Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas / plānošanas reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.
Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni notikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2013.g. decembŗa pārskatus), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet ievērības cienīgi, ka otrā ir Jūŗmala, bet Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā parādās arī trīs novadi (tūkstoši latu):
-
Rīga — 358 625;
-
Jūŗmala — 31 692;
-
Daugavpils — 29 551;
-
Liepāja — 27 478;
-
Jelgava — 25 601;
-
Ventspils —20 012;
-
Ogres novads — 14 660;
-
Ķekavas novads — 12 772;
- Māŗupes novads — 11 843;
-
Valmiera — 11 193.
Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu (ņemt 2013.g.). Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, pieminot arī pārmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu:
Pašvaldība | Ls/c. | Rangs | Maiņa |
Garkalnes novads | 909,85 | 1 | +1 |
Mārupes novads | 710,93 | 2 | -1 |
Babītes novads | 644,47 | 3 | |
Jūrmala | 627,79 | 4 | |
Carnikavas novads | 613,57 | 5 | +1 |
Ikšķiles novads | 600,14 | 6 | +2 |
Ādažu novads | 581,13 | 7 | -2 |
Ķekavas novads | 571,79 | 8 | -1 |
Stopiņu novads | 564,11 | 9 | |
Rīga | 557,20 | 10 | |
Saulkrastu novads | 550,99 | 11 | |
Ventspils | 535,99 | 12 | |
Salaspils novads | 493,12 | 13 | |
Sējas novads | 482,48 | 14 | |
Valmiera | 462,00 | 15 | +1 |
Ozolnieku novads | 454,86 | 16 | +5 |
Siguldas novads | 451,79 | 17 | -2 |
Aizkraukles novads | 444,06 | 18 | -1 |
Olaines novads | 443,70 | 19 | -1 |
Jelgava | 443,12 | 20 | -1 |
Ķeguma novads | 427,60 | 21 | +5 |
Inčukalna novads | 425,22 | 22 | +1 |
Mērsraga novads | 424,94 | 23 | +10 |
Baldones novads | 415,00 | 24 | -4 |
Ogres novads | 412,60 | 25 | -3 |
Cēsu novads | 410,92 | 26 | -2 |
Ropažu novads | 398,67 | 27 | -2 |
Lielvārdes novads | 396,76 | 28 | |
Engures novads | 394,86 | 29 | +1 |
Dobeles novads | 389,73 | 30 | +2 |
Skrīveru novads | 387,61 | 31 | +3 |
Iecavas novads | 384,28 | 32 | -1 |
Ventspils novads | 381,78 | 33 | -6 |
Krimuldas novads | 379,14 | 34 | -5 |
Liepāja | 374,00 | 35 | |
Mālpils novads | 372,69 | 36 | +4 |
Nīcas novads | 362,71 | 37 | +8 |
Priekuļu novads | 360,92 | 38 | -1 |
Salacgrīvas novads | 354,55 | 39 | |
Tukuma novads | 353,99 | 40 | +6 |
Grobiņas novads | 353,93 | 41 | +3 |
Talsu novads | 350,66 | 42 | +14 |
Naukšēnu novads | 349,66 | 43 | |
Beverīnas novads | 348,26 | 44 | -6 |
Smiltenes novads | 344,89 | 45 | -9 |
Alsungas novads | 344,52 | 46 | +32! |
Tērvetes novads | 342,37 | 47 | +10 |
Bauskas novads | 342,26 | 48 | +1 |
Rojas novads | 342,11 | 49 | +9 |
Saldus novads | 341,74 | 50 | +3 |
Jēkabpils | 336,65 | 51 | -3 |
Kokneses novads | 335,79 | 52 | +7 |
Amatas novads | 334,99 | 53 | +2 |
Vecumnieku novads | 332,46 | 54 | -7 |
Rēzekne | 332,32 | 55 | -3 |
Daugavpils | 331,34 | 56 | -2 |
Jaunpils novads | 330,82 | 57 | +10 |
Durbes novads | 330,71 | 58 | +12 |
Jelgavas novads | 330,58 | 59 | -8 |
Limbažu novads | 329,85 | 60 | -18 |
Pārgaujas novads | 329,00 | 61 | |
Pāvilostas novads | 327,37 | 62 | +7 |
Kocēnu novads | 327,22 | 63 | +1 |
Brocēnu novads | 323,44 | 64 | -23! |
Auces novads | 322,23 | 65 | +3 |
Jaunjelgavas novads | 318,56 | 66 | -3 |
Lubānas novads | 316,27 | 67 | -17 |
Rundāles novads | 315,75 | 68 | +9 |
Dundagas novads | 312,48 | 69 | -9 |
Pļaviņu novads | 312,15 | 70 | -5 |
Līgatnes novads | 306,88 | 71 | -5 |
Aknīstes novads | 306,75 | 72 | +15 |
Valkas novads | 306,25 | 73 | -1 |
Madonas novads | 304,76 | 74 | -12 |
Preiļu novads | 298,17 | 75 | -1 |
Neretas novads | 296,62 | 76 | +8 |
Gulbenes novads | 295,18 | 77 | +3 |
Ērgļu novads | 295,07 | 78 | -2 |
Salas novads | 294,30 | 79 | -8 |
Viesītes novads | 294,03 | 80 | +2 |
Rucavas novads | 289,33 | 81 | +2 |
Aizputes novads | 288,52 | 82 | -3 |
Burtnieku novads | 287,61 | 83 | -10 |
Alūksnes novads | 287,51 | 84 | +1 |
Strenču novads | 283,15 | 85 | -10 |
Kandavas novads | 279,29 | 86 | -5 |
Kuldīgas novads | 278,36 | 87 | -1 |
Cesvaines novads | 277,39 | 88 | +1 |
Priekules novads | 276,49 | 89 | +4 |
Raunas novads | 275,94 | 90 | -2 |
Krustpils novads | 271,74 | 91 | +4 |
Jaunpiebalgas novads | 269,04 | 92 | +6 |
Vecpiebalgas novads | 268,81 | 93 | -1 |
Rūjienas novads | 267,61 | 94 | -3 |
Skrundas novads | 264,45 | 95 | -5 |
Vaiņodes novads | 260,43 | 96 | -2 |
Balvu novads | 259,98 | 97 | |
Ludzas novads | 256,17 | 98 | +2 |
Līvānu novads | 255,03 | 99 | +2 |
Ilūkstes novads | 254,76 | 100 | -4 |
Jēkabpils novads | 254,61 | 101 | -2 |
Mazsalacas novads | 250,26 | 102 | +2 |
Apes novads | 248,97 | 103 | |
Alojas novads | 243,90 | 104 | +14 |
Baltinavas novads | 243,11 | 105 | -3 |
Ciblas novads | 224,69 | 106 | -1 |
Krāslavas novads | 223,26 | 107 | -1 |
Daugavpils novads | 219,38 | 108 | |
Kārsavas novads | 217,90 | 109 | +2 |
Varakļānu novads | 214,71 | 110 | |
Rugāju novads | 209,27 | 111 | -4 |
Viļakas novads | 206,79 | 112 | -3 |
Rēzeknes novads | 206,23 | 113 | -1 |
Viļānu novads | 204,01 | 114 | |
Dagdas novads | 200,24 | 115 | -2 |
Aglonas novads | 195,71 | 116 | -1 |
Vārkavas novads | 186,60 | 117 | -1 |
Zilupes novads | 184,51 | 118 | -1 |
Riebiņu novads | 181,66 | 119 |
Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Vislepnāk dzīvo Lielrīgā, turklāt Pierīgā lepnāk nekā pašā Rīgā. Citas pilsētas un ostas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Ļoti uzskatāmi tas viss redzams kartē:
Pievēršoties atsevišķām pašvaldībām, jāatzīst, ka man nav nekādas nojautas, kas ir cēlonis dažu novadu ranga maiņai par pārdesmit vietām un kā Gaŗkalnes novads praties gada laikā tikt no Ls629 līdz Ls910. Atliek cerēt, atradīsies kāds vietējos apstākļus zinīgs cilvēks, kas varētu paskaidrot. Vēl ievērības cienīgi varētu būt tas, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009.gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas centra” nākšanu pie varas Rīgā) lēnām slīd rangā lejup un tagad ir vairs tikai 10.vietā, salīdzinot ar 5.vietu 2009.gadā. Arī 2012.g. tā bija 10.vietā, taču tuvāk 9.vietai, bet 2013.g. jau tuvāk 11.vietai. Slātavas un Čangalienas Piebalgas mačā pērn par mata (Ls0,23) tiesu uzvarējusi Jaunpiebalga.
svētdien, 19.01.2014. 14.51
Ir tāds TAI (terit. att. indekss), ko aprēķina arī katram novadam. Karte būtu līdzīga, ar dažiem izņēmumiem.
Rīgas “grimšana” notiek uz Pierīgas novadu rēķina, uz kuru pārceļas (ne tikai fiziski, bet arī deklarējoties) turīgā vidusšķira.
svētdien, 19.01.2014. 18.46
[…] Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2013.g.. […]
otrdien, 21.01.2014. 10.04
Paldies par apkopojumu. Tas ir tas ko vajadzētu regulāri darīt CSB.
otrdien, 21.01.2014. 10.16
Ātri zaļā krāsa attālināsies no Rīgas , jo vidējā šķira pazudīs , bet augstākā negribēs dzīvot kopā ar melnstrādniekiem. Vidējā šķira būs spiesta emigrēt uz lielākām eiropas valstīm,
svētdien, 26.01.2014. 02.52
Tas nozīmē ka cilvēkus uztrauc, kur aiziet viņa nodokļi. IIN ir lielisks veids kā norādīt pašvaldībai tās vietu.