Latviešu un krievu aktīvitāte 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Pretēji tam, kā šķita visu laiku un līdz pat 4.oktobŗa pēcpusdienai (arī man), vēlētāju aktīvitāte Saeimas vēlēšanās kritusi tik par mata tiesu un veselos skaitļos ir tie paši 59%, kas bija 2011.g. Taču galvenā Latvijas vēlētāju robežšķirtne ir kultūretniska, tāpēc vēlēšanu iznākumu ļoti lielā mērā iespaido aktīvitātes atšķirības starp latviešiem un krieviem. Turklāt par tautību vēl precīzāks piederības rādītājs ir mājas valoda, par ko ir 2011.g. tautskaites dati. 2011.g. Saeimā nebija būtiskas aktīvitātes atšķirības, 2012.g. valsts valodas nobalsošanā latvieši piedalījās cītīgāk, 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās aktīvāk balsoja krievi, 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanās — latvieši.

Kā bija šoreiz? Vēlētāju mājas valodas un aktīvitātes grafiks ir tāds (punkti ir pašvaldības):

2014 S mājas valoda un aktīvitāte

Atšķirība diezgan jūtama: latviešu aktīvitāte bijusi virs 60%, bet krievu zem 50%. Mērāmos lielumos aktīvitātei ir +0,299 korrelācija ar latviešu mājas valodu (un attiecīgi -0,299 ar krievu), tātad 2012.g. valsts valodas nobalsošanas (+0,298) un šīgada Eiroparlamenta vēlēšanu (+0,294) līmenī. Tas gan ļauj tikai 9% aktīvitātes atšķirību skaidrot ar kultūretnisko piederību, taču ir pietiekami, lai būtiski nosvērtu svaru kausus. Katrā ziņā ikviens jau vēlēšanu dienas pusdienlaikā cvk.lv varēja redzēt divas norādes, ka briest nopietna “Saskaņas” sakāve. Pirmkārt, šai visai līdzīgu aktīvitātes karti:

karte_lv[1]

Vēlētāju aktīvitāte 2014.g. Saeimas vēlēšanās.

Svarīgās pazīmes ir augstākas aktīvitātes gredzens ap Rīgu un zemāka aktīvitāte dienvidaustrumos, bet ne visā Latgalē — izņemot Preiļu un Balvu rajonu. Atceros, 2012.g. valsts valodas nobalsošanā visu dienu cītīgi pavadīju kopā ar ārzemju novērotājiem, nekam citam nepievērsdamies. Kad vakarā kāds no viņiem man parādīja aktīvitātes karti, nekavējoties cēlu savu “pret” uzvaras prognozi no 2:1 līdz 3:1:

Vēlētāju aktīvitāte 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu.

Vēlētāju aktīvitāte 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu.

Otra norāde bija, cik vēlētāju balsojuši vēlēšanu dienā līdz 12.00 apgabalu griezumā:

  • Rīgā 20,9%;
  • Vidzemē 24,1%;
  • Latgalē 20,6%;
  • Zemgalē 23,1%;
  • Kursā 23,7%.

Aktīvitātes karte un apgabalu aktīvitātes atšķirības bija nepārprotams signāls samazināt “Saskaņas” panākumu prognozi no 2011.g. 31 vietas līdz ~1/4 (~25).

Aktīvitātes atšķirību cēlonis tāpat kā 2012.g. nobalsošanā ir kultūretniska mobilizācija. Toreiz latviešus cīņai mobilizēja nobalsošanai nodotais ierosinājums iznīcināt latviešu tautu un valsti. Šoreiz tā bija Ukraina. Latvieši atkal cēlās cīņai — nepieļaut Janukoviča valdību Latvijā. Krieviem toties šogad bijis nopietnāk nekā līdz šim jāpārdomā, vai tiešām viņi vēlas nonākt Kremļa varā, redzot pēc Donbasa, kā tas izskatās dzīvē. Un daļa krievu pēc pārdomām atkritusi no “Saskaņas” — ne tik ļoti, lai balsotu par latviešu partijām, bet pietiekami, lai šoreiz paliktu mājās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: