140 vārdu: burvīga spēle — vilcieniņi


Vakardienas brauciens vilcienā uz Jūŗmalas pusmaratonu un atpakaļ laikam bijis izšķirīgs iespaids, ka mans sešgadnieks šovakar izdomājis burvīgu spēli — vilcienus. Proti, viņš ir vilciens, kas brauc (skrien) pa aptuveni 50 metru gaŗu puslīdz apļveida maršrutu. Soliņi vai citas zīmīgas vietas ir stacijas. Kārtīgs vilciens būdams, viņš, tuvojoties stacijai, nosvilpjas, stacijā apstājas, nosvilpjas un tad skrien tālāk. Kur sliedes krusto kāds celiņš vai taka, tur ir dzelzceļa pārbrauktuve. Tai tuvojoties, viņš sauc: “Ding, ding, ding,” bet pirms pašas pārbrauktuves nosvilpjas. Atzīstama ir vilciena darbību atdarināšanas māka, tomēr spēle ir burvīga cita cēloņa dēļ: man nav jānoskrienas. Kamēr viņš apskrien tos 50m, es paejos tik piecus soļus, tēlodams godīgu automobili, kas apstājas pie dzelzceļa pārbrauktuves, ja tajā sācis darboties skaņas signāls. Iznākumā sešgadnieks pats sevi nodzen vismaz kilometru, mājās ticis, izēd divus šķīvjus griķu, atlikušo vakaru ir rāms un rātni aiziet gulēt.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: