Kur Ukrainā kuŗa valoda pārsvarā


Esmu nobalsojis par “Latvijas Avīzi” šogad ar Ls95,86, tāpēc saņemu to 7.00 no rīta pastkastē. Laika gan lasīt tad nav, un pie avīzes tieku vakarā. Tāpēc, ja gadās kas sakāms par izlasīto, viena diena iet zudumā. Tomēr šoreiz nevar klusēt.

Proti, šodienas, 28.janvāŗa numurā iespiests Jāņa Krēķa raksts par Ukrainu “Barikādes vairojas”. Rakstā uzskatei izmantota, kā noprotu, no AFP ziņu aģentūras patapināta protestu izplatības karte:

Ukrainas protestu izplatības karte

Kartē aplami norādīts, kur Ukrainā kuŗa valoda pārsvarā, tāpēc tā rada maldīgu iespaidu, it kā ukrainiska būtu mazākā valsts daļa un valdošā būtu krievu valoda. Patiesie dati (2001.g. tautskaite — jaunākā, kas Ukrainā bijusi) ir tādi — valsts mērogā 67,5% iedzīvotāju dzimtā valoda ir ukraiņu, 29,6% — krievu. Pa apgabaliem:

  • Čerņihivas apgabalā (oranžais pa labi un uz augšu no Kijivas) ukraiņu valoda ir dzimtā 89% iedzīvotāju, krievu — 10,3%;
  • Sumu apgabalā (ar līmeniskām svītrām virs Poltavas) ukraiņu valoda ir dzimtā 84% iedzīvotāju, krievu — 15,6%;
  • Poltavas apgabalā ukraiņu valoda ir dzimtā 90% iedzīvotāju, krievu — 9,5%;
  • Odesas apgabalā (oranžais visvairāk lejā un pa kreisi) ukraiņu valoda ir dzimtā 46,3% iedzīvotāju, krievu — 41,9%, bulgāru — 4,9% un rumāņu — 3,9%;
  • Mikolajivas apgabalā (oranžais pa labi no Odesas) ukraiņu valoda ir dzimtā 69,2% iedzīvotāju, krievu — 29,3%;
  • Chersonas apgabalā (oranžais pa labi no Mikolajivas un virs Krimas) ukraiņu valoda ir dzimtā 73,2% iedzīvotāju, krievu — 24,9%;
  • Zaporižjas apgabalā (ar līmeniskām svītrām starp Chersonu un Doņecku) ukraiņu valoda ir dzimtā 50,2% iedzīvotāju, krievu — 48,2%;
  • Dņipropetrovskas apgabalā (ar līmeniskām svītrām starp Zaporižju un Poltavu) ukraiņu valoda ir dzimtā 67% iedzīvotāju, krievu — 32%;
  • Charkivas apgabalā (oranžais pa labi no Poltavas) ukraiņu valoda ir dzimtā 53,8% iedzīvotāju, krievu — 44,3%.

Diemžēl visus šos apgabalus “Latvijas Avīze” ieskaitījusi kategorijā “vairums krievu valodā runājošo”, kaut patiesībā tajā ietilpst vien Doņecka, Luhanska un Krima. Varbūt kāds iebildīs, ka kļūdījusies AFP, ne “LA”. Atvainojiet — pirmkārt, valodu stāvoklis ir viena no pamatlietām, ko zināt par Ukrainu; otrkārt, avotu pārbaude nav netikums. Citādi tikpat labi par Latviju var klārēt, ka Valmierā, Bauskas, Alūksnes, Balvu, Dobeles, Valkas un Ogres novadā ir “vairums krievu valodā runājošo”. Patiesā Ukrainas valodu karte ir tāda:

Ukrainas valodu karte

Depresijas tests


Disorder Your Score
Major Depression: Slight
Dysthymia: Slight-Moderate
Bipolar Disorder: Very Slight
Cyclothymia: Slight
Seasonal Affective Disorder: High-Moderate
Postpartum Depression: N/A
Take the Depression Test

Jā, es zinu, man patīk vasara un nepatīk ziema. Apzinos arī, ka Latvija ir dievzemīte, ja lielākā dabas nelaime ir ziema. Ticu, ka reiz cilvēce spēs ietekmēt Zemes klimatu, un tad arī Latvijā būs Vidusjūŗas klimats. Es gan to nepiedzīvošu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »
%d bloggers like this: