Nācionālās apvienības panākumi Eiroparlamenta vēlēšanās


Nācionālā apvienība Eiroparlamenta vēlēšanās guva 14,4% balsu, kas vairāk nekā iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās (7,6% TB + 2,9% VL = 10,5%), aptuveni tikpat, cik pēdējās Saeimas vēlēšanās 2011.g. (14,0%) un mazāk nekā pērn Rīgas domes vēlēšanās (17,9% tad un 14,5% tagad Rīgā). Balsotāju izvietojuma ziņā NA līdzinājusies tikai “Vienotībai” (pašvaldību griezumā korrelācija +0,695) un “Latvijas attīstībai” (+0,598), ar kuŗām kopā veido latviešu pilsētas partiju puduri. Pieminams arī, ka no visiem sarakstiem tieši NA ir visaugstākā korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti: +0,591. Vēlēšanu karte izskatās tāda:

2014 EP NA Ljas terr vien

Labākie panākumi ir Pierīgā un Dienvidvidzemē, kā arī — iepriekš nebijuši — Ziemeļkursā. Redzami atsevišķi vietēji maksimumi, kas gan neviens nesakrīt ar iepriekšējām valsts mēroga vēlēšanām (Saeima 2011.g.).  Dzeltens lauciņš vistuvāk manam vārdam ir vienīgais iecirknis, kur NA bija 1.vietā: Kaunata. Redzams, ka tur uzvaras cēlonis bijis nevis izcili NA panākumi (kaut Latgalē 19,1% tiešām ir teicami), bet sāncenšu sadrumstalotība (par 1 balsi apsteigta kā “Vienotība”, tā ZZS). Visvājākās sekmes NA ir valsts dienvidrietumos, kur tā svārstās ap 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos dabūta apaļa nulle balsu.

Karte rosina vismaz divus turpmāku pētījumu virzienus. Pirmkārt, apzinoties vēlētāju kultūretnisko sastāvu, 14,5% Rīgā NA grūtāk sasniegt nekā 15,2% Lubānā, tāpēc būtu vērts papētīt NA īpatsvaru tieši latviešu partiju starpā. Otrkārt, varētu būt vērts papētīt NA īpatsvara maiņu, salīdzinot ar iepriekšējām valsts mēroga vēlēšanām — Saeimu 2011.g. Papildus rozīnīte, ka abās vēlēšanās NA guvusi aptuveni vienādus panākumus, kas vēlētāju plūsmas šurp un turp dara īpaši uzskatāmas. Sākšu ar otro virzienu. Lūk, 2011.g. NA balsu īpatsvara karte:

na2011-ljas-ter-vien[1]

Visai līdzīgi. Īstenībā, kad taisīju Eiroparlamenta karti, par pamatu ņēmu 2011.g. un biju pārsteigts, cik daudzviet novados pagastu atšķirības palikušas tādas pašas. Ja ciešāk ieskatās, šķiet redzama atbalsta mazināšanās laukos un augšana pilsētās (skatīt krāsu maiņu Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jūŗmalā, Ventspilī, Rēzeknē) un Ziemeļkursā, kā arī citādi vietējie maksimumi. Labāk saskatīt pārmaiņas palīdz balsu īpatsvara maiņas karte:

2014 EP NA 2014-2011 Ljas terr vien

Ja zina lielāko pilsētu izvietojumu, redzams, ka balsu īpatsvars tajās audzis (visās deviņās lielākajās pilsētās!). To apzinoties, nav brīnums, ka lielākā daļa lauku sarkana, kaut kopumā balsu īpatsvars nedaudz, tomēr audzis. Laukos izņēmumi, kur izskatās, ka NA šogad klājies labāk, ir Latgale un Ventspils puse. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā NA panākumi bijuši tādi:

Apgabals 2011 2014 Maiņa
Rīgas apg. 13,5 14,6 +1,1
Vidzeme 17,5 16,5 -1,0
Latgale 4,6 5,5 +0,9
Zemgale 15,7 15,2 -0,5
Kursa 14,8 16,5 +1,7
KOPĀ 14,0 14,4 +0,4

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars, jo krievi un pārkrievoti nelatvieši gandrīz visi balsojuši par Latviju kā mazo Krieviju, nevis nācionālu valsti. Kā minēju jau iepriekš, 14,5% Rīgā NA grūtāk sasniegt nekā 15,2% Lubānā. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības, “Alternative”, Sociālistiskās partijas un Atdzimšanas partijas balsis un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 19,2% no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

2014 EP NA no L Ljas terr vien

Šādi rēķinot, NA Rīgas 14,5% kopumā pārvēršas 23,6% latviešu partiju balsīs, kas ir vairāk nekā, piemēram, Valmieras 19,9%→21,4%. Augstākais NA īpatsvars latviešu partiju balsīs ir Lielrīgā un Ventspils pusē, kur pārsniedz 20%, bet zemākais — Latgalē (~10%), izņemot Rēzekni un Rēzeknes novadu, kur daudzi balsojuši par Rēzeknes augstskolas rektoru Edmundu Teirumnieku. Austrumlatvijas zilie laukumiņi, neskaitot Kaunatu, ir vietas, kur niecīgs NA balsu skaits tomēr bijis liela daļa niecīga latviešu partiju balsu skaita.

Nobeigumā īsi iespaidi par NA:

  • aptuveni 2011.g. līmenī;
  • 2011.g. gan bija sīvāka cīņa;
  • salīdzinot ar 2011.g., kļuvusi vēl pilsētnieciskāka;
  • salīdzinot ar 2011.g., mazinājusies starpība starp panākumiem latviskās un pārkrievotās vietās;
  • līdztekus Lielrīgai parādījies jauns maksimums Ventspils pusē;
  • secinājumu nopietnība ir ierobežota, jo Eiroparlamenta vēlēšanās balso maz, par personībām un mazāk atbildīgi.
Advertisements

5 Atbildes to “Nācionālās apvienības panākumi Eiroparlamenta vēlēšanās”

  1. Vārds Says:

    “visās deviņās lielākajās pilsētās!” Precīzāk būtu “visās deviņās republikas pilsētās”, jo tagad 9. lielākā pilsēta ir Ogre 😉

    • Ritvars Says:

      Tiesa. Vai pat astotā.

  2. Vārds Says:

    Un vēl, jābūt tak “maksims, nevis “maksimums”, ja raksta visu pirmsokupācijas valodas variantā! 😉

    • Ritvars Says:

      Paldies! Turpmāk centīšos atcerēties. Ja ieraugāms vēl kas labojams, labprāt uzklausīšu.

  3. Random lasītājs Says:

    Bija interesanti palasīt 😉


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: