Kā Latviju sadalīt trešdaļās pēc iedzīvotāju skaita


Ienāca prātā apskatīties, kā Latviju varētu sadalīt trešdaļās pēc iedzīvotāju skaita (te var redzēt, kā Zemi var sadalīt septiņās daļās pa miljardam iedzīvotāju). Divi dabiski veidi, ko tūlīt iedomājos: Rīga — kreisais Daugavas krasts — labais Daugavas krasts un Rīga — Pierīga — lauki. Dalīšanai izmantoju 2011.g. tautskaites datus, un, lūk, kā bija.

Latvijā 2011.g. 1.martā bija 2 070 371 iedzīvotājs. Trešdaļa no tā ir 690 124. Rīgā dzīvoja 658 640 jeb 31,8%. Līdz trešdaļai mazliet pietrūkst — 31 484. Apkārt Rīgai ir viena pašvaldība ar lielāku iedzīvotāju skaitu (Jūŗmala, 50 840) un vairākas ar mazāku. Dabiskākie trešdaļas veidošanas veidi šķiet Rīga+Jūŗmala vai Rīga+Salaspils+Stopiņi. Pirmā veida priekšrocības ir lielāks pilsētnieciskums un mazāka platība, tādējādi uzsvērtas atšķirības no pārējām trešdaļām. Otrā priekšrocības ir gandrīz precīza sakrišana ar trešdaļu (+1003 iedzīvotāji pret +19 356, ja ar Jūŗmalu) un noapaļotākas robežas. Bez tam Salaspils un Stopiņi ir novadi ar visaugstāko apdzīvotības blīvumu. Otrais trešdaļas veidošanas veids šķiet pārāks.

Skatoties Daugav’s abas malas pagastu un pilsētu griezumā (jo ir pašvaldības, kas izvietotas abās Daugavas pusēs — Ķegums, Daugavpils novads, Krāslava), iedzīvotāju skaita atbilstība trešdaļām ir apbrīnojama: kreisā krastā (upes krastus noteic, skatoties no iztekas uz ietekas pusi, tātad kreisā krastā ir Kursa, Zemgale un Sēlija, bet labā — Latgale un Vidzeme) 690 082, labā — 689 162. Tā ka te dalījums trešdaļās ir elegants un viegli iegaumējams: Rīga ar Salaspils un Stopiņu krikumiem un robeža pa Daugavu:

Trešdaļas pa Daugavu

Otrā dalīšanas veidā (Rīga — Pierīga — lauki) Rīgu atstāju, kā jau noteikts (+ Salaspils un Stopiņi), un pārējam skatījos veselas pašvaldības, jo te robeža nav dabiska un skaidri izteikta. Sasummēju visu Rīgas aglomerāciju, bet ar to nepietika, un bija jāpieskaita arvien tālākas un tālākas vietas. Iznākumā manā “Pierīgā” (tā ir tikai viena iespēja, trešdaļu iespējams iegūt arī citādi) ietilpst Talsi, Brocēni, Jēkabpils, Madona un Valka. Lai atlikusī “nomales” trešdaļa būtu territoriāli vienota, bija jāatstāj savienojuma josla pa Zemgales leišmali, kaut, protams, Jelgavas vai Bauskas novads ir rīdzinieciskāks par Krustpils vai Jaunpiebalgas novadu. Tomēr var redzēt, ka Pierīgas trešdaļa platībā mazāka par atlikušo, tātad ar augstāku apdzīvotības blīvumu un pilsētnieciskāka:

Trešdaļas ap Rīgu

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: