Tautība, dzimtā valoda, mājas valoda un sabiedrības saziņas valoda — kopīgais un atšķirīgais


Vairāki lasītāji, piemēram, Ģirts Lapiņš (@GirtsLapins), norādījuši, ka viņu iespaidi, kur Ukrainā kuŗa valoda pārsvarā, atšķiŗas no ukraiņu pašu tautas skaitīšanas datiem. Pilnīgi pieļauju — un vēlos paskaidrot, kāpēc tas tā var būt.

Proti, kultūretniska piederība nav viena skaidri zināma un nemainīga fizikas konstante, bet vesela rādītāju saime. Turklāt dati lielā mērā atkarīgi no formulējuma, kas un kā cilvēkam jautāts. Svarīgākie un biežāk pētītie kultūretniskie rādītāji ir:

  • tautība;
  • dzimtā valoda;
  • mājas valoda;
  • sabiedrības saziņas valoda.

Ideālos apstākļos, etniski viendabīgā vidē, kur nenotiek pārtautošana, visi četri sakrīt — Lubānā dzīvo latvieši, to dzimtā valoda ir latviešu, mājās un sabiedrībā tie runā latviski. Daudz biežāk tomēr vide nav viendabīga (arī Lubānā latvieši nav 100%, bet 97,1%), un tad vienmēr notiek pārtautošana, tik jautājums, kādā virzienā un cik stipri. Pārtautošanu var ietekmēt ar etnopolītiku, un atteikšanās ietekmēt arī ir noteikta polītika. Piemēram, mūsdienu Latvijas (Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības”) etnopolītikas būtība ir par latviešiem un krieviem mazāku tautu iznīcināšana pārkrievojot un latviešu pārkrievošanas veicināšana (pārkrievotu latviešu ir trīskārt vairāk nekā latviskojušos krievu).

Atgriežoties pie nosauktajiem rādītājiem, tie tādā secībā, kā minēti, parasti arī rāda pārtautošanās virzību. Labs piemērs ir Baltkrievija, kur 2009.g. tautskaitē jautāja gan tautību, gan dzimto, gan mājas valodu (Latvijā 2011.g. nejautāja dzimto, Ukrainā 2001.g. — mājas valodu). Pēc tautības Baltkrievijā bija 85,8% baltkrievu un 8,5% krievu. Pēc dzimtās valodas — 55,4% baltkrievu un 43,2% krievu. Pēc mājas valodas — 24,6% baltkrievu un 73,6% krievu. Sabiedrības saziņā krievu valoda dominē vēl vairāk. Te labi redzamas rādītāju būtības atšķirības:

  • tautība cilvēku apziņā un atbildēs ir izcelsme un daļēji arī territoriālā piederība;
  • dzimtā valoda ir pirmā apgūtā valoda, kas paliek dzimtā arī tad, ja gadu desmitiem tajā nav runāts un tā jau piemirsusies;
  • mājas valodā tu šobrīd runā savā ģimenē;
  • sabiedrības saziņas valoda (tautskaitēs parasti nevaicāta) ir tas, ko dzird iebraucējs un ko vistiešāk var etnopolītiski ietekmēt, piemēram, ar spiedienu, ka baltkrieviski (ukrainiski, latviski, karēliski utml.) runā tikai lauķi un ekstrēmiski nācionālradikāļi.

Tāpēc es arī pilnībā pieļauju, ka latvietis Ukrainas ielās krievu valodu dzirdēs biežāk, nekā rāda tautskaites dzimtās valodas skaitļi (jo arī Ukrainā noteicošā pārtautošanas izpausme ir pārkrievošana).

Bet kuŗš rādītājs vislabāk ataino cilvēka apziņu? Lai to noskaidrotu, tautības un valodas dati jāsalīdzina ar vēlēšanu iznākumiem. Lūk, cik līdzīgas ir 2012.g. krievu valsts valodas nobalsošanas un 2011.g. tautskaites iznākumu kartes:

Latviešu valodas un tautības īpatsvara starpība 2011.g. 

Abu notikumu salīdzināšana pārliecināja mani, ka mājas valoda ataino labāk nekā tautība. Proti, latviskošanās un savas valodas saglabāšana (leiši, čigāni) iet rokrokā ar latviskas Latvijas idejas pieņemšanu, savukārt pārkrievotie baltkrievi, ukraiņi, poļi un latvieši (dienvidaustrumos) vēlas pārkrievot arī visus pārējos. Izsakot skaitliski, var redzēt, ka mājas valodas korrelācija ar vēlēšanu iznākumiem ir vēl ciešāka nekā tautības 0,97. Tas pats, kas 2012.g. “par” balsīs, redzams arī citas reizes “Saskaņas centra” balsīs.

Ukrainā iekšpolītiskā robeža šobrīd ir maģisko 75% (nevis 50%) dzimtās valodas līmenī, un tā ir vēl viena pazīme, ka cilvēka apziņu labāk ataino mājas (ne dzimtā) valoda. Savukārt sabiedrības saziņas valoda vairs nerāda, kas kuŗam galvā, bet gan oficiālu vai neoficiālu ārēju spiedienu.

Vēl tik trīs piezīmes. Pirmā. Ir naivi iedomāties, ka personīgi iespaidi sniedz labāku pārskatu par parādību nekā korekta tās izpēte. Piemēram, ja manu paziņu lokā vairums balso par Nācionālo apvienību un neviens par “Saskaņas centru”, tas tomēr nedod ne mazākā pamata apšaubīt SC 59% balsu pērnās Rīgas domes vēlēšanās. Jo ‘manu paziņu loks’ ir niecīga un sastāva ziņā visai atšķirīga izlase no pamatkopas. Pat sastāva ziņā korekta izlase, piemēram, socioloģiskās aptaujās, nespēj konstatēt iedzīvotāju sastāvu vai balsu sadalījumu tik precīzi kā vēlēšanas vai tautskaite. Nekādi personīgi iespaidi nekad nespēs pateikt, ka Krimā Sudakas pilsētai pakļautā Osmančikas ciemā tieši 46,7% runā tatāriski, 40,3% krieviski un 11,1% ukrainiski.

Otra piezīme. Ja šo lasa kāds, kas var ietekmēt nākamās tautas skaitīšanas programmu, lūdzu, lūdzu parūpēties, lai tajā atkal būtu citu valodu (izņemot dzimto vai mājas) prasme! Citādi nav zināms, cik cilvēku Latvijā prot latviešu, cik — krievu, cik — angļu valodu utt. Jaunākie dati ir par 2000.gadu un 2020.gadā būs jau 20 gadu novecojuši. Gatavojoties 2011.gada tautskaitei, jau bija jācīnās par pašsaprotamu lietu iekļaušanu tautskaites programmā, un neesmu pārliecināts, ka nebūs jācīnās atkal.

Trešā un pēdējā piezīme. Baltkrievija ir labs piemērs arī apjēgšanai, kas dēmografijā ir svarīgi un kas ne tik ļoti. Baltkrievu pēc mājas valodas ir 2,3 miljoni, latviešu — 1,3 miljoni. Tomēr latviešu dēmografiskais stāvoklis un izredzes ir daudz, daudz labākas — jo baltkrievi savā zemē, paldies Lukašenkam, ir tikai 25% (un krīt), bet latvieši savā zemē — 62% (un aug). Dēmografijā svarīgi ir, kas dzīvos Latvijā, nevis — cik.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: