Latgale, Juris Viļums un ārzemju balsis vēlēšanās


Klausījos šorīt internetā Saeimas sēdes tiešraidi. It īpaši Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (apsveicu; dziļi cienu par izcilu profesionālitāti un veselo saprātu) un Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu. Valsts prezidents Saeimas iepriekš pieņemtos likuma grozījumus nebija izsludinājis, bet atdeva tos atpakaļ, iebilstot pret jauninājumu, ka ārzemēs, balsojot pa pastu, būtu iespējams izvēlēties sev vēlēšanu apgabalu, bet, balsojot klātienē vēlēšanu iecirknī, būtu kā parasti jābalso Rīgas apgabalā.

Saeima diezgan vienprātīgi vienojās atcelt jauninājumu, taču Reformu partijas deputāts Juris Viļums iesniedza priekšlikumu, lai ārzemju balsis pieskaitītu ne Rīgas, bet Latgales apgabalam. Tāpēc ar interesi klausījos Viļuma uzstāšanos debatēs. Deputāts vaicāja:

Starp citu, vai kāds var pastāstīt pamatojumu, kāpēc gandrīz pirms 20 gadiem ārvalstīs balsojošiem tika piedāvāts tieši Rīgas vēlēšanu saraksts? Tāpēc ka galvaspilsēta, tāpēc ka jau tāpat Rīgā dzīvo lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa un kopējā katlā šis balsis mierīgāk izšķīdīs? Varbūt tāpēc, ka trimdas latviešiem toreiz lielākie kontakti bijuši tieši ar Rīgu un šeit palikušajiem radiem un draugiem?

Njā, Viļumam 33,4% (1993.gadā) vai 31,8% (2013.gadā) ir “lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa”…

Bet, atbildot uz viņa jautāto — jā, apmēram tā 1992.gadā (nevis gandrīz pirms 20 gadiem, bet pirms 20 gadiem un vēl maķenīt) izsprieda: Rīga ir galvaspilsēta, neitrāla attiecībā uz piederību novadiem un visciešāk saistīta ar ārzemēm. Un tad deputāts turpināja:

Tomēr kopš tā laika Rīgas iedzīvotāju kopējais skaits nav daudz mainījies, savukārt Latgale ir zaudējusi gandrīz trešo daļu savu iedzīvotāju.

Tā nu gan nav! Lai salīdzinām Rīgas un Latgales iedzīvotāju skaitu 1993.gada sākumā un 2013.gada sākumā:

1993. 2013. Maiņa
Rīga 863 657 643 615 -220 042 -25,5%
Latgale 415 783 292 674 -123 109 -29,6%

25% dēvēt par “nav daudz mainījies”, bet 30% — par “gandrīz trešo daļu” ir visai nekorekti. Jo vairāk, ka absolūtos skaitļos Rīgas maiņa ir daudz iespaidīgāka.

Pēc tam vairs nebrīnījos par tādu aritmētiku:

Savulaik vēl Satversmes sapulcē no 150 tautas pārstāvjiem 36 bija no Latgales, tātad 27 procenti.

Pirmkārt, līdz šim biju domājis, ka 36/150=0,24 jeb 24%. Otrkārt, Satversmes sapulcē bija 39 Latgales deputāti. Treškārt, arī 39/150=0,26 jeb 26%.

Tad Viļums pieminēja

..traģikomisko situāciju ar ID karšu nederību Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu nolūkiem..

Šis jau kļūst bīstami, jo te runa vairs nav, kuŗš skaitlis pareizs, bet par vēlētāju maldināšanu. Jo Eiroparlamenta vēlēšanās drīkstēs balsot ar personas apliecību!

Te rakstītais nekādā veidā nav jāsaprot, it kā Juris Viļums būtu slikts cilvēks vai muļķis. Vienkārši diskusijās un lemšanā optimālam lēmumam vajag korektu un patiesu informāciju.

Īstenībā es neiebilstu pret Viļuma priekšlikumu, lai ārzemju balsis pieskaitītu Latgalei, jo no saskaitāmo secības summa nemainās. Tāpat neiebilstu pret viņa debatēs mutveidā izteikto ierosinājumu, ka ārzemju balsis varētu rotācijas kārtībā pieskaitīt katrās vēlēšanās citam apgabalam — Čechijā tā dara. Neiebilstu arī pret pašreizējo kārtību — viens no diviem Eiropā visbiežāk sastopamiem risinājumiem, ko darīt ar ārzemju balsīm, ir pieskaitīt tās noteiktam iekšzemes apgabalam, lielākoties galvaspilsētai. Visbeidzot, neiebilstu (varbūt pat visvairāk atbalstu) pret otru Eiropā visbiežāk sastopamo risinājumu — ārzemju balsotājus izdalīt atsevišķā vēlēšanu apgabalā.

Bet, kā jau teicu, diskusijās un lemšanā optimālam lēmumam vajag korektu un patiesu informāciju. Un, jā, Saeima Juŗa Viļuma priekšlikumu noraidīja ar 5 balsīm par, 57 pret un 20 atturoties. Vēlēšanu likuma grozījumus beigās pieņēma vienbalsīgi, un izskatās, ka nu zināms, kāda šoruden būs Saeimas vēlēšanu kārtība. Nopietnākais jauninājums — balss nodošana glabāšanā. Esmu par to rakstījis, tik jāliek vērā, ka galīgā lasījumā redakcija atšķiŗas no manā ierakstā minētās, piemēram, būs par dažiem balss glabāšanas iecirkņiem vairāk.

Un jau rīt (piektdien, 7.februārī) 13.13 Arvīds Dravnieks Valsts administrācijas skolā Raiņa bulvārī 4 rīko bezmaksas diskusiju, vai balsošana ārpus iecirkņa ir dēmokratiska.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: