Kārlis Zāle un “Trīs zvaigznes”


Paldies sievai, esmu izlasījis biografisku Valža Rūmnieka un Andreja Miglas romānu par Kārli Zāli “Trīs zvaigznes” un nu varu dalīties iespaidos. Kā jau biografisks romāns “Trīs zvaigznes” apraksta Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu tēlnieka (1888—1942) dzīvi no 21 gada vecuma līdz nāvei.

Romāns rakstīts atsevišķās epizodēs — diena, dažas stundas vai minūtes Kārļa Zāles dzīvē, kas rāda viņa tābrīža dzīvi vai veido pavērsienu turpmākam laikam. Epizodes ir gana īsas, ka neatslābst uzmanība. Diemžēl autori aprobežojušies ar to numurēšanu kārtas secībā: 1, 2, 3 … 71, kaut ar niecīgām pūlēm būtu varējuši datēt katru epizodi un dot tai nosaukumu, tādējādi izveidot kārtīgu satura rādītāju, atvieglot lasītāja dzīvi un celt grāmatas derīgumu. Piemēram, vērtīgāk būtu “1. 18.04.1909. Dzīve Liepājā”, “2. 1909.gada vasara. Doma par Kazaņu” utt.

Romāns seko Zāles gaitām Kazaņas mākslas skolā, pirmiem lielinieku gadiem Pēterpilī, daiļradei Latvijas brīvvalstī, dzīvei un uzdzīvei ārzemēs, Baigajam gadam un vācu laikam. Zināmo faktu kauli apaudzēti ar romāna miesu kārtīgi un ticami. Izņēmums varētu būt divas vietas. Pirmkārt, Zāles prātošana 1909.gada nogalē par krievu Ziemsvētku svinēšanu citā laikā nekā Latvijā, kaut cara laikā arī Latvijā bija jādzīvo pēc vecā stila.

Otrkārt un nopietnāk, Ulmaņlaika attēlošana. Neesmu ulmanists, tomēr Rūmnieka un Miglas mūslaiku polītkorektā attieksme pret Ulmaņa režīmu, ielikta Zāles mutē, viegli šķebina un izklausās pēc kranču riešanas pret beigtu lauvu. Nezinātājam, izlasot “Trīs zvaigznes”, šķistu, ka Ulmaņa režīms pilsoņu apspiešanā aptuveni līdzinās Ļeņina—Staļina režīmam. Neesmu pētījis, varbūt ir vēstures avoti, ko Zāle domāja par Ulmani (labprāt iepazītos), taču, piemēram, Ulmaņa kritika Arveda Berga tālaika dienasgrāmatā izklausās daudz korektāka un pamatotāka.

“Trīs zvaigznēs” attēlotie dzīves apstākļi mudina apzināties, cik labi materiālā ziņā dzīvojam mūsdienās. Pirmais piemērs: Zāle un citi turīgi ļaudis uz Brāļu kapiem parasti brauc ar tramvaju. Otrs piemērs: antibiotiku neesamības dēļ Zāle mirst 53 gadu vecumā. Būtu šis izcilais cilvēces atklājums pieejams tolaik, Zāle būtu varējis daudz raženāk strādāt Latvijas laikā un pēc kaŗa turpināt daiļradi trimdā.

Lieku grāmatu plauktā, lasīt bija aizraujoši, Kārļa Zāles dzīves gājums nu ilgu laiku būs atmiņā, un skats uz Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem — mazliet citāds.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: