Vai tiešām “viens vēlētājs, viena balss” — cik vienlīdzīgas bija 2014.g. Saeimas vēlēšanas?


Gandrīz priekš gada, kad parlaments vēl apsprieda Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, rakstīju, vai tiešām Saeimas vēlēšanas ir vienlīdzīgas, kā to noteic Satversme. Un bažījos:

Iznākumā, izmantojot [iedzīvotāju reģistra] datus, kas arvien mazāk ataino patieso vēlētāju izvietojumu, vienu vēlētāju balsis kļūst aizvien mazvērtīgākas, salīdzinot ar citu balsīm. Ja nekas netiks mainīts, nākamgada Saeimas vēlēšanās balss svara atšķirības apgabalos, visticamāk, būs vēl lielākas, jo nav nekādu pazīmju par iedzīvotāju uzskaites uzlabošanos vai migrācijas plūsmu pavēršanos pretējā virzienā.

..arī nākamgad vienam vēlētājam būs viena balss, bet citam — 1,2 (vai pat 1,3) balsis. Cik liela nevienlīdzība jāsasniedz, lai to labotu?

Nu var pārbaudīt, cik bažas bijušas pamatotas. Skaitļi ir tādi:

Apgabals Vietas Derīgu balsu Balsis par vietu
Rīga 32 308877 9652
Vidzeme 26 251220 9662
Latgale 15 104920 6995
Zemgale 14 126400 9029
Kursa 13 115121 8855
KOPĀ 100 906538 9065

Lielākā un mazākā balss svara atšķirība bijusi 9662/6995=1,381 reize jeb 38,1%. It kā padaudz, bet kā tas ir, salīdzinot ar iepriekšējām (arī Latvijas laika) vēlēšanām? Lūk, tā:

Vēlēšanu vienlīdzība

Padomāsim! 1919.—20.gadā, lemjot par Satversmes sapulces vēlēšanām, mūsu valsts dibinātājiem nebija skaidru ziņu par vēlētāju izvietojumu vēlēšanu apgabalos. Tāpēc viņi bija spiesti izmantot 1897.g. Krievijas tautskaites datus. Tie bija 23 gadus veci, un pasaule bija mainījusies līdz nepazīšanai: vispirms strauja un nevienmērīga attīstība (piemēram, Rīgas iedzīvotāju skaits līdz 1913.g. izauga no 280tk līdz 520tk), tad kaŗš, mobilizācija, fabriku un to strādnieku izvešana, bēgļu kustība, lielinieku režīms, Bermonts, brīvības cīņas, daudzi pierobežas apvidi joprojām igauņu, leišu vai poļu okupēti. Un tomēr tādi aizvēsturiski dati bija precīzāki nekā mūsdienās svaigas iedzīvotāju reģistra ziņas!

Ko darīt? Ir divi vienkārši un eleganti risinājumi. Pirmkārt, Latviju darīt par vienu vienotu vēlēšanu apgabalu, kuŗā ievēlē 100 deputātu. Tas dotu papildus ērtību vēlētājiem: iespēju izvēlēties starp visiem valstī pieteiktiem kandidātiem. Tāpat atkristu vēlētāju braukšana uz citu apgabalu balsot par vēlamo kandidātu. Pusotru miljonu vēlētāju liels vēlēšanu apgabals nav nekas ārkārtējs. Izraēlā ar sešiem miljoniem un Nīderlandē ar trīspadsmit arī ir tikai viens vēlēšanu apgabals.

Otrkārt, var dalīt mandātus apgabaliem pēc vēlēšanām — proporcionāli nobalsojušo skaitam. Tad Rīgā un Vidzemē būtu par divām vietām vairāk, bet Latgalē par četrām mazāk, un lielākā un mazākā balss svara atšķirība starp apgabaliem būtu tikai 7,7%.

Treškārt, nevar zināt, kad, kā un vai Saeima risinās vēlēšanu nevienlīdzības kroplību. Taču iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Saeimas vēlēšanu likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 6.pantam var neatkarīgi no tā.

Un ir vēl viena lieta — ko nedarīt. Neieviest no iedzīvotāju reģistra atvasināto vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās. Tas, ka Latvijas pilsoņi var brīvi balsot jebkuŗā iecirknī iekšzemē vai ārzemēs bez iepriekšējas pieteikšanās, ir liela ērtība un nozīmīga daļa no tā, kas dara Latvijas vēlēšanu sistēmu un balsošanas kārtību par Latvijas lepnumu. Nevajag cilvēkus piesiet vienam noteiktam iecirknim, it īpaši pēc kļūdainiem un arvien kļūdainākiem datiem.

Advertisements

5 Atbildes to “Vai tiešām “viens vēlētājs, viena balss” — cik vienlīdzīgas bija 2014.g. Saeimas vēlēšanas?”

  1. a Says:

    Ideja slikta.Jau tagad latgaliešiem partijas piedāvā rīdziniekus utt. Šie jau noteikti ir tie, kas visvairāk aizstāvēs tā reģiona attīstību

  2. a Says:

    Izraēla ar saviem 6.milj iedzīvotāju ir arī vairākas reizes mazāka teritorijas ziņā. Mazāka ir arī Nīderlande. Loģiski, ka tur nav tik aktuāls jautājums ievēlēt savu pārstāvi. Jau tagad Latgalē balso mazāk salīdzinājumā ar citiem reģioniem. No otras puses viens vēlēšanu apgabals ļautu balsot par partiju līderiem – tagad sanāca tā – gribi balsot par Sudrabu, bet nākas balsot par nezināmiem līdzbraucējiem. Bet šāda balsošana par līderiem bija iespējama, kad viens kandidāts varēja balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos (kārtība, kas praksē parādīja sevi no sliktās puses)

  3. Austras koks (@Austras_koks) Says:

    No vienas puses, es par vienu vēlēšanu apgabalu. Bet kā te jau tika minēts, cilvēki tā kā grib, lai Saeimā tiktu it kā viņu vietējie pārstāvji, kaut es to uzskatu par murgu, jo valsts līmenī jābalso ir par partijām un vērtībām, ko tās pārstāv – konservatīvas, liberālas utt., nevis par deputātu no sava ciema.

    Bet nu lai jau būtu kompromiss. Tad der paša Ritvara rakstā ieteiktais variants, ka mandātus, cik no kura apgabala tiek iekšā, sadala pēc vēlēšanās piedalījušos balsu skaita.

  4. Vārds Says:

    “Tas, ka Latvijas pilsoņi var brīvi balsot jebkuŗā iecirknī iekšzemē vai ārzemēs bez iepriekšējas pieteikšanās, ir liela ērtība un nozīmīga daļa no tā, kas dara Latvijas vēlēšanu sistēmu un balsošanas kārtību par Latvijas lepnumu.”

    Tas tiesa. Lielbritānijā, ja tu neesi vēlēšanu reģistrā uz noteiktām vēlēšanām, tu vispār nevari balsot.

  5. baltais runcis Latvijas blogāres apskats #20 (13.10.-19.10.). | baltais runcis Says:

    […] sakarā ir divi raksti ar jautājumiem: no Ritvara- Vai viens vēlētājs ir viena balss?; un no Viestura- ko VARAM gaidīt no jaunā […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: