Tieši priekš 100 gadiem Rīgā notika tautas skaitīšana


Rīgas 1913.g. tautskaiteTieši priekš 100 gadiem, 1913.g. 5.decembrī Rīgā notika tautas skaitīšana. Kādi tieši 100 gadi, ja šodien ir 18.decembris? Latvija tolaik ietilpa Krievijas Imperijā, kur izmantoja nevis tagadējo, bet tā saukto Jūlija kalendāru. Tas bija viegli neprecīzs un 400 gados atpalika no īstā laika par ~3 dienām. 20.gs. sākumā starpība sasniedza (un arī šobrīd ir) 13 dienu. Tāpēc vecā stila 5.decembrim 100 gadu aprit jaunā stila 18.decembrī. Otrkārt, jā, tautas skaitīšana aptvēra tikai Rīgu, tās policijas apgabalu un pilsētas lauku jeb patrimoniālo novadu. Tolaik mēdza rīkot vietējas tautskaites, un tā laika presē lietu aprakstīja šādi. Tautskaites iznākumi gan nāca klajā tik 1915.g. sākumā, kad pasaules kaŗš daudz ko strauji darīja bezcerīgi novecojušu. Viss kas vēl tika publicēts Latvijas laika sākumā. Dati tabulās rādīti tautskaites rajonu robežās, diemžēl man nav ziņu, kādas tās bija, tā ka tāda interesanta lieta kā rajonu portretēšana diemžēl atkrīt. Vēl jānoskaidro, ko īsti uzskatīt par Rīgu — pilsētas robežas, policijas apgabalu vai visu tautskaites territoriju ar lauku novadu. Manuprāt, policijas apgabalu, jo pilsētas robežas neaptvēra visu faktisko Rīgu (piemēram, Vējzaķsalu, Kundziņsalu, Vecmīlgrāvi), bet lauku novads tiešām bija lauku novads — vēl tagad lielākā tā daļa neietilpst Rīgā, kur nu vēl priekš gadsimta. Tomēr tautskaites dati vispilnīgāk pieejami pilsētas robežās, tā ka būs vien jāizmanto tie, kas ir. Un tagad par skaitļiem.

Tika konstatēts, ka Rīgā dzīvo maķenīt vairāk nekā 500tk iedzīvotāju — policijas apgabala robežās 508tk. It kā mazāk nekā pašlaik, taču tolaik Rīgas platība bija mazāka un cilvēki dzīvoja daudz saspiestāk: 2/3 rīdzinieku bija jādzīvo >10000 cilv./km² apdzīvotības blīvumā, salīdzinot ar tikai 19% mūsdienu Avotos, Purvciemā un Pļavniekos. Tālaika robežās tagad dzīvo jūtami mazāk par pusmiljonu, un atšķirība laikam viskrasākā ir Vecrīgā — priekš simt gadiem tajā bija 33,1tk iedzīvotāju, šobrīd (2011.g. tautskaitē) 1,9tk.

Rīga tobrīd strauji auga, un latviešu dēmografiskais stāvoklis bija nelabvēlīgāks nekā patlaban: neierobežotas sveštautiešu ieceļošanas dēļ latviešu valodas īpatsvars pilsētas robežās kritās no 41,6% 1897.g. līdz 40,0% 1913.g. un, ieskaitot lauku novadu, no 45,0% līdz 42,4%. Salīdzinot — šobrīd (2011.g.) Rīgas robežās tas ir 43,4%. Salīdzinot tautību un mājas valodu (policijas apgabalā), var redzēt, kādas tolaik bija pārtautošanas plūsmas:

Tauta Tautība Valoda
latvieši 41,3% 41,6%
krievi, baltkrievi, ukraiņi 19,5% 22,4%
vācieši 13,5% 16,4%
poļi 9,3% 7,5%
leiši 6,9% 5,5%
žīdi 6,6% 4,4%
igauņi 1,8% 1,4%
citi, nezināmi 1,1% 0,8%

Latviešu bilance bija tuva nullei, bet citas tautas pārkrievojās un pārvācojās. Visvairāk — žīdi, no kuŗiem trešdaļa nerunāja savā valodā. Tiesa, Latvijas mūsdienu pārkrievošanas apstākļos 2/3 savas valodas paturēšana būtu izcils sasniegums!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: