Kā tiešām būtu, ja Abrene būtu palikusi Latvijai — iedzīvotāju skaits un sastāvs


Kā iepriekš solīju, dalīšos savās domās, kāds būtu iedzīvotāju skaits un sastāvs, ja Abrene būtu palikusi Latvijai, jo Latvija 20.gadsimtu būtu palikusi brīva un neatkarīga, kā aprakstīts Aināra Zelča “Abrenē 2002”. Paldies autoram par visai smalku savas versijas aprakstīšanu.

Un nu jau bija tā, ka drīz kāds nākamais ministru prezidents varēs uzrunāt trīsarpus miljonu tautu.. (12.lpp.)

Par zemsaviešu sīvākajiem sāncenšiem balsoja arī minoritātes, kas pārtautodamās tomēr vēl turējās arī pie sava, piemēram, “Agudas Isroel” vienmēr tika pāri vēlēšanu reformas noteiktam 5% ievēlēšanas slieksnim, ārpusē paliekot vēl sīkāku partiju baram. Kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā joprojām spēja iespraukties arī Vācu-baltiešu partija, kuŗai daži novērotāji bija pareģojuši neizbēgamu galu jau pēc 2.Saeimas vēlēšanām, kad partija bija spējusi izcīnīt tikai četras vietas iepriekšējo sešu vietā.
Polītikai atvadas bij teikuši iznīkstošie vecticībnieki un pārlatviskojušies vai repatriējušies poļi. (14.lpp.)

1999.gada tautas skaitīšanā ir noskaidrots, ka Rīgā dzīvo 1,196,852 iedzīvotāji. (61.lpp.)

1897.gada tautas skaitīšanā saskaitīti 2000 lībiešu. Tagad to esot divtik daudz. (86.lpp.)

“Bet kā paliek ar krieviem?!” paceļ balsi Sudātovs. “Mūsu valoda, kas nav latviešu valodas dialekts, ir pavisam nomākta. Mēs esam daži desmiti tūkstošu šajā valstī, bet mums pat nav savas kultūras biedrības. ..” (165.lpp.)

Ja būtu sācies īsts kaŗš un abrenieši bēgtu no lodēm un bumbām, tad šķiršanās no savām mājām varbūt pat nebūtu tik smaga kā tagad.
No savām mājām tiek padzīti ap 35,000 cilvēku. (200.lpp.)

Vēl bija dažas lietas, piemēram, ka latvieši ir 93% iedzīvotāju, ko piemirsu atzīmēt un kam tagad nemeklēšu precīza teksta un lappuses.

Vispirms tie 3,5 miljoni iedzīvotāju. Pagalam neticami. Tam vajadzētu 60 gadu nepārtraukta 9,4‰ pieauguma gadā, kaut kopš 1937.gada pat Latgalē dabīgais pieaugums bija zemāks! Atgādinu, ka īstā dzīvē 1989.g. masīvas kolonizācijas (~700tk neto kolonistu) iznākumā iedzīvotāju skaits bija audzis līdz 2,67 miljoniem. Bez krievu kolonizācijas iedzīvotāju skaits būtu 1939.g. līmenī — ap 2 miljoniem. Var iebilst, ka nebūtu kaŗa zaudējumu, tāpēc iedzīvotāju skaits būtu lielāks. Taisnība. Tāpēc lai salīdzinām ar Zviedriju tepat kaimiņos, kam laimējās izsprukt sveikā no 2.pasaules kaŗa un krievu okupācijas. 1939.gadā Zviedrijā dzīvoja 6,341 mln, 2000.gadā — 8,883 mln. Pieaugums — 1,4 reizes, turklāt ieskaitot 919tk neto imigrāciju. Tas arī ir augstākais, kas varētu būt Latvijā — 2,8 miljoni (kaut Zelčs raksta, ka nopietnas imigrācijas nav bijis), nevis 3,5 kā “Abrenē 2002”.

Nav izprotams, kāpēc grāmatas Abrenes novadā dzīvo vien 35tk, ja jau 1935.g. tur dzīvoja 45tk un apgalvots, ka iedzīvotāju skaits Latvijā (un Latgalē) ievērojami audzis.

Rīgā Zelčam dzīvo 1,2 miljoni jeb 34,3% Latvijas iedzīvotāju. Arī neticami. Īstā dzīvē Rīgā 1989.gadā bija 34,1% Latvijas iedzīvotāju tikai tās pašas kolonizācijas iespaidā. Bez kolonizācijas Rīgas īpatsvars būtu zemāks, piemēram, visus 30.gadus tas būtiski nemainījās un palika 20% līmenī. Ticamāks Rīgas iedzīvotāju skaits ir ~700tk. Turklāt bez krievu okupācijas agrāk un spilgtāk izpaustos tas, kas īstā dzīvē notiek kopš neatkarības atgūšanas — Latvijas un Rīgas piepilsētiskošanās.

Tiesa, ir viena Rīgas izaugsmes iespēja — kļūt par Lielrīgu, kā to 30.gadu sākumā aprakstījis Arnolds Lamze “Lielrīgas territorijas problēmā”.

Lielrīga

Lamze paredzēja paplašināt Rīgu līdz Gaŗciemam, Ādažiem, Vangažiem, Zaķumuižai, Sauriešiem, Saulkalnei, Daugmalei, Ķekavai, Tīrainei, Māŗupei un Jūŗmalai. Tādā Lielrīgā Lamze bija iecerējis iemitināt pusotru miljonu ap 1980.gadu, gan neiedziļinādamies, no kurienes miljons un vairāk klāt radīsies. Tomēr “Abrenē 2002” nekur nav pieminēts, ka Lielrīga tikusi izbūvēta, un visur runāts tikai par Rīgu.

Tautību sastāva ziņā “Abrene 2002” vairāk līdzinās vēlmju domāšanai, nevis ticamai dēmografiskai attīstībai: pamattautu (latviešu un līvu) skaits un īpatsvars aug, sveštautiešu (īpaši krievu) skaits un īpatsvars strauji samazinās.

Tautību sastāvu kādā zemē maina trīs norises — dabiskā kustība (dzimšana un miršana), migrācija jeb mēchaniskā kustība (iebraukšana un izbraukšana) un pārtautošana jeb asimilācija. 1939.gada dabiskā pieaugumā latviešu daļa bija 70,6%, krievu — 28,1%, poļu — 5,1%, vācu un žīdu dabiskā kustība bija negātīva. Salīdzinot — 1935.gada tautskaitē latviešu īpatsvars bija 75,5%, krievu 10,6% un poļu 2,5%. Tātad poļu dabiskais pieaugums samērā ar tautai piederīgo skaitu bija aptuveni divreiz augstāks nekā latviešu un krievu — aptuveni trīsreiz augstāks. Tātad dabiskā kustība deldēja vācu un žīdu iespaidu, bet ne krievu un poļu — un “Abrenē 2002” nav norāžu, ka stāvoklis vēlāk būtu mainījies.

Migrācija. Varētu pieļaut slēgtu robežu iebraukšanai un pakāpenisku sveštautiešu izceļošanu uz tēviju vai citurieni (īpaši vācu), bet ne krievu uz Padomiju. Tā ka arī mēchaniskā kustība nedarbojas pret krieviem.

Pārtautošana. 1935.gada tautskaites iznākumos secināts, ka tā darbojas latviešu labā, bet no sveštautiešiem tā nedeldē krievus un žīdus. Diemžēl 1935.gada valodu prasmi nepaguva apkopot. Tāpēc jāizmanto 1930.gada ziņas, taču jāliek vērā, ka tie ir senāki dati, turklāt vākti, pirms 1931.gadā tika sākta latviska etnopolītika. Aina līdzīga kā cara laikā: latviešu pēc valodas un tautības aptuveni vienlīdz daudz, citas tautas pārkrievojas un pārvācojas. Latviešu pārtautošanas saldo ar krieviem 1930.gadā bija izteikti negātīvs: 18831 pārkrievoti latvieši un 5778 latviskojušies krievi. Turklāt krievi vairāk nekā latvieši dzīvoja laukos, kur pāreja citā tautībā notiek vājāk nekā pilsētās.

Secinājumi. Pat pieņemot ilgstošu latvisku etnopolītiku, nav iedomājams, ka krievi no ~200tk 40.gadu vidū varētu sarukt līdz “dažiem desmitiem tūkstošu”, kā apgalvots “Abrenē 2002”. Nav iedomājams, ka Saeimā 4% varētu pārvarēt vācieši un žīdi, kuŗu jau 30.gados bija mazāk nekā krievu un kuŗus dēmografiskie procesi deldēja vairāk.

Līvi. “Abrenē 2002” nav minēts, ka Latvijas laikā līvu skaits pastāvīgi ruka no 2tk 1897.g. līdz 1238 1925.g., 962 1930.g. un 944 1935.g. Ticu, ka varētu būt izveidots līvu pagasts no Dundagas un Ances pagasta daļām; ticu, ka varētu būt līviem arī citādi labvēlīga etnopolītika, bet dabūt 4000 no 1940.gada līdz 2000.gadam nav iespējams. Ja daudz, tad 1500 līvu.

Latviešu īpatsvaru aplēst pagrūti. Balstoties uz iepriekš minēto, ar precīzitāti līdz 5% es teiktu — 85%.

Nākamais un pēdējais — starptautiskas lietas un visādi krikumi.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: