijām, apskates vērta vēl varētu būt Girne (Kirēnija) ziemeļkrastā, kas ir trešā lielākā Ziemeļkipras pilsēta, un Karpazas pussala ziemeļaustrumos (tā, kas kartē izskatās pēc izstiepta pirksta vai pannas roktuŗa), kur ir neskartākā daba Ziemeļkiprā (kalni, krūmāji, mežiņi, savvaļas ēzeļi utt.). Polītiskās ģeografijas maņjākiem — arī angļu kaŗabazes, kas Kiprā nemaz neietilpst, bet ir suverēna Lielbritanijas territorija.

Advertisements

3 Atbildes to “Ceļojumi: Ziemeļkipra (turku Kipra)”

  1. baltais runcis Latvijas blogāres apskats #22 (27.10.-02.11.). | baltais runcis Says:

    […] blogā varam iepazīties ar Esenē notikušā galdaspēļu izstādi. Ritvars apraksta savus piedzīvojumus Ziemeļkiprā. Sarkanābiete blogā ceļojums ar matemātiku- 28+4. Veloceļotāji nedaudz iepauzējuši (lāpa […]

    • Anonīms Says:

      Nu,Kirēnija un Karpazas pussala ar apustuļa Andreja abatiju ir gandrīz vai labākais,ko Ziemeļkiprā redzēt.

  2. Anonīms Says:

    Man Ziemeļkiprā ļoti patika,un es nebraucu turp ar blociņu,kurā pierakstīt ,kas tur negatīvs.Starp citu,es braucu ar “Impro”, un uzskatu,ka ļoti lēti.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: