Aivara Ruņģa “Uz tām prūšu robežām”


Aivars Ruņģis. Uz tām prūšu robežāmAivars Ruņģis. Teņa Graša zīmējumsPaldies Džeinai Tamuļevičai par Aivara Ruņģa stāsta “Uz tām prūšu robežām” nākšanu manās rokās. Ruņģis ir trimdas rakstnieks un publicists, un “Uz tām prūšu robežām”, pamatojoties uz paša un cīņasbiedru pieredzi, stāsta par latviešu 15.divīzijas kaujas gaitām Rietumprūsijā un Pamarē (Pomerānijā) 1945.gadā. Stāsta varoņi ir kaprāļa Kociņa telefonistu būvgrupa, taču aptuveni tikpat, cik stāsts, ar to mijoties, grāmatā aizņem autora komentāri, atmiņas un apceres par lietu. Noteikti jāmin, ka grāmatas mākslinieks ir prof. Tenis Grasis vecākais, kuŗš darinājis ne tikai Aivara Ruņģa leģiona laika portretu (skatīt labā pusē), bet arī padsmit stāsta illustrāciju.

Kārtīgs kauju apraksts nav kārtīgs, ja nav pieminēts, kur tās notikušas, un Ruņģis, gods kam gods, neskopojas pieminēt pilsētas, ciemus un upes, ko leģionāri pārstaigāja. Tāpēc kārtīgai stāsta saprašanai blakus jātur kārtīga Rietumprūsijas un Pamares karte. Turklāt vācu, jo Ruņģis pamatoti lieto tā laika nosaukumus.

Vēsture ir tāda: 1944.g. vasarā atkāpšanās kaujās Latvijas pierobežā 15.divīzija cieš lielus zaudējumus, un to vajag papildināt un apbruņot no jauna. Palikušo divīziju un papildinājumus ar kuģiem pārved uz Dancigu, kur tālāk iekšzemē divīziju briedina, lai pavasarī tā būtu gatava turpmākām kaujām Kurzemē blakus 19.divīzijai.

Janvāŗa vidū sarkanā armija sāk ziemas lieluzbrukumu Varšavas—Berlīnes virzienā, un 15.divīziju pusgatavu sviež aizsegt pārrāvuma ziemeļu malu. Vācu štābu iecerēs ir ar divīziju nosegt Brombergas—Nakeles līniju starp Vislu un Neces upi gar Brombergas kanāli. Neizdodas, krievs ir stiprāks. Sākas atkāpšanās, kur sākumā vēl tiek veidotas aizsardzības līnijas, bet vēlāk jau ir nepārtraukta atiešana un laušanās arvien no jauniem aplenkumiem. Kāds ir leģionāru mērķis, ja skaidri redzams, ka Hitlers kaŗu zaudējis, armijas apgāde sabrūk, kaŗa materiāli izsīkst un jaunākais vācu brīnumierocis ir baltu karogu izkāršana ciemos? Iespējami lielā skaitā saglabāt sevi turpmākai dzīvei Latvijas labad. Optimālā taktika — nedz padoties, nedz akli pildīt vācu pavēles par pozīciju turēšanu līdz beidzamam, bet turēties kopā un cīnīties. Beigās cīņas pārvēršas gājienā uz adatas aci: vai izdosies gar Baltijas jūŗas krastu, kur vēl palikusi pāris kilometru plata sprauga, kopā ar bēgļiem tikt rietumos Oderas upei? Vai tomēr sarkanā armija būs ātrāka un stiprāka un noslēgs beidzamo aplenkumu ciet?

Kad būšu atkal Brāļu kapos, jāatceras atrast pulkvedi Vili Janumu un nolikt sveci — par varonību, skaidru stāvokļa izpratni un savu vīru glābšanu.

Advertisements

Viena atbilde to “Aivara Ruņģa “Uz tām prūšu robežām””

  1. Mājas bibliotēkas jaunieguvumi | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Aivara Ruņģa “Uz tām prūšu robežām” […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: