“Burtnieku novada ainavas”


Burtnieku_novada_ainavas_vaks[1]Kā gadījās, kā ne, manās rokās nāca Burtnieku novada pašvaldības pērn izdots novada ceļvedis “Burtnieku novada ainavas”. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Pirmkārt, šis nav parasts novada ceļvedis — šis ir novada ainavu apskats, cienīgs ainavģeografisks darbs. Nezinu, kuŗš iedomājās un kā izdevās pārliecināt lēmējus, bet, manuprāt, trāpīts divreiz desmitniekā. Pirmkārt, ka nav parasts novada reklāmas ceļvedis. Otrkārt, ka izraudzītā veidā darbs veikts augsti kvalitātīvi.

Izdevums apskata novada ainavu veidošanos cilvēka un dabas mijiedarbē muižu,  jaunsaimniecību un kolchozu laikā. Savulaik ainavu ģeografija pie Ādolfa Kraukļa nebija diez cik patīkams kurss, bet  “Burtnieku novada ainavas” rada patiku kā pret apskatīto territoriju, tā pret pašu ainavu ģeografijas disciplīnu.

Vai izdevumam ir arī kādi trūkumi? Nopietnākais, ko pamanīju — nav izstāstīta Vecates pagasta pārkrievošanas lieta. Jo nav taču normāli, ka pagastā, kur 1935.g. bija 99,1% latviešu un 0 krievu, tagad 25,6% mājas valoda ir krievu, 19,1% Saeimas vēlēšanās balso par “Saskaņas centru” un 11,1% grib krievu valsts valodu. Un kolonisti taču arī veido, hmm, teiksim, savdabīgu ainavu. Tā vietā, lai ķertos vērsim pie lietas, “Burtnieku novada ainavas” 78.lpp. kā baltu patiesību atgremo:

Pēc kolektivizācijas (1948–1949) jaunās padomju ideoloģijas uzdevums bija pakāpeniski nomainīt republikas izkliedēto apdzīvojumu ar koncentrēto. Tika noteikti apdzīvojuma pārkārtojumu sociālie un ekonomiskie mērķi: vislabāko apstākļu radīšana personības attīstībai un ražošanas spēku optimāla attīstība.

Protams, vēl visādi sīkumi:

  • kartēs pārāk mazs krāsu kontrasts;
  • vārds ‘dekāde’ izmantots nevis 10 dienu, bet gadudesmita nozīmē;
  • 5.lpp. Burtnieku novada novietojuma kartē kaimiņos joprojām ir Valmieras novads, kaut jau 2010.g. sākumā to pārdēvēja par Kocēnu novadu;
  • 13.lpp. Antiņu nosaukums atšķiŗas tekstā un kartē (Antig un Anting);
  • 87.lpp. pašreizējā veidolā Burtnieku baznīca uzcelta 1688.gadā, bet divus gadsimtus vēlāk, 18.gs. otrā pusē notikušas vairākas nozīmīgas pārmaiņas (grāmatā gan krievu valodas iespaidā — izmaiņas);
  • 102.lpp. grūti noticēt, ka divas dažādas, kilometriem tālas ainavas uzņemtas foto  precīzi vienā un tai pašā laikā. Vairāk izskatās pēc Ctrl+C/Ctrl+V;
  • 106.lpp. krievu valodas iespaidā ‘piedod’ ar nozīmi ‘piešķiŗ’.

Nobeigumā vēl viens labums: izdevumu var brīvi lejuplādēt. Silti iesaku izlasīt, ja interesē Burtnieku novads vai ainavu ģeografija. Un arī tāpat vien — lai skaidrāk apzinātos un izjustu, cik lieliska ir Latvijas zeme un latviešu tauta.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: