Vienkāršs tests desmit baļļu skalā, cik marksistiska ir Latvijas valsts


Markss (un Engelss) “Komūnistiskās partijas manifestā” parūpējies, lai būtu iespējams ātri un viegli novērtēt, cik kuŗa valsts atbilst manifesta mācībai. Proti, manifesta pamatdaļas beigās autori apaļos desmit punktos uzrakstījuši, ko darīs, kad nāks pie varas. Programma, kā pilsoņus darīt par varu sagrābušo marksistu vergiem, ir tāda:

Attīstītākās zemēs tomēr gandrīz visur varēs lietot šādus pasākumus:

  1. Zemesīpašuma ekspropriācija un zemes rentes izlietošana valsts izdevumu segšanai.

  2. Augsts progresīvais nodoklis.

  3. Mantošanas tiesību atcelšana.

  4. Visu emigrantu un dumpinieku īpašuma konfiskācija.

  5. Krēdita centrālizācija valsts rokās, nodibinot nācionālu banku ar valsts kapitālu un pilnīgu monopolu.

  6. Visa transporta centrālizācija valsts rokās.

  7. Valsts fabriku, ražošanas rīku pavairošana, zemes iekopšana un kultivēšana pēc kopīga plāna.

  8. Vienādi obligāts darbs visiem, rūpniecisku armiju nodibināšana, sevišķi zemkopībā.

  9. Zemkopības un rūpniecības darba savienošana, pilsētas un lauku atšķirības pakāpeniskas likvidācijas veicināšana.

  10. Visu bērnu sabiedriska un bezmaksas audzināšana. Bērnu darba izbeigšana fabrikās tā tagadējā veidā. Audzināšanas apvienošana ar materiālo ražošanu utt., utt.

Un tātad — cik Latvijas valsts ir marksistiska? Lai izvērtējam katra punkta atbilstību no 0,0 (ja nemaz neatbilst) līdz 1,0 (ja pilnībā atbilst). Summārais vērtējums tad būs starpā no nulles līdz desmit. Pareizinot ar desmit, varēs iegūt atbilstību procentos.

  1. Zeme pilsoņiem atņemta nav, taču pastāv zemes nodoklis, kas nozīmē, ka pilsoņiem zeme nepārtraukti jāizpērk no valsts — vienkārši tāpat, jo valsts tā sadomājusi. Piemēram, man ir 1% likme, tātad pa simt gadiem valstij būs samaksāta pilna īpašuma vērtība. Jā, zemes renti izlieto valsts (konkrēti, pašvaldības) izdevumu segšanai. Lieku 0,1.
  2. Oficiāli it kā nav, tak neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākumu nodokli dara viegli progresīvu. Progresīvitāte manāma arī dažā citā nodevā vai nodoklī. Lieku 0,1.
  3. Mantošanas tiesības atceltas nav, tak valsts nodevas mantojuma lietās ir. Lieku 0,1.
  4. It kā nav. Nav taču, vai ne? Viegli šauboties, vai neesmu kā palaidis gaŗām, lieku 0,0.
  5. Nagi niez, taču pagaidām valsts apmierinājusies par Hipeni, Pareksu un nebanku krēditu. Vērtējums būtu liekams atkarībā no valsts krēdita īpatsvara, ko es nezinu. Piesardzīgi lieku 0,1.
  6. Dzelzceļš — ir; aviācija — daļēji; autobusi — daļēji; vieglie automobiļi — minimāli; kuģi — nav, bet ostas ir. Precīzai ainai būtu jālēš dažādu pārvadātāju kravas un pasažieŗu pārvadājumi, bet pagaidām lieku 0,5.
  7. Šādi tādi valsts (un pašvaldības) uzņēmum ir, vēl vairāk ir valsts jaukšanās instrumentu saimniecībā. Lieku 0,2.
  8. Pat SPRS nebija Marksa iecerēto darba armiju, kur mobilizētu pilsoņus un par pavēļu nepildīšanu nošautu. Lieku 0,0.
  9. Zemkopība un rūpniecība ir senas nozares, un to īpatsvars saimniecībā neatturami rūk. Nevarētu gan teikt, ka darbs būtu diži līdzīgs un apvienots. Pilsētu un lauku atšķirība tiešām pakāpeniski zūd, Latvija piepilsētiskojas. Taču tā nav valsts polītika vai nopelns, bet sekas pilsoņu turības augšanai un automobilizācijai. Lieku 0,1.
  10. Te domāts, ietveŗot skolas — piemēram, angļu tekstā ir ‘education’. Privātskolās un mājmācībā ir niecīga daļa bērnu. Bērnu darbs fabrikās izbeigts. Profesionālā izglītība ir ~1/3 pēc beigušo skaita. Lieku 0,8.

Kopā 2,0 jeb 20%. Tik lielā mērā Latvijas valsts ir marksistiska. Daudz par daudz, manuprāt.

Līdzīgā veidā var pārbaudīt, piemēram, cik liels marksists ir katrs pats.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Vienkāršs tests desmit baļļu skalā, cik marksistiska ir Latvijas valsts”

  1. Anete Kalniņa Says:

    Esat novērtējis teju precīzi! Šobrīd veicu pētījumu par padomju laiku un šausminos, cik “tālu” Latvija aizgājusi – piekopj to pašus principus, tos pašus sašķobītos marksisma programmas punktus…

  2. Osis Says:

    Attiecībā uz 4.punktu – mani vienmēr ir mulsinājis Krimināllikumā ļoti plaši sastopamais papildsods – mantas konfiskācija. Neredzu loģiku šim sodam. Proti, ja noziedznieks nodarījis kādam mantiski novērtējamu zaudējumu, tas bez šaubām, ir atlīdzināms no noziedznieka mantas civiltiesiskā kārtībā, bet tāda visas mantas konfiskācija pēc noklusējuma man nav saprotama. Tādēļ domāju esi pasteidzies tur liekot 0,0. 🙂


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: