Ko māca Ģederta Eliasa liktenis vācu laikā


Ģederts Eliass. Rīga

Rudenī skaistu attēlu, lētas cenas (Ls0,99) un interesanta temata dēļ nopirku piekto mākslas vēstures materiālu sērijas sējumu “Māksla un politiskie konteksti”, kam pamatā ir mākslas zinātnieka Borisa Vipera 2004.g. piemiņas lasījumu referāti. Diemžēl Kristiāna Ābele, Gundega Gailīte, Richards Pētersons, Stella Pelše un Maija Kūle parūpējusies, ka manās rokās tikusī grāmata ņems ļaunu galu, bet ne par to šoreiz

Visvairāk uzmanību piesaistīja un visai pamācošs bija mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača raksts par Ģederta Eliasa likteni vācu laikā. Proti, bija tāds kreisi noskaņots latviešu gleznotājs Ģederts Eliass, kas Baigajā gadā manāmi polītiski eksponējās. 1941.g. 1.jūlijā Rīgu ieņēma vācieši. Oktobrī vācu okupācijas iestādes rosināja atlaist Eliasu no Mākslas akadēmijas, kur viņš strādāja. Akadēmija un Latvijas Zemes pašpārvaldes Izglītības un kultūras ģenerāldirekcija stiepa lietu gaŗumā. 17.decembrī visi Eliasa meistardarbnīcas studenti (3 no 25 bija izbraukuši no Rīgas un nebija dabūjami rokā), alfabēta secībā sākot ar Ausekli Baušķenieku, parakstīja Eliasa aizstāvības vēstuli varas iestādēm. Tomēr nesekmīgi, un 1942.g. 19.februārī Eliasu atbrīvoja no amata Mākslas akadēmijā un izmaksāja pabalstu divu nedēļu algas apmērā un kompensāciju par neizmantotu atvaļinājumu. Pēc atlaišanas Eliass dzīvoja Rīgā, nodarbojās ar glezniecību pie sevis mājās, piedalījās latviešu mākslinieku izstādēs Tukumā 1942.g. un Irlavā 1943.g. un apprecējās.

Un tagad jautājums — vai krievu laikā būtu iespējams, ka:

  • pazīstama noteikti latviski noskaņota mākslinieka atlaišanai no Mākslas akadēmijas vajadzētu 7,5 mēnešus;
  • atlaišanai pretotos LSPR izglītības ministrija;
  • visi mākslinieka studenti parakstītu protesta vēstuli pret atlaišanu;
  • studentiem par to nekas ļauns nenotiktu;
  • padzītajam māksliniekam izmaksātu pabalstu un kompensāciju;
  • pēc atlaišanas mākslinieks mierīgi dzīvotu savās mājās;
  • padzītais mākslinieks piedalītos izstādēs;
  • nekādu turpmāku represiju pret mākslinieku nebūtu;
  • okupācijas vara arī bēgot neizrēķinātos ar mākslinieku?
Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Ko māca Ģederta Eliasa liktenis vācu laikā”

  1. nunu Says:

    Pareizrakstības labojums: Richards, ne Rihards.

    • Ritvars Says:

      Paldies, darīts.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: